Kā veidojās Tavs studiju un darba ceļš?

Dzimis un uzaudzis esmu laukos, Valmieras pusē,  kur pabeidzu pamatskolu. Savas darba gaitas gribēju saistīt ar lauksaimniecību. Priekuļu tehnikumā izmācījos par mehāniķi, pēc tam toreizējā Lauksaimniecības akadēmijā (red. - tagad Latvijas Lauksaimniecības universitāte) pabeidzu lauksaimniecības inženierus. Pēc studijām sāku strādāt agrofirmā “Ezerciems”, kur par inženieri mehāniķi nostrādāju piecus gadus. Tad nāca brīvvalsts laiks, un lauksaimniecības nozari Latvijā pārorganizēja. Zaudēju darbu, bet atradu to gāzes nozarē, kurā strādāju jau 21 gadu. Sāku ar pašiem vienkāršākajiem darbiem - gāzes skaitītāju uzstādīšanu. Pēc tam biju meistars pazemes gāzesvadu sistēmā. Tā ir gāzes cauruļvadu sistēma zem zemes, kas nodrošina gāzes piegādi patērētājiem. No 2000.gada pievienojos uzņēmuma gazifikācijas attīstības, investīciju un klientu piesaistīšanas darbiem. Paralēli darbam "Latvijas Gāzē", papildināju savas zināšanas Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes "Siltuma gāzes un ūdens tehnoloģijas" programmā, kuru beidzot, ieguvu maģistra grādu. Arī “Latvijas Gāzes” Mācību centrā mums notiek regulāras apmācības.

Vai nebija sarežģīta tik krasa nozares maiņa - no lauksaimniecības uz enerģētiku?

Tāpēc jau skolā jāapmeklē ne tikai dziedāšana, bet  jāmācas arī matemātika, fizika, ķīmija. Tie ir priekšmeti, kas bieži nepatīk, bet nepieciešami, lai izprastu, kā dabā procesi veidojas. Inženierus jau nemāca vienai šaurai nozarei.

Ja pamatzināšanas ir, tad skolots inženieris saprot, kas ir enerģija un enerģētika.

Lauksaimniecībā vairāk pievērš uzmanību tehnikai, taču arī gāzes saimniecībā tehniskā puse ir ļoti svarīga un šīs zināšanas - noderīgas.  

Kāds ir inženiera galvenais pienākums “Latvijas Gāzē”?

Mans darbs ir saistīts ar klientu piesaisti un pamatpienākums ir darbs ar klientiem, kuri vēlas un kuriem ir nepieciešama gāzes apgāde mājās.

Ko nozīmē jēdziens “gazifikācija”?

Ciematā vai mikrorajonā, kurā nav gāzes, bet ir iedzīvotāju potenciāls, kuri to vēlas, tiek veikti aprēķini dabas gāzes piegādei uz šo vietu. Tiek kalkulēts, kādas regulēšanas iekārtas ir nepieciešamas, cik lielu spiedienu vajag, kādi cauruļvadu diametri piemērojami un pa kurieni tos novadīt.

Piemēram, šobrīd strādājam pie Garupes gazifikācijas iespēju izskatīšanas. Tuvākais augstā spiediena vads, pie kā var pieslēgties, atrodas tālu un uz privātas zemes. Lai to šķērsotu, jāveic papildus saskaņojumi, var būt atsevišķas prasības šķērsojumam, kas rezultātā var sadārdzināt projektu. Ir vēl otra iespēja - pieslēgties no otras puses, bet tad jāveic būvniecība ievērojami garākam trases posmam, kas arī sadārdzina darbus. Trešā iespēja ir izmantot grāvi, bet tas ir iekļauts vides projektā “Natura 2000” (red. – vienots ES aizsargājamo teritoriju tīkls), kas atkal apgrūtina izmantošanas atļaujas iegūšanu.

Tiek atrasts racionālākais risinājums, kāda būtu vēlamā gāzesvada trase un vēlamie gāzesvada parametri un regulēšanas iekārtas – tiek izstrādāta gāzes apgādes shēma. Izvērtējam, vai segums ir grantēts vai asfaltēts, kas vienmēr būs dārgāks.  Nākamais būtiskais jautājums - cik tas izmaksā un vai ir ekonomisks pamatojums rentabilitātei  - vai ieguldītās finanses atgriezīsies. Lai uzsāktu gāzesvada izbūvi, vēl ir jāsaņem gazificējamo māju īpašnieku pieteikumi, jāizstrādā gāzes apgādes būvprojekts, tas atbilstoši jāsaskaņo. Pēc būvprojekta izstrādes ir jāveic būvniecības darbu konkurss. Un tikai tad, ja šis būvobjekts jau pēc fektiskajām izmaksām ir ekonomiski pamatots, var sākt slēgt līgumus ar māju īpašniekiem par gāzes pieslēgumu izbūvi un līgumu ar izvēlēto būvnieku, lai uzsāktu gāzesvada izbūvi mikrorajona gazifikācijai.

Kā notiek klientu piesaistīšana?

Ik dienas saņemam māju (dzīvokļu) īpašnieku pieteikumus mājokļu gazifikācijai, papildus gāzes aparātu uzstādīšanai jau gazificētā mājoklī, vai esošo aparātu nomaiņai uz jaunākiem, mūsdienu prasībām atbilstošiem aparātiem. Viena daļa šo pieteikumu ir tādi, kuriem tuvumā nav esošu gāzesvadu. Tiem skatāmies, kādu risinājumu varam rast – vai par šo rajonu ir vēl kāds pieteikums, vai mums ir kādi darbi uzsākti par šo rajonu. Ja kādā mikrorajonā ir vairāki šādi pieteikumi, tad tas varētu būt pamats jau mūsu pasūtīta gazifikācijas projekta izstrādei. Savukārt pieteikumiem par īpašumiem, pie kuriem jau ir esoši sadales gāzesvadi, sagatavojam atbilstošus tehniskos noteikumus, lai mājokļa īpašnieks varētu pasūtīt tam nepieciešamo gāzapgādes projektu un, noslēdzot Līgumu ar būvkomersantu, varētu veikt sava mājokļa gazifikāciju.

Katru gadu izskatām saņemtos pieteikumus mājokļu gazifikācijai par mikrorajoniem, kuros nav esošu sadales gāzesvadu, braucam uz šiem mikrorajoniem, strādājam, lai piesaistītu plānojamam būvobjektam vēl jaunus pieteikumus mājokļu gāzifikācijai. Katru gadu pēc šo darbu rezultātiem veicam plānošanu, skatāmies, kur ieguldīt līdzekļus un uzsākt projektēšanas un izbūves darbus. Vispirms dodamies teritorijas izzināšanas braucienos, lai saprastu reālo situāciju – gan potenciālos gāzes pieslēgumus, to apjomu, gan projektējamā gāzesvada iespējamos risinājumus, iespējamās izmaksas. Nākamo reizi braucam jau pie klientiem ar vēstulēm un informējam par gāzes vadu izbūves plāniem un mājokļu gazifikācijas iespējām. Piemēram, Ragaciemā pie Jūrmalas pirmo kārtu esam izbūvējuši, šogad jau izstrādājam projektu nākošajām ielām. 

Cik garš ir gāzes vada ievilkšanas process?

Ja runājam par projektiem, kur ir nepieciešams izbūvēt sadales gāzesvadu tad aptuveni divi gadi ir nepieciešami, lai tiktu pie gāzes pieslēguma. Sākot no izpētes, iedzīvotāju aptaujas, projektēšanas, būvniecības iepirkuma konkursa projekta izsludināšanas, un līdz būvniecībai. 

Daudz laika paiet dokumentu sagatavošanai, aprēķiniem un pārrēķiniem par rentabilitāti.

Savs laiks nepieciešams arī gāzes pieslēgumu izbūves līgumu noslēgšanai ar māju īpašniekiem. Savukārt ja īpašumam blakus ir jau esošs sadales gāzesvads un nepieciešama tikai gāzes pievada un mājā nepieciešamo iekšvadu izbūve, tad, protams, šis laiks ir krietni mazāks, bet tik un tā, lai rudenī (uz jauno apkures sezonu) mājās varētu izmantot dabasgāzes pieslēgumu, iesakām darbus sākt jau pavasarī.

Cik no sava darba laika esi birojā un ārpus tā?

Lielāko daļu darba laika esmu birojā pie datora, gatavojot dokumentāciju, līgumus, veicot aprēķinus. Ir jārēķinās, ja darbs ir saistīts ar būvniecību, tad būs jāsagatavo ļoti daudz dokumentu. Bet ir jāatrod arī laiks, lai izbrauktu un redzētu katru potenciālo būvobjektu.

Kādām ir jābūt rakstura īpašībām?

Jābūt lielai stresa noturībai, jo darbs ir ar klientiem un viņi mēdz būt dažādi. Jāmeklē un jāredz iespējamie risinājumi cauruļvadu pieslēgumam. Ir klienti, kuri tikai painteresējas, kādas būtu pieslēguma iespējas un cik tas varētu izmaksāt. Cits nāk jau ar konkrētu plānu un prasībām. Gadās arī tā, ka nevaram palīdzēt, pēc mūsu aprēķiniem objekts nav rentabls – tad nākas atteikt šāda pieslēguma iespējas. Ir bijis  projekts, kad klients vēlas izbūvēt 2 km garu gāzes vadu līdz savai lauku mājai. “Latvijas Gāzei” tas nav rentabli, jo mūsu nosacījums ir, ka izbūve atmaksājas, ja uz 1 km izbūvējamā sadales gāzesvada var pieslēgt orientējoši 30 mājokļus. Tomēr risinājums tika rasts - šajā gadījumā sniedzām klientam atļaujas, saskaņojām projektu un viņš veica būvdarbus par saviem līdzekļiem.

Liela daļa laika paiet, sastrādājoties ar Rīgas domi, komunikāciju turētājiem (siltumtrases, elektrības vadi u.c.), mežu un zemju īpašniekiem.

Uzsākot jaunu būvniecības projektu, ar katru iestādi tiek veikts būvniecības procesa un dokumentu saskaņošanas process. Ir jābūt labām saziņas un diplomātijas spējām, lai ātri vienotos un atrastu derīgus risinājumus,  kompromisus.

Vai darbā ir savi izaicinājumi un gandarījums?

Jā, kad jāsamazina izmaksas, lai cilvēkiem, kuri vēlas, var pievilkt dabīgo gāzi un ģimene var apsildīt māju un dzīvot komfortabli. Tas moments, kad sākumā saproti, ka viegli risinājumi nav, ieslēdzas neatlaidība  un vēlme palīdzēt. Kad pēc vairāku risinājumu variantiem atrodi iesēju, tad ir prieks.

Patīk arī procesa beigu posms, kad redzi apgūto mikrorajonu.

Piemēram, Vecāķi pirms 15 gadiem bija pustukši, ar puspamestām pionieru nometņu teritorijām, nelielām mājiņām, taču šodien tur ir gan skaistas dzīvojamās ēkas, gan lepnas privātmājas. Tad ar patiesu lepnumu var izjust, ka šī mikrorajona izaugsme notikusi, arī pateicoties manam un manu kolēģu darbam. Tāpat Mārupe, Ķekava, arī Carnikavas pusē ir realizēti daudzi akciju sabiedrības "Latvijas Gāze''  investīciju būvobjekti.

Darbā ir jāzina daudz un dažādas nianses, zināšanu laukam enerģētikas jomā jābūt plašam. Un jāatceras, ka, strādājot ar gāzi, pastāv zināma bīstamība. Tāpēc projektēšanas un būvniecības procesiem ir stingras prasības un  uzraudzība, lai drošības normas tiktu ievērotas.