Kā Tuizvēlējāties strādāt šajā jomā?

Skolā vienlīdz labi rezultāti bija gan eksaktās, gan humanitārās zinātnēs. Tā kā skolas laikā interesēja žurnālistika, tad stājos LU sociālo zinātņu fakultātē, paralēli - arī RTU Datorzinātņu un informācijas tehnoloģijas fakultātē. RTU izturēju konkursu un tiku budžeta vietā un tā kā par datoriem bija tikai pašas pamatzināšanas, tad nolēmu, ka studēšu tur. No 20 cilvēkiem grupā bijām tikai 2 meitenes. Taču tagad darbā manās projekta grupās stādā sievietes, kas ir gan programmētājas, gan sistēmanalītiķes, gan testētājas.

Kur mācījies un apguvi šo arodu?

RTU esmu ieguvusi inženierzinātņu akadēmisko bakalaura grādu datorvadībā un datorzinātnē. Sapratu, ka programmēšana mani nesaista, tāpēc maģistrantūrā  studēju IT projekta vadību, kur puse studiju kursu tika veltīta informācijas tehnoloģijām, puse -  projekta vadības kompetencēm.

Projektu vadības zināšanas papildinu, apmeklējot kursus, pēdējie no tiem bija projektu vadības kursi ar PMP sertifikāciju. Tur tika noformulēts, ka labs projektu vadītājs – 90% laika velta komunikācijai ar cilvēkiem, un 10% strādājot pie datora un plānojot darbus, kā arī veicot citus pienākumus.

Vai arī tagad nepieciešams papildus mācīties?

Zināšanas ir regulāri jāpapildina, tostarp arī interneta vidē var atrast vērtīgu informāciju. Uzsākot darbu konkrētā uzņēmumā, jāapgūst tā darbības specifika. Ir daudz un dažādas projektu vadības sistēmas, tās attīstās un ar laiku tiek nomainītas, tāpēc jābūt lietas kursā par aktuālākajām tendencēm.

Programmētājiem ir jāapgūst jaunas programmēšanas valodas, tāpat projektu vadītajiem - projektu vadības sistēmas.

Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?

Pamat uzdevums ir plānot un uzdod darbus projekta komandai. Komandas atšķiras  gan pēc lieluma, gan pēc veicamajiem pienākumiem. Reizēm projekta vadītājs arī pats piemeklē cilvēkus konkrētajai projekta komandai, atkarībā no tā, kāds mērķis jāsasniedz. Mūsu uzņēmumā ir daudzi projektu vadītāji, katrs atbild par savu sistēmas daļu. Piemēram, viena liela darbības joma ir maksājuma karšu apstrādes sistēma, kurai ir vairākas funkcijas (karšu izdošana, pieņemšana, banku starpnorēķini). Katram no mūsu produktiem ir sava komanda, kas darbojas ar tā attīstību kādā no virzieniem. Projekta vadītājs vada komandas darbu, lai varētu veikt kādu konkrēta apjoma darba uzdevumu. Pieprasījums par vajadzīgo papildinājumu vai izmaiņām esošajā produktā nāk no klienta menedžera. Otra veida pieprasījumu nāk no produktu vadītājiem, kuri izstrādā produktu attīstības stratēģiju – piemēram, kādas jaunas funkcijas tiks piedāvātas kā papildinājumus uzņēmuma standarta produktiem.

Manu projektu grupās strādā sistēmanalītiķi, programmētāji, testētāji un dokumentētāji. Izstrādātais produkts tiek nodots klienta atbalsta jeb „supporta” vai ieviešanas nodaļai, kas veic produkta piegādi un uzstādīšanu klienta uzņēmuma sistēmā.

Kāda ir Tava darba ikdiena?

Varētu teikt, ka ikdiena ir neparedzama. Lai gan ir plānoti veicamie darbi, realitātē tie var iekavēties par vairākām dienām. Šobrīd paralēli vadu trīs projektus, kam papildus ir dažādi klientu pieprasījumi (piemēram, jānovērš nepilnības vai kaut kas jāpapildina esošajā sistēmā), kas var pārvērsties par projektiem. Projektu vadītajam ir svarīgi izvērtēt, cik daudz laika papildus projekti prasīs un kad tie tiks nodoti klientam.

Darbinieku atsevišķi veicamos pienākumus reģistrēju tam paredzētajā sistēmā. Tiek izmantota arī resursu rezervācijas sistēma, kurā var redzēt darbinieku noslodzes un tiek plānota optimāla darbinieku resursu izmantošana. Lai arī visi darbi un to prioritātes ir saplānotas, tomēr ir indivuduāli jāaprunājas ar katru darbinieku un jāpārliecinās, vai uzdevumi tiks veikti pareizajā secībā. Turklāt jāņem vērā, ka mana projekta komandas darbinieks strādā arī pie citiem projektiem. Projektu vadītājiem savā starpā ir jāsaskaņo prioritātes – ko darīt pirmo un ko var atlikt. Ir dienas, kad daudz laika tiek patērēts komunikācijai (piemēram, klientu vadītāji precizē informāciju par projekta gaitu vai klientu atbalsta cilvēki jautā par izstrādāto programmatūru) un līdz ar to ne vienmēr pietiek laika plānotajiem darbiem. Regulāri ir jādod atskaites vadībai par paveikto un projektu statusiem

Projekta izstrādes gaitā projektu vadītājs arī novērtē, kādas ir speciālistu stiprās puses, kas jāapgūst papildus. Izvērtēju paveikto darbu atbilstību pret patērēto laiku.

Izstrādes produktu vadītāja darbs norit birojā, bet, piemēram, ieviešanas projektu vadītāji ļoti bieži strādā klienta ofisā, brauc komandējumos uz citām valstīm.

Kādas prasmes, īpašības ir nepieciešamas, lai labi veiktu šo darbu?

Lai pārbaudītu veiktā darba kvalitāti, ir jāpārzina IT joma. Projekta vadītāja kompetences ietvaros jāspēj saprast analītiķa izveidoto specifikāciju (dokuments, kurā aprakstīts, kas un, kādā veidā sistēmai būs jāveic, kādai tai jāizskatās u.tml.) – vai tā ir labi uzrakstīta, jāsaprot testētāju izstrādātie testa scenāriji, jāsaprot,vai izstrādātā dokumentācija (piemēram, lietotāja instrukcijas) ir kvalitatīva un to var dot klientam. Nepieciešamās valodu zināšanas būs atkarīgas no tā, ar kāda reģiona klientiem vai kolēģiem būs jāsadarbojas. Man, piemēram, IT atbalsta cilvēki atrodas Baltkrievijā, tāpēc nepieciešamas krievu valodas zināšanas.

Kādām rakstura īpašībām jāpiemīt, lai labi veiktu šo darbu?

Vajadzīgas organizatora prasmes, līdera dotības, prasmes elastīgi reaģēt uz notiekošo, spēja aktīvi darboties, radošums, emocionālā elastība. Sociālās spējas un prasmes - jāizzina un jāizprot cilvēki. Jābūt analītiskai domāšanai, spējai risināt problēmas un pieņemt lēmumus. Jāprot motivēt darbiniekus.Nepieciešamās profesionālās zināšanas un tehnoloģijas vienmēr var apgūt – izlasīt, iegūt pieredzi, pajautāt kolēģiem padomu -, taču komunikācijas prasmēm vienkārši ir jābūt.Jāspēj saprasties ar dažādiem cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgas vērtību sistēmas. Ir būtiski iegūt padoto cieņu, ko var panākt tikai ar profesionālu attieksmi pret darbu, personības īpašībām un prasmi vadīt komandu. Tad arī projektu vadītājs tiks ņemts vērā un darbs noritēs veiksmīgi. Jāspēj iekļauties termiņos, piemēroties situācijai.

Kādi ir vislielākie izaicinājumi šajā darbā?

Cilvēku personības un prasmju izzināšana un izprašana, spēja atrast labāko komunikācijas veidu, konfliktu risināšanas paņēmienu. Viens no maniem personīgajiem izaicinājumiem ir paturēt prātā 15 dažādus darba uzdevumus un visus veiksmīgi atrisināt. Saprast kā visveiksmīgāk var motivēt katru no darbiniekiem individuāli un darbam komandā.

Kas šajā darbā sagādā gandarījumu?

Esmu pedante – man patīk, ka ir sistēma, pēc kuras viss ir saplānots un tiek darīts. Ir gandarījums, ja izdodas atrisināt radušās problēmas, projekta gaita norit veiksmīgi, un es spēju visiem procesiem izsekot un tos kontrolēt.

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?

Viena no iespējām ir mainīt projekta vadības veidu – piemēram, strādāt par ieviešanas projektu vadītāju, kas ir citādāks darbs, jo jāstrādā tiešā sadarbībā ar klientu. Cita iespēja ir kļūt par produktu vadītāju un pieņemt lēmumus par to, kādos virzienos tiks attīstīts produkts, kādas jaunas lietas tiks izstrādātas. Tāpat viena no karjeras attīstības iespējām ir kļūt par nodaļas vadītāju. Būtībā IT projekta vadītāja prasmes ir pielietojamas arī citās, ar IT nesaistītās jomām, kuras darbojas projektu jomā.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu apgūt šo profesiju?

Ieteiktu apgūt un iepazīt dažādas jomas. Ja ir iespēja, ieteiktu iesaistīties dažādos skolas projektos. IT jomas projektu vadītājiem lieti noder arī izglītība ekonomikas vai finanšu jomā, jo tad vieglāk izprast biznesa loģiku. Piemēram, mēs strādājam ar maksājuma karšu sistēmām, tāpēc projektu vadītājiem, noder pieredze, kas gūta iepriekš strādājot bankā. Noteikti vajag iesaistīties komandas darbā skolā, projektu nedēļās. Savas līdera un organizatora spējas var pārbaudīt, piemēram, organizējot klases vakarus. Tas palīdzēs saprast, vai izdodas sarunāt, organizēt cilvēkus uz konkrētu darbību, laiku un vietu. Tas arī ir projekta vadītāja galvenais darba uzdevums – panākt, lai viss notiek konkrētā laikā un konkrētā vietā un tā, kā tu to gribi. Projektu vadība ir joma, kur tiek apvienotas  organizatora spējas, vēlme komunicēt un interesi par IT nozari.