Kā Tu nolēmi kļūt par mediķi un kādu izglītību Tu esi ieguvusi?

Tas varētu būt saistīts ar manu ģimeni – abi mani vecāki arī ir mediķi. Tā kā man labi padevās matemātika, pēc vidusskolas pabeigšanas es iestājos Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, tomēr jau pēc 1. kursa sapratu, ka tā nav mana īstā vieta. Izlēmu apgūt medicīnu un iestājos Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā, kur ieguvu ārsta palīga diplomu. Pēc trīs gadu studijām, lai iegūtu neatliekamās medicīnas ārsta palīga sertifikātu, iestājos Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžā, kur mācījos vēl vienu gadu. Pavisam kopā studēju 4 gadus.

Kā Tu nonāci līdz darbam NMPD?

Ceturtajā gadā medicīnas koledžas studentiem jāizvēlas specializācija – ambulatorā vai neatliekamā medicīna. Es nolēmu iziet praksi dienesta brigāžu punktā, kas atradās tuvu manām mājām, – pēc prakses beigām man piedāvāja šeit palikt strādāt. Būtībā darbu NMPD ieguvu tieši prakses dēļ, jo man tas iepatikās. Tā nu es strādāju šeit jau 7 gadus.

NMPD mediķi strādā brigādēs – pastāsti, kas ietilpst brigādē un ar ko katrs nodarbojas?

Lielākoties brigādes ir trīs cilvēku sastāvā. Tajā ir brigādes vadītājs, kas var būt sertificēts ārsta palīgs vai ārsts, un otrs mediķis - ārsta palīgs vai medicīnas asistents, kurš parasti vēl ir vecāko kursu medicīnas students. Brigādē vēl ir arī operatīvā transportlīdzekļa vadītājs.

Taču šobrīd dienests veido arī jauna tipa brigādes. Tajās ir divi pieredzējuši mediķi, kuri gan sniedz palīdzību pacientiem, gan paši vada arī operatīvo transportlīdzekli.

Viens no mediķiem lielākoties pacientam veic manipulācijas, bet otrs ir brigādes vadītājs, kas atbild par palīdzības sniegšanu, aizpilda medicīnisko dokumentāciju, piemēram, nosūtījumu uz slimnīcu vai veidlapu ģimenes ārstam, kā arī elektronisko izsaukuma karti. Brigādes vadītājs arī izlemj, vai pacientu nepieciešams nogādāt slimnīcā. Būtiskākā atšķirība no citām brigādēm ir tā, ka abiem mediķiem jāspēj vadīt operatīvo auto.

Vai vajadzīgas kādas papildu prasmes, lai strādātu šajā divu mediķu brigādē?

Pirmkārt, brigādes vadītājam ir jābūt sertificētam mediķim. Papildus tam ir jāiziet drošas braukšanas kursi, ko nodrošina dienests. Tajos ietilpst gan teorija, gan braukšana pa laukumu un pilsētu, kā arī 16 stundu apmācība Drošas braukšanas skolā. Papildus tam tiek pārbaudītas zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem. Lai redzētu vissmagākos un sarežģītākos gadījumus, obligāta bija arī voluntēšana ārsta speciālista brigādē, kurā strādā reanimatologs anesteziologs.

Ar kādu darba režīmu šajā profesijā jārēķinās?

Ir brigādes, kurās vienas maiņas garums ir 24 stundas – šādā režīmā nostrādāju pirmos 5 gadus. Savukārt divu mediķu brigādes, kurā paši arī vada operatīvo auto, strādā tikai dienā. Tajās maiņa ilgst 14 stundas – no pulksten 8 līdz 22, līdz ar to varam strādāt arī divas dienas pēc kārtas. Vidēji vienas 14 stundu maiņas laikā jāizbrauc uz 9 izsaukumiem. 

Kā noris sagatavošanās dežūras uzsākšanai?

No rīta, atnākot uz darbu, tam mediķim, kurš konkrētajā maiņā ir brigādes vadītājs, jāpārliecinās, vai līdzi ir visi vajadzīgie dokumenti, veidlapas. Tad jāiet uz “aptieku”, kas atrodas tepat, brigāžu atbalsta centrā, un jāpaņem visi medikamenti, arī rācija un brigādes mobilais telefons. Otrs brigādes mediķis pārbauda, vai viss ir vajadzīgajā daudzumā, un pārbauda, vai mašīnas medicīnas aprīkojums ir darba kārtībā. Tas nozīmē, ka uz darbu vienmēr jānāk 15 – 20 minūtes ātrāk. Kad esam visu sagādājuši un pārbaudījuši, esam gatavi doties uz izsaukumiem.

Kādām prasmēm un īpašībām jāpiemīt, lai varētu strādāt šajā profesijā?

Noteikti jābūt spējai ātri reaģēt jebkurā situācijā. Arī darbībās jābūt ātram – lēnīgas dabas cilvēkam šis darbs nebūs īsti piemērots.

Papildus jābūt zinošam, jo nebūs laika sēdēt un domāt – cik daudz zāļu īsti bija jādod, īpaši, ja pacients ir kritiskā stāvoklī.

Arī nervu sistēmai jābūt gana stiprai – jebkurš nevarēs izturēt šī darba emocionālo spriedzi. Mēdz būt dažādas situācijas, arī bīstamas, piemēram, agresīvi pacienti, nikni suņi, arī mašīnas vadīšana – visu laiku pastāv risks. Taču to, vai darbs būs piemērots konkrētajam cilvēkam, var pārbaudīt tikai pamēģinot.

Kas Tev pašai šajā darbā šķiet visgrūtākais?

Šobrīd jau nekas īpašas grūtības vairs nesagādā. Taču, sākot strādāt dienestā, visgrūtāk bija saprast, kur kas operatīvajā transportlīdzeklī stāv, jo ir daudz dažādu plauktu un nodalījumu, bet vajadzīgo kritiskās situācijās jāprot atrast zibenīgi.

Kādu aprīkojumu Tu savā darbā izmanto?

Ļoti daudz un dažādu – piemēram, defibrilatoru, lielo medikamentu somu, kas mūsu brigādei ir apvienota ar reanimācijas somu – tajā ir ierīces, kas vajadzīgas smagos gadījumos, piemēram, ja jānodrošina piekļuve pacienta elpceļiem. Tāpat mums ir ambu maisi elpināšanai, sūknis, skābekļa baloni, dzemdību paketes, kakla šinas un imobilizācijas dēļi smagas traumas gadījumā – būtībā mums jābūt gataviem jebkādām situācijām. Mums ir arī īpašas nestuves jeb sēdkrēsls, ar kuru varam no augstākiem stāviem pa trepēm ērti novest lejā pacientu. Tomēr, ja kāda pacienta svars ir ļoti liels, mums viņa transportēšanai var nākties saukt palīgā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābējus.

Ar kādu dienestu darbiniekiem Tev, veicot darba pienākumus, sanāk sadarboties?

Pārsvarā ar policiju un VUGD. Piemēram, ja ir aizdomas, ka cilvēkam savā mājvietā palicis slikti, viņu nevar sazvanīt un viņš never vaļā durvis, tad uz izsaukumu ar mums vienlaikus brauc arī policija un VUGD glābēji, kas atver durvis un, tad mēs skatāmies, kas noticis.

Ko Tu dari, ja nav īsti skaidrs, kā rīkoties?

Tā notiek aizvien retāk, jo ar gadiem nāk pieredze – jau ieejot pie pacienta, bieži situācija ir skaidra. Taču mums vienmēr ir pieejams dispečercentra vecākais dežūrārsts – īpašos gadījumos varam viņam zvanīt un konsultēties.

Kādas vēl ir karjeras iespējas Tavā profesijā?

Ārsta palīga profesijā ir ļoti plašas iespējas izvēlēties sev vēlamo darba vidi, jo darbinieku trūkst – var strādāt gan dienestā, gan slimnīcu uzņemšanas un citās nodaļās, gan poliklīnikās un ģimenes ārstu praksēs.

Kas Tevi šajā darbā visvairāk piesaista?

Pats darbs un atmosfēra, kas šeit valda.

Kā jau minēju, ne katrs var strādāt NMPD, daudzi pamēģina un aiziet uz mierīgāku vidi, piemēram, ģimenes ārsta praksi. Es savukārt nevarētu darīt vienmuļu darbu, man patīk dinamika.

Ko Tu vari ieteikt jauniešiem, kas apsver domu nākt strādāt NMPD?

Ja ir interese, jānāk un jāmēģina! Lai to izdarītu, jāstudē kādā no medicīnas koledžām. Jau pirmā kursa students kā brīvprātīgais var braukt līdzi brigādei, skatīties un mācīties. Tie, kam neatliekamā medicīna ir īstais aicinājums, parasti te arī paliek strādāt. Tā ir nenovērtējama pieredze jebkuram mediķim.