Kā jūs izvēlējāties darbu šajā nozarē?

Kristaps Zvirgzdiņš - Nonācu šeit samērā nejauši. Sāku strādāt AS Latvijas Gāze par remontatslēdznieku un šoferi. Strādājot šeit, radās interese par nozari, un iestājos Rīgas Tehniskajā universitātē Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju programmā.

Ivars Drātnieks – Mācījos Rīgas Celtniecības koledžā un par prakses vietu izraudzījos AS Latvijas Gāze. Vēlāk turpināju mācības koledžas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju programmā par speciālistu – darba vadītāju. Pēc koledžas pabeigšanas atgriezos uzņēmumā  kā vecākais meistars un nostrādāju astoņus gadus. Tad kādu laiku strādāju privātajā sektorā par būvdarbu vadītāju gāzes vadu būvniecībā. Tomēr pēc laika atgriezos AS Latvijas Gāze Ogres iecirknī  kā meistars. Kad izsludināja konkursu dispečera amatam, es pieteicos.

Pusgadu mums bija iekšējās apmācības, tad sekoja eksāmens un tikai pēc tam  drīkstējām patstāvīgi strādāt maiņās.

Everita Brūvere -  Es strādāju uzņēmuma Latvijas Gāze citā struktūrvienībā. Arī pieteicos uz konkursa sludinājumu. Biju redzējusi dispečeru darbu, un tas man šķita liels izaicinājums un  joprojām arī ir. Man bija  Rīgas Celtniecības koledžā iegūta arhitektūras tehniķa izglītība, vēlāk pabeidzu arī Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas nodaļu. Šajā darbā ir daudz specifisku lietu, ko var iemācīties tikai šeit, uz vietas, un nevis skolās.

Kāds ir darba grafiks?

I.D. – Mums ir maiņu darbs. Strādājam 12 stundas dienas maiņā, tad seko brīva diennakts un nakts maiņa. Pēc nakts maiņas ir divas brīvas dienas.  Kopā esam pieci dispečeri.  Darbam maiņās ir savi plusi un arī mīnusi.

Kādi ir dispečera darba uzdevumi?

I.D. – Astoņos no rīta sākam dienas maiņu ar darba uzdevumu pieņemšanu no kolēģa, kurš strādājis nakts maiņā. Tālāk  diena paiet, atbildot uz ienākošajiem telefona zvaniem, gatavojot atskaites un uzraugot vispārējo situāciju pārvades gāzesvadu sistēmā. Vienīgi nakts maiņā nav jāgatavo atskaites.

E.B. – Kolēģis, kurš pārņem maiņu, ir atbildīgs par visu tajā notiekošo. Kontrolējam tehnoloģiskos datus – gāzes padeves apjomus, spiedienu u.c.

Dispečers izsniedz atļauju vai aizliedz veikt darbus uz trases.

Piemēram, ja trasē notiek krānu nomaiņas, mēs dodam atļauju vai aizliedzam atvērt attiecīgos krānus.

K.Z. – Lai veiktu remontdarbus, ir jāveic virkne pārslēgumu augstspiediena vados – jāsamazina gāzes spiediens, gāzes vadi ir jāatbrīvo no gāzes. Dispečeri kontrolē un nosaka meistaru darbu secību, piemēram,  cikos var veikt attiecīgos pārslēgumus. Mēs saplānojam darbu un sekojam, lai plāns tiktu ievērots. Pirms pārslēgumu pieteikumu veikšanas izskatām prognozes paredzētajam laikam.

E.B. – Remontdarbu inženieri,  sastādot savu darba plānu, konsultējas ar dispečerdienestu. Mums ir iespēja pārredzēt kopējo situāciju - tehnoloģiskos darbus uz trases, padeves uz ārvalstīm, Inčukalna pazemes gāzes krātuves gāzes padeves vai iesūknēšanas procesa spiediena koriģēšanu, gāzes regulēšanas staciju un gāzes mērīšanas staciju darbību. Pārraugot vispārējo situāciju, varam dot uzdevumu samazināt vai palielināt gāzes padevi, zvanām operatoriem un lūdzam veikt nepieciešamos darbus.  Avārijas situācijās pieņemam lēmumu par gāzes vadu aizvēršanu.

Sistēmas pārraudzību nodrošinām ar televadības SCADA sistēmu, uz kuru pienāk visi pārvades gāzesvadu, gāzes regulēšanas punktu un gāzes mērīšanas staciju darbības signāli.

Veicam gāzes uzskaiti un sekojam temperatūrai, spiedienam, gāzes piegādes un patēriņa bilancei. Tādējādi redzam, kura iekārta ir sabojājusies. Rezultātā ik mēnesi gatavojam statistikas pārskatu, arī par gāzes izlietošanu katrā gāzes regulēšanas punktā.

Dispečers sadarbojas arī ar muitas dienestu, saskaņojot gāzes importa un eksporta jautājumus.

I.D. – SCADA sistēmā ienākušie dati var norādīt uz avārijas situāciju. Ja redzam, ka gāze tiek patērēta vairāk kā parasti, nekavējoties ziņojam atbildīgajam iecirknim.

Kāds ir dispečera darba ritms un specifika?

E.B. – Tas smalkums ir, ka jāmāk pārredzēt visu darbības laukumu, jāredz monitors, jārēķina statistika, jāgatavo atskaites un jākoordinē telefona zvani.

K.Z. – Diezgan bieži ir situācijas, ka vairāki darbi sakrīt vienlaicīgi. Trīs telefoni reizē var zvanīt.

Kādām ir jābūt īpašībām šajā darbā?

K.Z. – Pārliecībai par savu darbu un saviem lēmumiem. Analītiskajai domāšanai un labai atmiņai. Jāmāk izvērtēt situāciju, varbūt avārijas brīdinošais signāls ir patiess, bet varbūt tas ir tikai iekārtas bojājums.

Reizēm maza rindiņa ekrāna logā var pateikt, ka noticis kas nopietns.

Jābūt visu laiku gatavībā reaģēt uz signāliem. Piemēram, avārijas situācijā dispečers var būt viens, lai dažu  minušu laikā pieņemtu lēmumu aizgriezt gāzes piegādes krānus veselai pilsētai. Jāmāk darbu organizēt efektīvi bez liekām darbībām. Darbs jādara ar augstu precizitāti.

E.B. – Naktī ienākošie zvani rada zināmu saspringumu, jāmāk saglabāt vēsu prātu. Mūsu darbā mēs runājam ar cilvēkiem, kurus nepazīstam, ir jāievieš uzticība un jāuztur labas attiecības. Jābūt labām saskarsmes spējām.

Vai turpināt darbā arī mācīties?

K.Z. – Tas ir nepieciešams, jo visu laiku tehnoloģijas mainās, ienāk jaunas programmatūras, aparatūras. Informāciju meklējam paši, pēc savas iniciatīvas lasām iekārtu instrukcijas, paši piedalāmies programmatūras izstrādē, jo paši arī zinām, kā tās visoptimālāk strādā.

I.D. – Ir jābūt valodu zināšanām – jāprot latviešu, krievu un angļu valoda. Iekārtu instrukcijas ir pārsvarā angliski, informācija google meklētājā arī, ar klientiem nākas sazināties krieviski. Mums ir sadarbība ar kaimiņvalstīm, ar dispečeru centriem Krievijā, Igaunijā un Lietuvā. Arī uzņēmuma Mācību centrā regulāri notiek zināšanu atjaunošana.