Kā Tu izvēlējies strādāt šajā jomā un apguvi šo profesiju?

Varētu teikt, ka bankā nonācu sakritību rezultātā. Iepriekš esmu strādājis gan par žurnālistu, gan rakstījis likumus un prognozējis nodokļu ieņēmumus Finanšu ministrijā. Kad pēc kolēģu ieteikuma devos pieteikties darbā bankā, man par labu nāca visas tās lietas, kuras biju darījis paralēli obligātajiem uzdevumiem. Darba pārrunās noderēja viss, ko biju līdz tam lasījis un apguvis. Piemēram, mācoties Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē, padziļināti pētīju finanšu analīzi. Biju viens no retajiem studentiem, kurš maģistrantūrā apguva tautsaimniecības analīzi un prognozēšanu. Pats, savas intereses vadīts, pirku fondu biržā akcijas, kas radīja nepieciešamību padziļinātāk iepazīt finanšu analīzi. Lasīju ārzemju preses ziņas, jo interesēja finanšu procesi.

Arī maniem kolēģiem ir dažādi ceļi, kā viņi nonākuši līdz kredītanalītiķa darbam. Ir tādi, kuri uzreiz pēc augstskolas sāka strādāt, citi iepriekš strādājuši līdzīgos izvērtēšanas darbos, piemēram, apdrošināšanas birojos. Man pašam izvērtēšanas darba pieredzes nebija, taču bija nepieciešamās prasmes – gan zināšanas, gan rakstura īpašības. Ļoti daudz kas ir jāiemācās darot. Latvijā nesagatavo banku analītiķus. Ir jābūt dzīves pieredzei, loģiskajai domāšanai, prasmēm un zināšanām par finansēm. Var sākt strādāt arī kā jaunākais analītiķis un darboties ar vienkāršāku projektu analīzi.

Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?

Kredītu izsniegšana ir viens no bankas biznesa pamatveidiem. Lai izsniegtu bankas noguldītāju naudu uz procentiem kādam uzņēmumam, bankai ir jāizvērtē, cik riskants ir šis uzņēmums un projekts. Tas nepieciešams, lai varētu piemērot pareizu cenu izsniegtajam kredītam. Ja mēs izsniedzam kredītu ļoti riskantam projektam, tad ir jāprasa lielāka cena, jo tīri matemātiski pastāv lielāks risks, ka mēs šo naudu varam neatgūt. Savukārt, ja risks ir ļoti zems, procentu likme būs zemāka. Mana darba rezultāts ir secinājums par to, vai projekts ir ļoti, vidēji vai maz riskants. Un attiecīgi tiek pielāgota kredītprocentu likme. Grūtākais darbā ir māksla nonākt līdz atzinumam, vai konkrētais projekts ir riskants vai nē. Nepieciešams uzzināt un izpētīt ļoti daudzas un dažādas lietas. Nodarbojos tikai ar lielu summu aizdevumiem uzņēmumiem. Mazāku summu kredītu aizdošanas riskus izvērtē klientu menedžeri.

Pētāmie uzņēmumi var darboties visdažādākās jomās – piemēram, pārstrādāt zāģskaidas vai radīt IT risinājumus. Kopīgā lieta visiem uzņēmumiem ir uzņēmumu finanses. Tās var pētīt neatkarīgi no tā, ar ko uzņēmums nodarbojas. Protams, jāņem vērā, kā konkrēto uzņēmējdarbības veidu ietekmē vajadzība pēc izejvielām un citām lietām. Grūtākā puse ir zināšanas, kas nepieciešamas par pašu nozari. Tā kā Latvijā nav daudz uzņēmumu katrā nozarē, nav iespējams specializēties un strādāt tikai ar kādas atsevišķas nozares uzņēmumiem.

Līdz ar to bankas analītiķis ir tāds kā universālais kareivis, kuram jāspēj ātri pieslēgties un burtiski vienas divu dienu laikā saprast, kas nozarē notiek, kas ir galvenie riska aspekti – uzņēmuma menedžments, pareizās tehnoloģijas izvēle, tirgus attīstības tendences, vides faktori.

Ietekmējošo risku var būt ļoti daudz, un tie ir jāapzina, kaut arī vakar tev nebija ne jausmas par to eksistenci. Nav tāda standartizēta saraksta, kur meklēt riskus. Klients vienmēr apgalvos, ka viss ir vislabākajā kārtībā. Mans darbs nav ticēt šiem apgalvojumiem, mans darbs ir pārbaudīt to ticamību. Ir jābūt nedaudz paranoidālam, lai sajustu, kurā virzienā jāmeklē. Jāapzina sliktie scenāriji, kā kaut kas var noiet greizi. Pirmkārt loģiskā domāšana pasaka priekšā, kur meklēt, un otrkārt – līdz ko tu sāc lasīt informāciju par nozari, sāc apjaust, kur varētu būt problēmas. Un ar katru nākamo soli virzies dziļāk. Savā ziņā esam kā armijas specdienesta kaujinieki, kuri ir izmesti mežā un viņiem ir jāatrod ceļš nezināmā vietā. Šis ir arī izmeklētāja darbs – mēģinām „salīmēt bildi” no atsevišķiem gabaliņiem.

Reizēm projekts var būt ļoti riskants, bet varam atrast veidus, kā šos riskus sabalansēt. Piemēram, paprasot papildus garantijas vai lielāku klienta ieguldījumu. Tā arī ir daļa no mana darba – atrast veidus, kā sabalansēt riskus. Daru to sadarbībā ar klientu menedžeri.

Laba analītiķa uzraudzītos projektos nevajadzētu notikt dramatiskiem pārsteigumiem. Ja nozarē ir krīze, mums ātri jāreaģē, jāsaprot, kad prasīt klientam papildus nodrošinājumu, lai garantētu, ka bankas līdzekļi tiks atgūti jebkurā gadījumā. Ir grūti noķert klienta krāpšanos, bet labam analītiķim būtu jājūt arī šādi gadījumi un jāveic izmeklēšanas darbi. Pašam šajos astoņos darba gados ir bijuši vairāki gadījumi, kad ir izdevies atklāt krāpniecību.

Informāciju meklēju internetā visdažādākajos avotos – specializētos portālos, ziņu kanālos, līdzīgu uzņēmumu mājas lapās un publiskos pārskatos. Analizējam arī dažādos interneta forumos publicētas atsauksmes par uzņēmuma darbību. Izmantojam to kā pavedienus tālākai izpētei. Nav tādu īpašu portālu, kuros būtu sagatavoti tirgus pārskati, viss jāmeklē pašam. Ir, protams, standarta informācija, kuru iesniedz pats uzņēmums – piemēram, biznesa plāns vai finanšu pārskats. Turpmākajos soļos var palūgt arī papildus informāciju, bet tev ir jāzina, ko prasīt.

Kāda ir Tava darba ikdiena?

Darba laiks ir tāds pats, kā visiem bankā, nav nepieciešams strādāt ārpus darba laika vai brīvdienās. Vienlaikus parasti strādāju ar trim četriem projektiem. Nedēļas laikā sniedzu atzinumu par diviem projektiem. Protams, tas ir atkarīgs no sarežģītības pakāpes. Šobrīd bankā esam pieci biznesa analītiķi un trīs risku analītiķi. Biznesa analītiķi veic lielo informācijas savākšanas un analīzes darbu, riska analītiķi, kā zinošāki kolēģi, veic papildus neatkarīgu analīzi.

Darbs pārsvarā norit pie datora. Veicu datu apstrādi, meklēju tirgus informāciju, gatavoju gala atzinumu. Taču lielu darba daļu veltu sarunām ar kolēģiem. Jāiegūst informācija no biznesa klientu menedžera, jākonsultējas ar citiem kolēģiem, jāizdiskutē jautājumi ar lēmuma pieņēmējiem, jāpastāsta viņiem par izpētes gaitu vēl pirms gala atzinuma sagatavošanas. Konsultējamies arī ar kredītu atguvējiem, jo mums jāzina kļūdainie gadījumi, kad klienti kļuvuši maksātnespējīgi. Jāsaprot, kāpēc tas noticis, kādas ir agrīnās pazīmes, kas norāda uz maksātnespējas iespēju. Reizēm dodamies izbraukumā pie klienta, taču darām to daudz retāk nekā klientu menedžeri. Arī ar pārējiem kredītanalītiķiem dalāmies ar informāciju, taču vienmēr jāievēro konfidencialitāte. Ja strādājam ar starptautisku uzņēmumu filiālēm, sazināmies arī ar citu valstu kolēģiem.

Gala materiāls jeb atzinums būtībā ir eseja, loģisks teksts par veikto izpēti. Jāpiedalās kredītkomitejās un jāaizstāv viedoklis. Piemēram, lēmējiem no Zviedrijas jāpamato viedoklis par Latvijas uzņēmumu, kurš pieprasa naudu investīciju projektam. Gala lēmumu par to, vai un uz kādiem noteikumiem piešķirt kredītu, klientam izskaidro klientu menedžeris. Es šajā procesā neiesaistos.

Kādas prasmes un rakstura īpašības ir nepieciešamas, lai labi veiktu šo darbu?

Jā runājam par prasmēm, tad jāapgūst darbs ar Excel, statistikas datu un finanšu datu apstrādes rīkiem, jo visi finanšu rādītāji un cipari pašam būs jāapstrādā. Jāsaprot uzņēmuma finanšu plūsmas pamati.

Vēl ļoti svarīgi ir prast meklēt informāciju internetā. Tā tikai liekas, ka tas ir vienkārši, bet, kad jāatrod adata siena kaudzē, to vajag mācēt.

Jo īpaši tāpēc, ka laiks ir ierobežots un informācija par Latvijas uzņēmumiem publiskajā telpā bez maksas ir ļoti maz pieejama.

Labam analītiķim ir jābūt zinātkāram. Tā kā katru dienu jāstrādā ar citu nozari, jāspēj sevi motivēt meklēt informāciju. Jāpiemīt kritiskai domāšanai, nedrīkst paļauties uz klienta teikto. Jābūt ļoti patstāvīgam, jo paši plānojam darbu. Tiek nosprausts darba rezultāts, bet, kā līdz tam nonāksi, tā ir tava atbildība. Kad esi nonācis līdz rezultātam, tev ir jābūt spējai pamatot un aizstāvēt savu viedokli. Ne vienmēr mūsu secinājumi ir pozitīvi, mums jāsaka arī kritiskas lietas.

Kādi ir vislielākie izaicinājumi šajā darbā?

Visgrūtākā darba daļa ir pierādīt menedžeriem un lēmējiem, ka šo klientu nevajag finansēt. Atrast argumentus, kas viņus pārliecinātu. Šajos gadījumos parādās tavs mugurkauls – vai tu ražo tikai tādus atzinumus, kurus citi grib dzirdēt, vai arī vari novērst sadarbību ar klientiem, kuri bankai nesīs zaudējumus. Mūsu atbildība ir ne tikai nobankrotējuši klienti, bet arī klienti, kuriem esam pateikuši nē, bet cita banka viņus ir finansējusi un izrādījies, ka viņi ir pelnīt spējīgi.

Kas šajā darbā sagādā gandarījumu?

Klienti ir dažādi. Cenšamies mainīties ar klientiem, lai neiestātos rutīna, kuras dēļ vari nepamanīt kādas būtiskas lietas. Mani visvairāk motivē iespēja iepazīt jaunu nozari. Interesē inovatīvu projektu izvērtēšana.

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?

Tā kā bankai ir Baltijas un Zviedrijas struktūras, tad ir iespējams kļūt gan par riska, gan par biznesa vadītāju ārpus Latvijas. Ja runājam par horizontālu karjeru, tad ir iespējams kļūt par klientu menedžeri.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu apgūt šo profesiju?

Jāsaprot, vai tev ir zinātkāre interesēties par daudzām lietām, kas ir ārpus tavas ikdienas. Vai Tev ir interesanti lasīt par visdažādākām tēmām? Vai tev ir daudzas intereses? Vai tev vispār patīk lasīt? Jo informācijas ievākšana ir viena no būtiskākajām lietām. No otras puses tev ir jāprot rakstīt. Ja tev nepatīk rakstīt sacerējumus, šis darbs nebūs tev. Arī debašu klubi būs noderīgi. Es teiktu, ka noderēs visi skolas priekšmeti, nu varbūt izņemot mūziku. Lai gan arī tā attīsta smadzeņu darbību. Ķīmija, fizika arī noder, jo šo jomu uzņēmumi nāk pēc kredītiem.