Vai pirms šī darba esi biji saistīts ar aviāciju?

Jā, mans patēvs arī strādā airBaltic – viņš ir tehniskā departamenta darbu plānotājs – sagatavo dokumentus darbu izpildei. Varu teikt, ka līdz ar patēva darbošanos airBaltic, arī manī radās interese par aviāciju. Sākotnēji strādāju starptautiskajā lidostā “Rīga” par krāvēju un kā kraušanas darbību koordinators pie lidmašīnas. Vēlāk strādāju koordinatora amatā citā uzņēmumā, bet nu jau 10 gadus aviokompānijā “airBaltic”.

Kur ieguvi zināšanas, lai varētu strādāt par lidojumu koordinatoru?

Tie ir speciāli kursi un pašmācība, darba pieredze zemākā amatā un, protams, manuāļu studēšana. Manuāļi ir priekšraksti un protokoli, kuros precīzi definētas praktiski visas situācijas un rīcības protokoli atbilstoši esošajai situācijai. Manuāļi aviācijā ir pati galvenā grāmata – visu no galvas zināt nav iespējams, bet ir jāzina, kur atbildi atrast visātrāk, tajā pašā laikā ļoti daudz informācijas ir galvā. Esmu 3 gadus strādājis arī par tranzīta pasažieru koordinatoru lidostā. Jau toreiz daudz komunicējām ar lidojumu koordinatoriem, lai nodrošinātu pasažieru savienojumus, īpaši situācijās, kad pārsēšanās laiks no viena lidojuma uz nākamo ir ļoti īss. Iepriekšējā darba pieredze deva iespēju izprast visu kārtību, kā notiek lidostas darbs. Var teikt, ka savu karjeru esmu sācis no pašas apkašas – no krāvēja un izaudzis līdz lidojuma koordinatoram.

Kurš no darbības posmiem aviācijā Tev pašam ir bijis visizaicinošākais?

Laikam tieši šis darbs, jo aviokompānija “airBaltic” prasa ļoti labas un daudzpusīgas zināšanas. Aviokompānijas “airBaltic” manuāļu studēšanā, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas, esmu ieguldījis lielu darbu un daudz laika.

Manuāļi apraksta visas procedūras, sākot no tā, kā pareizi iekraut kravu, līdz protokolam, kā rīkoties nestandarta situācijās.

Kad nonācu aviokompānijā “airBaltic”, uzņēmums nodrošināja 4 nedēļu apmācības kursu. Pirmās dienas notika tikai teorētiskā apmācība, bet pārējā laikā zināšanas tika iegūtas reālā darba vidē. Saprotams, ka pēc 4 nedēļu apmācības cilvēks nav kļuvis par sava darba profesionāli – viņš spēj izpildīt tikai pamatpienākumus, taču par profesionāli, kurš spēj atrisināt nestandarta situācijas, var kļūt tikai apmēram gada laikā.

Kādi ir lidojumu koordinatora darba pienākumi?

Dažādi, piemēram, informācijas aprite par lidmašīnas kustību – cikos tā ir izkustējusies no stāvvietas, cikos pacēlusies gaisā un tamlīdzīgi. Svarīgi ir nodot aktuālo informāciju visiem iesaistītajiem dienestiem, kas piedalās konkrētā reisa nodrošināšanā, arī  lidostas dienestiem un virszemes apkalpošanas personālam. Informējam arī par kravu – kas ir iekrauts lidmašīnā, vai krava ir saņemta, vai tā ir nosūtīta tālāk. Mūsu uzdevums ir paziņot visiem galamērķiem rītdienas sarakstu – tieši kura lidmašīna un kad ieradīsies konkrētajā lidostā. Paskaidrošu, ka, plānojot reisus pat sezonai uz priekšu, mēs izmantojam tā sauktās virtuālās lidmašīnas, kuras faktiski nepastāv. Lidojumu plānošana konkrētai lidmašīnai ir jāsaskaņo ar nepieciešamajiem tehniskajiem darbiem, arī apkopēm un jāņem vērā arī neparedzēti lidmašīnas bojājumi, kas jānovērš. Aktuālos darbus sezonu uz priekšu nevar paredzēt, tāpēc lidojumu plānošanu veicam uz virtuālajām lidmašīnām. Dienu pirms lidojuma mēs pārbaudām, lai visi reisi būtu piesaistīti eksistējošām lidmašīnām, skaidri zinot, ka konkrētā lidmašīna varēs lidot. Vienlaikus mēs kontrolējam arī citus procesus, piemēram, vai ir sākusies pasažieru sēdināšana, vai kravas iekraušana ir sākusies laicīgi. Ja redzam, ka kāds no ieplānotajiem procesiem kavējas, nekavējoties sazināmies ar iesaistītajiem dienestiem, lai uzzinātu kavēšanās cēloņus un veiktu pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk novērstu problēmu vai rastu citu risinājumu, lai neciestu pasažieri.

Viens no aviokompānijas “airBaltic” uzstādītajiem kritērijiem ir punktualitāte – mūsu lidmašīnām ļoti strikti jāievēro izlidošanas un ielidošanas grafiki, jo ļoti liels pasažieru īpatsvars ir tranzīta pasažieri, kuriem jāpagūst uz nākamo lidmašīnu.

Ja lidmašīna kavējas kaut vai 5 minūtes, tas nozīmē, ka pasažieris var nepagūt uz savu nākamo lidojumu. Ziemas laikā koordinējam arī lidmašīnu mazgāšanu – atbrīvošanu no sniega un ledus un apstrādi ar pretapledošanas līdzekļiem. Svarīgi, lai pretapledošanas mašīna atrastos pie lidmašīnas īstajā laikā, jo katra minūte ir svarīga.

Vai tiek izmantotas datorprogrammas?

Jā, lidojumu koordinēšana tagad ir kļuvusi daudz datorizētāka – mums ir jāievada dati no lidmašīnas datu plūsmas, taču senāk mēs šo informāciju ieguvām caur radiokomunikācijām no citiem dienestiem, pilotiem un pašu novērojumiem. Piemēram, no pilota saņēmām ziņu, ka viņš ir sācis kustību, savukārt mēs šo ziņu nodevām tālāk visām iesaistītajām pusēm. Tagad šis darbs norit daudz ātrāk. Datorprogrammas izmantojam jau iepriekš pieminētajā lidojumu plānošanā. Piebildīšu, ka strādājam ar ļoti dažādām programmām un sistēmām, kurās var rasties kļūmes, tāpēc lidojumu koordinatoram ir jāspēj pamanīt, ka kāda sistēma nestrādā pareizi un spēt atrast problēmas risinājumu.

Mums ir jāsaprot, kā savstarpēji saistītās sistēmās notiek datu aprite un kāda ir to struktūra, jo, piemēram, viens nepareizi ielikts punktiņš nozīmē, ka otra sistēma šo datu plūsmu neatpazīs.

Mazās kļūdiņas ir jāspēj pamanīt un veikt nepieciešamās darbības, lai sistēmas turpinātu pilnvērtīgi darboties un dati nonāktu pareizajās vietās. Kļūmes sistēmās gan rodas ļoti reti. Manuāli nodrošināt datu ievadi būtu laika ietilpīgs process, piemēram, viena reisa koordinēšanai būtu nepieciešamas vismaz 10 minūtes, parēķiniet, cik laiks būtu nepieciešams, lai nodrošinātu 70 reisu koordinēšanu vienā dienā, kā tas ir šodien.

Kurš izvēlas, kur kura lidmašīna lidostas teritorijā stāvēs vai kā tā pārvietosies?

Šo koordināciju veic citi dienesti, arī gaisa satiksmes kontroles centra darbinieki. Mēs šo informāciju pieņemam zināšanai, tomēr ietekmēt un veikt izmaiņas Gaisa satiksmes centra plānā teorētiski varam, taču tas nepieciešams reti. Savukārt lidojumu koordinators seko līdzi notikumiem un ziņo galamērķa dienestiem un virszemes personālam, ja tā vai cita iemesla dēļ lidmašīnai kavējas izlidošana. Iemeslu, kāpēc lidmašīna kavējas var būt daudz, tajā skaitā laika apstākļi ne tikai Rīgas lidostā, bet arī tur, no kurienes tā atlidos un tur, kur tā dosies savā nākamajā lidojumā. Uz zemes lidmašīnas pavada īsu laiku – “airBaltic” gadījumā īsākais laiks ir 40 minūtes.

Vai intensīvais darbs un atbildība nerada stresu un nenogurdina?

Darbs tiešām ir dinamisks un atbildīgs, taču man patīk. Pagājušajā gadā 3 mēnešus pastrādāju ofisā, kur veicu lidojuma koordinatoram nepieciešamo manuāļu aktualizēšanu, taču es sapratu, ka darbs ofisā nav domāts man – man patīk operatīvais darbs, kur laiku pa laikam ir nopietni izaicinājumi. Kopumā aviācijā esmu nostrādājis jau vairāk nekā 13 gadus, 10 no tiem aviokompānijā “airBaltic”.

Vai lidostas un jūsu darba nepieciešamās tehnoloģijas gadu laikā ir uzlabojušās?

Ļoti daudz kas ir mainījies – esam kļuvuši daudz modernāki un spēcīgāki visās jomās. Piemēram, pirms pieciem sešiem gadiem lidostā nebija pietiekami laba aprīkojuma, lai lidmašīnas nosēdinātu sliktas redzamības apstākļos. Tāpēc nereti biezā miglā lidosta reisus nepieņēma, bet nosūtīja uz citu lidostu. Mūsu pienākums bija apziņot visas iesaistītās puses, ka mūsu lidmašīna nosēdīsies citur – saņemt nosēšanās atļaujas izvēlētajā lidostā. Darba intensitāte šādās situācijās ir liela, it īpaši, ja tas notiek no rītiem, kad no lidostām paceļas un nolaižas liels skaits lidmašīnu. Šobrīd situācija ir uzlabojusies un lidmašīnas var pieņemt arī biezākā miglā.

Kāds ir atalgojuma līmenis? Vai ir izaugsmes iespējas?

Atalgojums ir konkurētspējīgs un līdzvērtīgs vidējai algai valstī.

Nākamais manas karjeras posms ir kļūt par maiņas vadītāju.

Jāatzīst, ka jau tagad man nereti tiek uzticēti šie pienākumi. Tas prasa ne tikai labas komunikācijas spējas, bet arī papildus zināšanas par citu operatīvo dienestu darbu, tajā skaitā par lidojumu plānošanas dispečera, ekipāžu dispečera un citiem dienestiem. Mūsu darbā komunikācijai ir liela nozīmē, jo aktīva komunikācija ar citiem dienesta pārstāvjiem bieži dod iespēju atrast optimālāko risinājumu.