Intervija ar Oskaru Uguli

aviokompānijas "airBaltic" lidmašīnu kompozītstruktūru remonta tehniķi - inspektoru

Par kompozītstruktūru remonta tehniķa profesiju daudzi vispār nav dzirdējuši. No kurienes radās interese mācīties kaut ko tik sarežģītu?

Vispār šādas profesijas iegūšana nebija plānota. Vairākus gadus braukāju pa pasauli – ceļoju un strādāju dažādus pagaidu darbus. Tieši tajā  laikā man radās interese par mašīnbūvi kā tādu. Atgriežoties Latvijā, es mērķtiecīgi iestājos Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un sāku studēt mašīnbūvi. Otrā kursa obligātajā praksē pieteicos kompānijā “airBaltic”, jo mani vienmēr ir fascinējusi aviācija un ceļošana ir mana lielā aizraušanās. Prakses vietu man piedāvāja kā kompozītstruktūru remonta tehniķa māceklim. Tas gan nebija īsti saistīts ar manu studiju virzienu, bet man ļoti paveicās ar manu pasniedzēju, kurš šeit strādāja. Viņš ir fantastisks un ļoti talantīgs cilvēks, kurš kopš bērna kājas ir saistīts ar dažādiem kompozītmateriāliem -, gan nodarbojoties ar lidmodelismu, gan projektējis un izgatavojis dažādas detaļas Latvijas kamaniņu un bobsleja izlasei. Man bija tā lieliskā iespēja pie viņa mācīties – viņš visu pasniedza tik ļoti garšīgi, ka arī pēc prakses laika manī ne tikai saglabājās, bet arī pieauga interese par šo darbu.  Arī pats es parādīju, ka esmu akurāts un mani šis darbs interesē, tāpēc kompānija man piedāvāja pastāvīgu darbu mehāniķa amatā un paralēli stažēties un turpināt mācīties darbu ar kompozītmateriāliem. Esmu absolvējis RTU, aizstāvējis bakalaura darbu un ieguvis inženiera grādu mašīnbūves specialitātē.

Vai kādā skolā var iegūt šo profesiju?

Tieši šo profesiju nevienā skolā nemāca. Protams, ļoti daudz var iemācīties Aviācijas institūta studijās, kur ir iekļauti kursi par kompozītmateriāliem. Arī citās tehniskajās augstskolās, kur ir materiālu mācība, var kaut ko uzzināt par kompozītmateriāliem, taču tik pilnvērtīgu izglītību, lai strādātu tieši šajā amatā, nevienā skolā nemāca.

Lai kļūtu par kompozītstruktūru tehniķi‑inspektoru nav nepieciešama augstākā izglītība, bet nepieciešama vismaz 2 gadu pieredze aviācijā, ko var iegūt dažādos amatos, kas neprasa īpašu sagatavotību un specifiskas zināšanas.

Arī lidmašīnu krēslu remontētājam būs pieredze aviācijas nozarē. Taču par tehniķi‑inspektoru var kļūt, tikai stažējoties pie meistara.

Kur un kāpēc lidmašīnās tiek izmantoti  kompozītmateriāli?

Lidmašīnas galvenās struktūras sastāv no metāla un no kompozītmateriāliem. Daudziem šķitīs pārsteidzoši, bet jauno Airbus A 220 lidmašīnu spārni, tostarp lanžeroni  un daudzas citas detaļas - apmēram puse no visas lidmašīnas, sastāv no kompozītmateriāliem. Principā tikai fizelāža un šasijas ir no metāla.

Kompozītmateriālu priekšrocības ir vairākas – tas ir vieglāks par metālu, tas bieži ir izturīgāks par metālu un tas ir elastīgs, kas nozīmē, ka tas nekad pilnībā nesagrūst, tajā neveidojas caurumi un tamlīdzīgi.

Piemēram, spārnos tiek izmantots pastiprināts oglekļa šķiedras kompozītmateriāls, kas ir divas reizes vieglāks par alumīniju un tā mehāniskās un fizikālās īpašības ir ļoti piemērotas lidmašīnām – tie ir augstu temperatūru noturīgi materiāli, kas labi absorbē triecienus. Tāpēc aviācijā un kosmosa industrijā oglekļa šķiedras kompozītus izmanto arvien biežāk. Vēl viena priekšrocība, ka kompozītstruktūras var salīdzinoši viegli remontēt, piemēram, ja konstatē bojājumu kādā no kompozītmateriāla slāņiem, tad šo vietu var izgriezt un tajā vietā ielikt citu kompozītmateriāla ielāpu.

Kur visbiežāk ir bojājumi un no kā tie rodas?

Bojājumi var būt visdažādākajās vietās, bet cēloņi visbiežāk ir fiziskais nolietojums, akmentiņi uz lidlauka, putni, cilvēka faktors un negaiss. Šobrīd man uz darba galda atrodas šasijas durtiņas, kurās ir radusies bukte – bojātā vieta ir izgriezta un tās vietā tiks tā kā ieaudzēts jauns materiāla gabals. Katrai struktūrai ir jāizvēlas attiecīgi epoksīda sveķi, oglekļa šķiedras audums un citi materiāli, bet procesā  izmanto vakuumu un īpašu temperatūras režīmu, lai polimerizācijas procesā viss saaugtu kopā. Pēc remonta detaļa ir gluži kā jauna.

Darbnīcā redzu arī lidmašīnas iekšējā apšuvuma posmu. Kas ar to ir noticis?

Tas ir ļoti vienkāršs darbs – acīmredzot pasažieru darbību rezultātā tīri vizuāli ir bojāts iekšējais apšuvums, tāpēc vienam panelim vakuuma presēšanas iekārtā tiks uzklāta jauna polimēra virskārta.

Vai darba pienākumos ietilpst arī bojājuma diagnostika?

Jā, ciešā sadarbībā ar struktūru inženieriem mans pienākums ir inspicēt bojājumu. Tālāk tiek sastādītas remonta kartes un lidmašīnu ražotājam nosūtīta visa informācija, lai saņemtu skaidras norādes kā remontēt konkrēto bojājumu. Protams, ir arī standarta remonta darbi, piemēram, izdilumi šasiju durtiņām. Šādos gadījumos piemēro standarta remontu, kas ir aprakstīts lietošanas instrukcijās. Paskaidrošu, ka aviācijā visas situācijas un rīcības protokoli ir aprakstīti lietošanas instrukcijās. Tātad šeit nav vietas radošai pieejai – ļoti strikti jāievēro protokols – visi darbi ir jādara saskaņā ar to.

Vai tu vari pateikt, ar kādu bojājumu drīkst lidot, ar kādu vairs nedrīkst?

Es varu noteikt bojājuma izmērus un raksturu, bet tad ir jāskatās jau minētajās instrukcijās. Ir gadījumi, kuros lidmašīna var lidot, citos nē – viss ir atkarīgs no konkrētā bojājuma rakstura. Var būt, ka ar konkrētu bojājumu drīkst lidot zināmu laiku, vai arī ir jāveic pagaidu remonts un noteiktā periodā jāsaremontē pilnībā, kā arī ir gadījumi, kad lidot nedrīkst, ja nav veikts remonts. Viss ir ļoti smalki aprakstīts jau pieminētajās lietošanas instrukcijās, bet, ja tādu nav, tad atļauju lidot vai remonta tehnoloģiju izvēlas lidmašīnu ražotājs. Paši uz savu galvu mēs neko nedrīkstam darīt. Saka, ka katrs apraksts aviācijā ir asinīm rakstīts – pēc katra negadījuma pārskata instrukcijas un uzraksta jaunus protokolus, lai nelaimes gadījumi neatkārtotos.

Šeit jūtams neliels ķīmisko vielu aromāts. Vai tas nozīmē, ka ir kādi darbi, kas jāveic speciālā tērpā, izmantojot personīgos aizsarglīdzekļus?

Jā, piemēram, bojāto vietu izņemšana notiek speciālā, labi vēdināmā telpā ar dažādiem griezējinstrumentiem. Griežot  un frēzējot materiālu rodas putekļi, tāpēc papildus nosūcējiem  tiek izmantoti speciālie aizsarglīdzekļi – kombinezoni, maskas, cimdi, brilles. Jāteic gan, ka

materiāla griešana un frēzēšana no darbdienas kopumā aizņem ne vairāk kā 10 procentus. Pārējā darbdiena paiet iepazīstoties ar lietošanas instrukcijām, iedziļinoties problēmā, sagatavojot remonta shēmas un veicot citus darbus.

Savukārt aromāts, ko jūs jūtat, ir no epoksīda sveķiem, ko izmantoto oglekļa šķiedras kompozītmateriāla izgatavošanā. Sveķu un citu ķīmisko vielu sajaukšanas laikā arī strādāju maskā, bet telpas ir labi aprīkotas, tāpēc ķīmisko vielu izgarojumi izvēdinās ļoti ātri. Kopumā darbs nav veselībai kaitīgs.

Tehnoloģijas nemitīgi attīstās – vai tu pats seko līdzi jaunumiem, vai arī tiek nodrošināti papildus izglītības kursi vai apmācība?

Ir bijuši arī kursi, bet galvenokārt informāciju iegūstu pašmācībā, jo mani šī joma ļoti interesē. Tiešajā darbā man gan šīs zināšanas nav nepieciešamas, taču mani interesē viss, kas attiecas uz kompozītmateriāliem ne tikai aviācijā, jo

šie materiāli un tehnoloģijas tiek izmantotas daudzās jomās, tostarp Formulā 1 un citu superātro auto izgatavošanā.

Arī šīm mašīnām virsbūves un daudzas citas detaļas ir izgatavotas no oglekļa šķiedras kompozītmateriāliem.

Kādām rakstura īpašībām ir jāpiemīt jaunietim, ja viņš vēlas iegūt šo profesiju?

Galvenais ir pacietība un pedantisms. Es šo darbu varu salīdzināt ar mikroķirurģiju. Piemēram, izņemot bojāto materiālu, kuram viens slānis ir tikai 0,2 mm biezs, ir jāspēj ar ātriem griezējinstrumentiem izņemt tieši šos 0,2 mm. Strādājot ir jābūt ļoti uzmanīgam un akurātam – šeit vajag pedantisku pieeju. Tāpat ir jāuztrenē roka un materiāls ir jāsajūt, jo detaļas ir desmitus un simtus tūkstošus vērtas – nav pieļaujams, ka kaut kas noiet greizi. Ir nepieciešams ilgstošs treniņš. Protams, tiem, kuri tikai sāk apgūt šo amatu, sākumā tiek doti vieglāki uzdevumi, lai piešautu roku un attīstītu iemaņas.

Kāds ir jūsu darbalaiks?

Tas ir maiņu darbs – es strādāju dienas laikā, bet mans kolēģis nakts maiņās. Tieši naktīs ir vislielākais darba apjoms, jo uz nakti lidmašīna atgriežas bāzē un ir laiks to remontēt.

Kāds ir atalgojums?

Pavisam noteikti tas ir konkurētspējīgs un nav iemesla sūdzēties. Algas šeit ir labas.

Publicēts 2021. gada 17. februārī