Mašīnbūves tehniķa profesiju apgūt piedāvā vairāki tehnikumi Latvijā, arī koledžas. Kur to apguvāt jūs?

Tā kā pats esmu ventspilnieks, mācījos Ventspils tehnikumā. Mācības tehnikumā ilga četrus gadus.

Kādus mācību priekšmetus un prasmes tur apguvāt?

Visu uzskaitīt būs grūti, bet pamatā tādus, kas saistīti ar metālapstrādi, piemēram, metālapstrādes iekārtu uzbūvi un darbību, materiālmācību, iekārtu un mezglu uzbūvi, darbību un remontu, detaļu izgatavošanu un montāžu, kā arī tādus priekšmetus kā ekonomika un uzņēmējdarbība. Mācījāmies arī noformēt tehnoloģisko dokumentāciju, izstrādāt detaļu un mezglu skices, apguvām automatizētās programmēšanas sistēmas. Bet es sāku mācīties 2012. gadā, kad šī izglītības programma vēl bija jauna, un pieļauju, ka tā laika gaitā ir nedaudz mainījusies.

Vairāk ir praktiskās apmācības vai teorētiskie priekšmeti?

Tieši 2012. gadā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera iesaistījās duālajā apmācībā, kas nozīmē to, ka mācību iestāde un darbiniekus apmācošie uzņēmumi kopā aktīvi iesaistās jauno speciālistu teorētiskajā un praktiskajā sagatavošanā, sadarbojas arī valsts un privātais sektors. Līdz ar to vairāk bija praktiskās nodarbības, turklāt jau reāli strādājošos uzņēmumos. Es praktizējos Šveices koncerna uzņēmumā “Bucher Municipal” SIA, kurā es strādāju jau iepriekš. Uzņēmums ražo komunālās mašīnas ielu tīrīšanai.

Strādājot jutāt, ka nepieciešama papildu izglītība un papildu zināšanas?

Uzņēmumā biju pastrādājis vairākās nodaļās ar dažādu specifiku, un sapratu, ka man patīk tieši metālapstrāde, jo īpaši virpošana un frēzēšana. Tādēļ nolēmu papildināt zināšanas šajā jomā. 

Vai tās zināšanas, kuras ieguvāt koledžā, jums noder arī darbā?

Protams, noder.

Bez specifiskām zināšanām un prasmēm šo arodu nevar strādāt. Jo īpaši vērtīgi ir reizē mācīties un strādāt, zināšanas pielietot uzreiz, tādējādi tās nostiprinās un netiek aizmirstas.

Tas ir labākais, ja ne vienīgais variants, kā šo profesiju apgūt.

Ko tieši darāt uzņēmumā SIA “Bucher Municipal”, kādi ir darba pienākumi un kā aizrit darba ikdiena?

Mašīnbūves tehniķa lielākā darba daļa ir virpošana. Virpoju visdažādākās detaļas, sākot no skrūvēm un beidzot ar komplicētām detaļām, kā asis, vārpstas ar ļoti precīzām pielaidēm  prototipiem.

Ikdienā vairāk tās ir skrūves, bukses un citas mašīnu detaļas. Tā kā uzņēmumā ražo savas mašīnas, tad visu, kas tām vajadzīgs, arī virpojam.

Esmu veicis plaša spektra darbus – frēzēšanu, atslēdznieka darbus, metināšanu, kvalitātes kontroli. Esmu arī rasējis detaļas ar “SolidWork” datorprogrammu.

Jūs strādājat pārsvarā individuāli vai sadarbojaties ar kolēģiem?

Pārsvarā darbs ir individuāls, bet, ja ir, piemēram, kāds sarežģītāks uzdevums, tiek iesaistīti brigadieri un citi kolēģi.

Strādājat ar modernajām tehnoloģijām vai ar vecā tipa aparātiem?

Bez vecā tipa aparātiem gluži nevar iztikt, bet ikdienā strādāju uz CNC virpas jeb ciparu programmas vadības darbgalda, kas ir pilnībā automatizēta iekārta. Tas faktiski ir darbs ar sava veida datoru. Lai nebūtu jāstrādā uz vecā tipa darbgalda, tev sevi jāpierāda, jāpārliecina ar savām zināšanām, entuziasmu, interesi, atbildību un precizitāti. Ja, strādājot ar šo iekārtu, kļūdies - nepareizi uzraksti vienu ciparu, virpa var tikt sabojāta un tas var izmaksāt desmitus tūkstošus.

Jums jābūt attīstītai tehniskajai domāšanai? Šīs prasmes arī māca tehnikumā vai tikai uzņēmumā, pie darba devēja uz viņu speciālā aprīkojuma?

Gan, gan. Ir cilvēki, kuri ir tehniski domājoši, un ir cilvēki, kuri ir pabeiguši mācības, bet joprojām daudz ko neuztver. Taču arī pašam ir jābūt lielai interesei par procesiem, tāpēc nevajag baidīties uzdot jautājumus zinošākiem un pieredzējušākiem speciālistiem un brigadieriem, skolā iesaistīties sarunās ar pasniedzējiem.

Kas ir grūtākais darbā? Kas ne visiem padodas?

Ir jābūt ļoti pašdisciplinētam un precīzam. Nedrīkst būt paviršs, jo īpaši darbā ar ciparu vadības darbgaldu. Ir jākoncentrējas, nevar nedomājot tikai kaut ko automātiski darīt, nepārtraukti jādomā par nākamo soli. Sākotnēji šī lielā koncentrēšanās nogurdina pat fiziski.

Kādām vēl īpašībām jāpiemīt, lai labi veiktu šo darbu?

Jābūt neatlaidīgam un apņēmīgam. Noteikti jābūt interesei par šo jomu. Tā kā darbs ir arī komandā, jābūt atvērtam sadarbībai un jāizrāda iniciatīva. Dažkārt kādu problēmu var atrisināt tikai vairākiem speciālistiem liekot galvas kopā, tāpēc ir jāspēj sadarboties, komunicēt, lai kopīgi rastu problēmas risinājumu.

Kas tās ir par problēmām?

Gadās kāda grūti izgatavojama detaļa. Citreiz paiet visa diena, kamēr izdomā, kā to izgatavot. Bet, ja vienam ir zināšanas par tehnoloģiju, bet citam pieredze, tad, saliekot to kopā, izdomā, no kura galā sākt apstrādāt, kā pabeigt, kā to iestiprināt, un tad var izstrādāt šo tehnoloģisko procesu. Viens visu nevar zināt.

Kas sagādā gandarījumu, kas patīk darbā?

Patīk problēmas atrisināšana, jo īpaši, ja tā bijusi sarežģīta, arī tas, ka ir acīmredzams darba rezultāts. Pirmajos darba gados darbs gan ir monotonāks, bet tas nepieciešams pieredzes uzkrāšanai. Pēc tam jau darbi kļūst dažādāki, sarežģītāki un interesantāki. Pašam arī jāatrod kaut kas, kam pieķerties, kā sevi motivēt, attīstīties un iemācīties ko jaunu. Ļoti daudz idejas var smelties internetā. Pašam ir sevi jāmotivē apgūt jaunas tehnoloģijas, tad arī darbs kļūst aizvien interesantāks.

Darbs ir fiziski nogurdinošs vai vairāk nogurdina nepieciešamība koncentrēties?

Ir arī fiziski nogurdinošs, piemēram, ja ir ilgāks darbs pie virpas, visu laiku jāstāv kājās, statiskā pozīcijā. Bet ir arī cita veida darbi.

Jums ir speciāls darba tērps?

Jā, ir speciālas darba formas, pieguļošs apģērbs, jo svarīgi, lai, piemēram, strādājot pie virpas, nekas neķertos, netiktu ierauts iekārtā. Ir arī speciālie apavi. Uzņēmumā ir diezgan striktas drošības prasības, arī attiecībā uz speciālo apģērbu. Pat viesi nedrīkst ienākt ražošanas telpās bez speciālajiem apaviem.

Kāds ir jūsu darba grafiks?

Ir bijis dažāds darba laiks, piemēram, no pulksten 8 līdz 17, no 6 līdz 15, no 15 līdz 23, no 23 līdz 6 rītā. Ir bijušas 12 stundu maiņas un īsākas. Ir arī nakts maiņas.  

Kur vēl ar šīm prasmēm varētu strādāt? Cik plašas ir darba iespējas mašīnbūves tehniķiem? 

Var strādāt faktiski visos metālapstrādes uzņēmumos. Domāju, ja persona ir pietiekami motivēta apgūt šo profesiju un tajā arī pilnveidoties, darbu atrast nebūs grūti.

Vai jūs apmierina atalgojums?

Vienmēr var vēlēties vairāk un arī tiekties darīt labāk, pilnveidoties, lai varētu saņemt vairāk. Bet kopumā es teiktu, ka atalgojums ir atbilstošs šīs jomas speciālistam Latvijā. Taču arī mašīnbūves tehniķi var specializēties, piemēram, metināšanā, virpošanā, frēzēšanā, var kļūt arī par pedagogu. Turklāt arī no izvēlētās specializācijas var mainīties atalgojums. 

Kādas ir izaugsmes iespējas?

Tās lielā mērā atkarīgas gan no darba vietas, gan paša darbinieka tālākās izglītošanās. Var jau arī aprobežoties tikai ar mašīnbūves tehniķa arodu, bet es vēlējos savas zināšanas papildināt un pilnveidoties gan kā speciālists, gan kā personība, tādēļ turpināju mācības augstskolā, studējot mašīnbūvi un projektēšanu. Joma bija līdzīga, tikai jau augstākā līmenī. Lai gan studijas beigšu tikai šogad, jau tagad esmu sācis strādāt uzņēmumā par dizaina inženieri.

Iepriekšējās zināšanas noder arī jaunajā darbā?

Jā, bez koledžas būtu bijis grūti gan apgūt visas augstskolas mācības, gan darbā nepieciešamās prasmes.

Ko jūs varētu ieteikt jauniešiem, kuri domā par mašīnbūves tehniķa karjeru?

Ja nav bijusi saskarsme ar šo jomu, tad ieteiktu mācīties tādās izglītības iestādēs, kurās ir pieminētā duālā apmācība, kuras ietvaros ātrāk varētu nokļūt kādā uzņēmumā, kur arī varētu redzēt, ko šis darbs nozīmē un saprast, vai tas ir domāts jums.