Kādā vecumā jūs sapratāt, ka vēlaties būt grāmatvede un kāpēc izvēlējāties šo profesiju?

Dīvaini, bet jau sešu gadu vecumā mammai teicu, ka būšu grāmatvede. Laika gaitā vēlmes mainījās, gribēju būt gan zobārste, gan kriminālpoliciste, bet 12. klases beigās tomēr pieņēmu apzinātu izvēli studēt grāmatvedību. Man padevās matemātika un datorzinības un domāju, ka grāmatvedībā tās varētu labi pielietot. Vēl viens iemesls par labu šai izvēlei bija tas, ka biju kautrīga, nevēlējos intensīvu saskarsmi ar cilvēkiem un klientiem, jo īpaši strādāt pārdošanā. Grāmatveža darbā redzēju iespēju vairāk strādāt patstāvīgi.

Kur apguvāt nepieciešamās zināšanas?

Studēju Latvijas Universitātē gan bakalaura, gan maģistra studijās grāmatvedību un auditu. Tur ieguvu bāzes zināšanas, bet joprojām ļoti daudz mācos strādājot. Var teikt, ka grāmatveža specifika ir nemitīgi mācīties. Ir jālasa un jāizprot likumi, to izmaiņas, regulāri jāapmeklē semināri, ļoti daudz lasu Valsts ieņēmumu dienesta informatīvos materiālus un i-finansēs pieejamos rakstus. Grāmatvežiem mācības faktiski nekad nebeidzas.

Studējāt grāmatvedību un auditu augstskolā, pat maģistra līmenī, lai gan par grāmatvedi var strādāt arī pēc kursiem, pēc profesionālās vidusskolas. Kāpēc izvēlējāties studēt augstskolā?

Man tās vairāk bija ambīcijas iegūt augstāko izglītību. Sākotnēji gribēju būt grāmatvedis, bet ar iespēju nākotnē kļūt par auditori. Studijas ietvēra plašāku spektru kā tikai grāmatvedība, iekļaujot arī analīzi un auditu. Cik zinu, kursos sniedz tikai pamatus grāmatvedībā, bet ne tik plašu programmu kā augstskolā.

Ar šo izglītību grāmatvedības jomā jums nav nekādu robežu, varat tikt līdz augstākajai pakāpei karjerā - būt arī par galveno grāmatvedi un auditori? 

Jā, to varētu darīt bez papildu studijām, man tam jau ir nepieciešamās zināšanas un dokumenti un es varētu pati brīvi izvēlēties, vai kaut ko papildus klāt pamācīties, vai ne. Bet tomēr liela loma karjeras izaugsmē ir arī darba pieredzei, kuru studijās nevar apgūt.

Grāmatvežiem obligāta ir arī sertifikācija vai licencēšana?

No 2020. gada Latvijā tika ieviesta obligāta licencēšanas prasība, bet tikai tiem grāmatvežiem, kuri strādā kā ārpakalpojuma sniedzēji. Licenci var iegūt, ja ir darba pieredze vismaz 3 gadus un ir attiecīga augstākā izglītība vai iegūts sertifikāts, kas pašlaik nav obligāts. Grāmatveži tiek sertificēti uz pieciem gadiem pēc izglītības dokumentu atbilstības pārbaudes un eksāmenu nokārtošanas, viņiem tiek piešķirts Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedra statuss, un asociācijas dalībniekiem noteiktā apjomā ir arī izglītošanās turpināšanas prasības. Es pati neesmu veikusi šo sertifikāciju.

Ar augstskolas diplomu un algotu darbu uzņēmumā jums tas nav nepieciešams?

Jā, šobrīd man nav tāda nepieciešamība. Es varētu to darīt, ja vēlētos, ja redzētu, ka mani tas pilnveido. Bet arī bez mācībām, ko paredz sertifikācija, es tāpat regulāri izglītojos un apmeklēju dažādas mācības, seminārus un kursus.

Cik liela ir jūsu profesionālā pieredze? Vai “BITE Latvija” ir jūsu pirmā darba vieta?

Studiju laikā trīs, četrus gadus ik pa divām nedēļām biju praksē citos uzņēmumos, bet šī praktizēšanās veidoja tikai nelielu ieskatu grāmatveža profesijā. Pirmā darba vieta man ir “BITE Latvija”, kur nokļuvu nejauši, bet esmu te nostrādājusi jau astoņus gadus. Tas ir diezgan ilgi, bet, tā kā uzņēmumā jūtos labi, tad neredzu iemeslu mainīt darba vietu.

Lielākās kompānijās grāmatveži parasti atbild par kādu definētu jomu. Jums arī tā ir?

Jā, mums, grāmatvežiem, ir sadalītas atbildības jomas. Nodaļā esam 11, paplašinoties būsim 14 speciālisti, katrs ar savu darbu specifiku. Es “BITE Latvija” sāku strādāt kā grāmatveža asistente un esmu izgājusi cauri ļoti daudziem posmiem un darba pienākumiem. Apmēram pirms gada kļuvu par vecāko grāmatvedi. No visas uzņēmuma grāmatvedības pārzinu ļoti plašu lauku, tāpēc labi saprotu, ko dara kolēģi, kā mans darbs ietekmē viņu darbu un otrādi.

Par ko jūs atbildat? Kāda izskatās jūsu darba ikdiena un pienākumi? 

Mans darbs pamatā ir atskaišu veidošana un sniegšana, ieņēmumu uzskaite, debitoru kontrole, kā arī kolēģu konsultēšana. Lai arī šķiet, ka grāmatveža darbs ir rutīnas darbs, manas darba dienas ir mainīgas. Piemēram, pašlaik viens no maniem pienākumiem ir gada pārskata sagatavošana.

Lielos uzņēmumos grāmatveži ir iesaistīti arī dažādos projektos. Piemēram, kad uzņēmums vēlas ieviest jaunu produktu vai veidot kampaņu, to saskaņo arī ar grāmatvedi, kurš izanalizē, kādi varētu būt riski, iesaka, kā būtu pareizi rīkoties no nodokļu viedokļa.

Kopā ar galveno grāmatvedi izvērtēšanas stadijā pirms projektus īsteno vērtējam arī idejas. Vēl sagatavoju un iesniedzu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas, sazinos ar Valsts ieņēmumu dienestu. Kā lielu uzņēmumu mūs nāk pārbaudīt arī auditori. No janvāra divu mēnešu garumā bija liels, apjomīgs darbs ar auditoriem – lai arī ne visu gadu, bet šī arī ir liela mana darba sastāvdaļa. Komunicēju, atbildu uz mūsu darbinieku jautājumiem, arī tādiem, kurus viņiem uzdod klienti, piemēram, saistībā ar nodokļiem vai pirkšanas darījumiem. Noteikti jāpiemin dažādas mēneša un ceturkšņa atskaites, kas jāiesniedz, arī Centrālās statistikas pārvaldei par apgrozījumu, par uzņēmuma finansiālo stāvokli, par ieguldījumiem u.c., Latvijas bankai par maksājumiem, ārējiem aktīviem un pasīviem, par pakalpojumiem. Ir ļoti daudz un dažādas atskaites, jo “BITE Latvija” pieder meitas uzņēmums “TeleTower”, par kuru man arī jāsniedz statistikas dati un atskaites. “BITE Latvija” mātes uzņēmums ir “BITE Lietuva”, un mums kā meitas uzņēmumam jāveido arī Lietuvas kolēģiem atskaites, pārskati un cita prasītā informācijā, kā arī, iesniedzot gada pārskatu, jāsniedz arī konsolidētais gada pārskats.

Kā vecākais grāmatvedis pārzināt un pārskatāt arī citu grāmatvežu darbu, vai vecākā grāmatveža funkcija vienkārši izpaužas kā atšķirīgi darba uzdevumi?

Galvenokārt vecākā grāmatveža funkcija izpaužas kā atšķirīgi darba pienākumi, bet, protams, pārzinu arī kolēģu pienākumus. Citu grāmatvežu darbus es pārzinu, lielākoties, tādēļ, ka pati tos iepriekš esmu veikusi. Tādēļ, ja kolēģiem ir jautājumi, viņi vēršas pie manis vai pie galvenās grāmatvedes. Mēs izskaidrojam, palīdzam, esam kā atbalsta plecs.

Ikdienas darba plānu lielā mērā nosaka dažādu atskaišu termiņi, bet tieši kad un ko darīt, ikdienā nosakāt pati?

Jā. Darba diena man ir izplānota, bet pilnībā to nevar paredzēt, jo dienas laikā var uzrasties neplānoti pienākumi, kādam kaut kas ir ļoti steidzams, un tad man ir jāpielāgojas. Bet galvenokārt manu kalendāru nosaka atskaišu iesniegšanas termiņi Valsts ieņēmumu dienestam, Latvijas Bankai, Centrālās statistikas pārvaldei u.c.. Ja jāsagatavo gada pārskats, PVN deklarācijas un citas atskaites, tad tā būs mana prioritāte. Cenšos iepriekšējā dienā izdomāt dienas plānu un noteikt nākamās dienas prioritātes.

Kad tuvojas gada pārskatu vai kādu atskaišu sniegšanas termiņi, nākas strādāt ilgāk, vai tomēr spējat iekļauties darba laikā?

Kā lielam uzņēmumam mums ir mēneša slēgšanas un gada slēgšanas, kad visai informācijai par konkrēto gadu vai mēnesi ir jābūt savadītai sistēmā. Pēc slēgšanām mums informācija jānodod Lietuvas mātes kompānijai. Jā, ir saspringtāki periodi gan uz gada, gan mēneša sākumu, kad sanāk pastrādāt vairāk nekā astoņas stundas dienā. Bet noteikti pēc tam ir iespēja strādāt mazāk, slodzi izlīdzinot. Piemēram, vasarā ir mierīgāks periods, kad var atpūsties. Noteikti nav tā, ka būtu hroniska pārslodze un atpūtas deficīts. Lielā mērā tas, cik grāmatvedis laiku velta darbam, atkarīgs arī no paša cilvēka un tā, cik viņš papildus laiku investē sevis profesionālajā pilnveidošanā, lasot specifisko literatūru, studējot, apmeklējot seminārus, meklējot papildus informāciju. Tā ir katra paša izvēle, vai tu vairāk investē savā izaugsmē, vai ne.

Kādām zināšanām, prasmēm jābūt labā līmenī?

Uzskatu, ka visu var apgūt studiju un darba procesā, galvenais, lai patīk profesija, kuru apgūsti, un arī tajā vajadzīgie mācību priekšmeti, piemēram, matemātika un datorzinības. Personīgi man skolā nepatika ekonomika, arī studijās ne, bet tas netraucē man veiksmīgi strādāt grāmatvedībā. Tas var būt arī atkarīgs no tā, kādā uzņēmumā strādā un kādā jomā specializējies, bet, manuprāt, grāmatvedim, ekonomika nav būtiskākā joma, kas jāpārzina. Drīzāk tās ir finanses un grāmatvedības būtība. Ļoti svarīgi, jau esot grāmatvedim, pārzināt likumus, kas ir galvenais rāmis, kurā grāmatvedim jādarbojas. Likumi nepārtraukti mainās, jāseko līdzi izmaiņām un jāspēj no plašā informācijas klāsta saprast, kas ietekmē tieši tavu darbu un kas vajadzīgs uzņēmumam.

Bez specifiskajām grāmatvedības programmām no datorprogrammām lielākā saskare ir ar Excel programmu?

Grāmatvedības programmu, kura tiek izmantota “BITE Latvija”, apguvu darba procesā. Bet, protams, katru dienu izmantotu Excel, kad tajā rēķinu, veidoju tabulas un analizēju datus. Priecājos, ka man ir ļoti labas Excel zināšanas, kuras darbā ļoti noder un atvieglo darba procesu.  

Kas raksturo labu grāmatvedi?

Tā varētu būt neatlaidība, patika un padziļināta interese par savu darbu. Ir jābūt ieinteresētam vairāk kā tikai savu tiešo darba uzdevumu izpildē, jāpadomā, kā tavs darbs atsauksies uz citu kolēģu darbu.

Spējīgs grāmatvedis seko līdzi likumu izmaiņām, apmeklē seminārus, kuros dažkārt sarežģīti uzrakstītie likumi tiek saprotami izskaidroti. Es teiktu, ka labs grāmatvedis ir tāds, kurš mūžīgi mācās un kuram ir liela interese par savu darbu.

Kādām personības īpašībām jāpiemīt un kādiem cilvēkiem grāmatveža arods nebūtu piemērots?

Ir jābūt pacietīgam, uzmanīgam, akurātam, korektam, nedrīkst pieļaut kļūdas. Jābūt arī neatlaidīgam - ja kaut kas nesanāk, jānomierinās, jāturpina meklēt problēma un tā jānovērš. Ir jābūt ķērienam uz eksaktajām zinībām un matemātiku. Manuprāt, profesija nebūtu piemērota cilvēkiem, kuri ir nepacietīgi un ātri aizsvilstas, kā varētu gadīties, kad, piemēram, gatavo bilanci un nesakrīt aktīvs ar pasīvu un grūti atrast problēmas cēloni.

Parasti veidojas priekšstats, ka grāmatvedība ir “sausa” joma - tikai skaitļi un papīri? Kas jums šķiet interesants un saistošs šajā darbā?

Tā varbūt varētu domāt, bet es uzskatu, ka neviena profesija nav garlaicīga, ir tikai jāatrod sev piemērots uzņēmums, kurš saskan ar tavām iekšējām sajūtām. Nenoliegšu, man arī likās, ka grāmatvedība ir tikai papīri un rēķināšana. Protams, tā ir daļa no darba, bet virkne citas lietas  manu darba ikdienu padara interesantāku. “BITE Latvija” vienmēr mainās gan procesi, gan darba pienākumi, jāievieš kaut kas jauns, tādējādi darba process nav tik vienveidīgs. Arī kolēģi un vide darba dienu padara krāsaināku. Citiem varbūt patīk, ka viss ir labi zināms un iepriekš paredzams, un tā tas varētu būt mazos uzņēmumos.

Vai jums arī patiktu variants, ja būtu sava firma, kas citiem sniegtu ārpakalpojumus?

Agrāk es domāju, ka tas noteikti mani saista, bet pandēmijas laiks man parādīja, ka tomēr to nevēlētos. Ilgstoši strādājot attālināti, ļoti pietrūkst “BITE Latvija” klātienes darba atmosfēras, saskarsmes ar kolēģiem. Bet ar laiku viss var mainīties, neizslēdzu, ka pēc gadiem mani uzrunātu variants par savu firmu, kas sniegtu ārpakalpojumus.

Kādas ir karjeras izaugsmes iespējas? Augstākais ir galvenais grāmatvedis, auditors vai savas lielākas grāmatvedības firmas īpašnieks?

Laika gaitā man domas ir mainījušās. Sākot strādāt “BITE Latvija”, neredzēju izaugsmes iespējas, bet pašlaik saprotu, ka izaugsmes iespējas ir, vienkārši jāuzdrošinās un jāpieņem izaicinājumi. Kad pirms gada piedāvāja kļūt par vecāko grāmatvedi, sākotnēji šaubījos, vai to varēšu, bet piekritu pamēģināt un tagad par to esmu ļoti priecīga. Varbūt mazākos uzņēmumos izaugsmes iespēja ir mazāka, bet lielākos noteikti ir iespējas. Tajos ir gan grāmatvežu asistenti, gan grāmatveži, gan algu grāmatveži, gan galvenie un vecākie grāmatveži, un atkarībā no ambīcijām, vari kāpt pa karjeras kāpnēm. Var arī mainīt profilu un kļūt par auditoru. Ir uzņēmumi, kuros tiek veikti iekšējie auditi, tādējādi pat viena uzņēmuma ietvaros var mainīt šo pozīciju. Uzskatu, ka arī ārpakalpojuma grāmatvežiem ir izaugsmes iespējas, jo tu pats kā ārpakalpojum grāmatvedis vari izvēlēties, kādus uzņēmumus apkalpot, kā arī vari apkalpot dažādu nozaru uzņēmumus, veidojot plašāku kompetenci vairākās jomās. Izaugsmes iespējas grāmatvežiem ir plašas, vajag tikai gribēt.

Vai taisnība, ka grāmatvedim nav problēmu atrast darbu pat krīzes laikā, jautājums tikai par ambīcijām – kādā kompānijā, jomā un ar kādu atalgojumu?

Man grūti teikt, jo kopš uzsāku darbu kā grāmatvede, astoņus gadus strādāju tikai vienā uzņēmumā. Bet, paskatot piedāvājumus un pieprasījumus darba tirgū, var redzēt, ka piedāvājumi ir, tostarp dažāda līmeņa un virzienu grāmatvežiem. Arī atalgojums ir konkurētspējīgs, un uzskatu, ka krīze mūsu profesijai nav kaitējusi.

Esat apmierināta ar atalgojumu, un cik lielā mērā to ietekmē tas, cik augsti kvalificēts un izglītots ir grāmatvedis? 

Esmu apmierināta. Turklāt atalgojumu lielā mērā vari ietekmēt pats - jo vairāk un lielāku atbildību uzņemsies, attīstīsies, jo vairāk saņemsi. Arī ārpakalpojumu sniedzēji savu ienākumu līmeni lielā mērā regulē paši. Jo vairāk uzņēmumus apkalpo vai ar sarežģītākām finansēm, jo lielāki ienākumi. Bet, lai augtu ienākumi, ir regulāri jāmācās, jābūt ieinteresētam savā izaugsmē. Neviens tev algu nepalielinās, ja visu laiku darīsi vienu un to pašu un nepilnveidosies, nepiekritīsi mainīt darba pienākumus.

Varat minēt arī kādus mīnusus vai grūtības, ar ko jārēķinās topošajiem grāmatvežiem?

Grāmatveža darbā grūtības varētu sagādāt darba un informācijas apjoms, ko rada likumu izmaiņas. Informācijas ir ļoti daudz un jāsaprot, kas no tās nepieciešams, kas ne. Tas nedaudz rada stresu, jo īpaši, ja tuvojas nodokļu likumu izmaiņas, kas prasa arī izmaiņas sistēmā.Var nepatikt arī kādi rutīnas darbi. Bet nedomāju, ka ir tāda profesija, kur simtprocentīgi visi darba pienākumi patīk. Vienmēr savā darbā vajag atrast to, kas tajā ļoti patīk un kompensē rutīnas darbus, kuri vienkārši ir jāizdara. Tad prieks par interesantajiem darbiem ir daudz lielāks kā īgnums par tiem, kuru veikšanai jāpiespiežas.