Kas jūs mudināja izvēlēties friziera profesiju?

Man bija kādi pieci seši gadi, kad vecmāmiņa man pina bizītes un es pinu viņai. Un, kad man vaicāja, vai es, izaugusi liela, būšu friziere, teicu: jā! Kad man ar vecmāmiņas sapītajām bizītēm bija jāstaigā ik dienu, arī jāiet uz veikalu, bet viņa manis sapītās bizītes jauca ārā, es apvainojos un teicu, ka tomēr nebūšu friziere – būšu vetārste! Skolas laikā man labi padevās matemātika un fizika, bet – mani vienmēr ir interesējusi skaistumkopšana un dažādas citas radošas izpausmes, kas saistās ar sakoptu ārieni, tāpēc tomēr izvēlējos friziera profesiju.

Kur jūs apguvāt savu profesiju?

Es mācījos Rīgas 34. arodskolā (kopš 2017. gada – Rīgas Stila un modes tehnikums). Mācījos gadu, pusgadu biju praksē un tad aizstāvēju diplomdarbu. Nu jau šajā profesijā strādāju 26 gadus.

Kā uzsākāt profesionālās darba gaitas un atradāt pašreizējo darbu?

Sākumā man palīdzēja prakses vadītāja. Cik zinu, tā notiek arī tagad – skolas zvana uz saloniem un meklē studentiem prakses vietas. Atrast nākamo darbu man palīdzēja mana meistare, bet pēc piedalīšanās pirmajā konkursā mani pamanīja un uzaicināja uz salonu „Dzintreks”, kur nostrādāju astoņus gadus. Patiesībā, cik daudz tu pats esi atvērts sadarbībai un cik aktīvi meklē šīs iespējas, tik arī ir. Padomju laikā katram tika garantēts darbs. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tas noteikti bija daudz grūtāk, jo nebija interneta. Tagad katrs meistars var izveidot savu kontu sociālajos tīklos vai mājaslapu internetā un tur atrādīt savus darbus. Un tad jau, ja tie būs kvalitatīvi un profesionāli, potenciālais darba devējs vai klients to noteikti pamanīs.

Vai šo gadu laikā esat papildus mācījusies, ko apguvusi patstāvīgi?

Protams. Ja vēlies būt labs speciālists savā jomā, jāmācās ir visu dzīvi. Kad sāku mācīties par frizieri, mana specialitāte bija: plaša profila frizieris. Vēl pirms tam, padomju laikā, šai profesijai bija cits iedalījums: vīriešu zāles frizieris un sieviešu zāles frizieris, tad – plaša profila frizieris, un izaugsme bija kļūt par frizieri-modelētāju. Un, tikai kopš Latvija atguva savu neatkarību un mums bija iespēja uzzināt, kas notiek citur pasaulē, šī profesija pamazām, bet, manuprāt, ļoti dabiski attīstījās un pilnveidojās, iegūstot plašāku skatījumu uz frizūru un stilu kopumā.

Šodien šī profesija sevī ietver ne tikai frizūru, bet arī modes vēsturi un meikapa pamatus, ko es savukārt mācījos atsevišķi, izejot dažādu veidu kursus.

Savulaik es arī daudz piedalījos dažādos frizieru konkursos, man ir desmit kausu – izcīnītas uzvaras Latvijas un Eiropas līmenī, kur ieguvu gan plašāku skatījumu uz šīs profesijas iespējamām radošām izpausmēm, gan jaunu iedvesmu arvien turpināt izglītoties un sevi pilnveidot. Tagad konkursos vairs nepiedalos veselības dēļ – man sākās pamatīga alerģija. Tā bija pārtikas nepanesamība, kas, kā vēlāk atklājās, bija no ķīmijas, kas tiek izmantota matu lakās. Četrus gadus nācās atteikties no friziera darba. Tagad cenšos strādāt ar dabiskākām krāsām, mazāk izmantoju ķīmiju.

Tā varētu būt viena no šīs profesijas ēnas pusēm?

Jā. Ja ķīmijas ir pārāk daudz, tas var radīt kaitējumu veselībai. Mazie matiņi plaušās, it sevišķi vīriešu zāles meistariem. Arī fiziski šis darbs nav veselīgs – visu dienu jāstāv kājās, kas var radīt kāju vēnu problēmas. Lai varētu stabili strādāt, līdzsvaram izliecam muguru, mazliet izgāžam vēderu – jā, frizieru darba poza ir specifiska, tā ir nepareiza. Turklāt

darbs ir fiziski smags, jo īpaši gada nogalē, kad darba ir ļoti daudz un ikdienā pie krēsla ir jānostāv 12 stundas.

Man ir bijušas situācijas, kad liekas, ka vakarā netikšu līdz mājām – tik ļoti sāp kājas... Es šo profesiju varētu salīdzināt, ja ne gluži ar celtnieka profesiju, tad pavisam noteikti ar jebkuru citu fiziski smagu darbu.

Vai šī profesija ir piemērota gan sievietēm, gan vīriešiem?

Jā, šajā profesijā ir dzimumu līdztiesība. Visiem ir vienādi smagi. Un visi spējam būt radoši.

Kas jūs piesaista šajā profesijā un sagādā gandarījumu?

Vislielākais gandarījums ir atgriezeniskā saite – kad redzu, kā klientam iemirdzas acis, redzot mana darba rezultātu.

Jā, atalgojums arī svarīgs, bet man pats galvenais, ka klients aiziet apmierināts un laimīgs – saņēmis tieši to, ko vēlējies.

Kādas rakstura īpašības nepieciešamas frizierim-stilistam, lai labi veiktu savu darbu?

Labas komunikācijas prasmes, jo tas ir darbs ar cilvēkiem. Maksimāli augsta atbildības sajūta. Rūpīgums un precizitāte. Jā, un arī empātija un zināmas iemaņas psiholoģijā. Jo dažkārt klientam vairāk par jaunu frizūru vajag tikai izrunāties, un tad frizierim ir jāprot viņu psiholoģiski "apčubināt".

Kādus instrumentus un iekārtas izmantojat savā darbā?

Šķēres, filieršķēres, matu sukas, ķemmes, fēnus, matu panniņas – taisnošanai un ieveidošanai. Retāk – bārdas nazi un matu mašīnīti. Laikam nav neviena frizieru instrumenta, ko es savā praksē neizmantotu.

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?

Pašam attīstīties un pilnveidoties, apmeklējot dažādus seminārus, kursus. Arī tie paši konkursi ir lieliska iespēja radoši attīstīties, jo, piemēram, es kā konkursu meistare tagad strādāju ļoti ātri – esmu izskaudusi visas liekās kustības. Piemēram, konkursā vakara frizūra no gariem matiem ir jāuztaisa 25 vai 35 minūšu laikā – attiecīgi dienas vai vakara variants. Priekšstatam, kādas ir konkursu frizūras, paskatieties google – tie vairāk ir fantāziju darbi, ar tādām frizūrām pa ielu nestaigā. Un tāds konkurss, kad noteiktā laikā jāizveido sarežģīta frizūra, protams, ir lieliska iespēja sava radošuma un profesionālā līmeņa celšanai. Konkursa tēlu veidojam visu, ne tikai frizūru – arī make-up un tērpu. Svarīgs ir ne tikai frizūras veidols, tehniskā sarežģītība un precizitāte, bet viss tēls kopumā.

Cik svarīga ir sadarbība ar kolēģiem?

Ļoti svarīga. Mēs varam mācīties cits no cita, apmainīties pieredzēm. Arī salona mikroklimata dēļ ir svarīgi sadarboties.

Kādas ir darba iespējas Latvijā un ārzemēs?

Ja tu esi talantīgs un radošs, ja tu strādā ar degsmi, sevi parādi un pierādi, tad iespējas ir gan Latvijā, gan ārzemēs. Protams, darbam ārzemēs, tostarp dalībai starptautiskos konkursos, svarīgas ir arī svešvalodu zināšanas.

Zinu daudzus frizierus, kuri ir aizbraukuši un veiksmīgi strādā ārpus Latvijas.

Kāds ir atalgojums jaunam speciālistam, kurš tikko uzsācis darbu, un kāds – atzītam savas jomas profesionālim?

Es teiktu, ka salīdzinoši augsts. Protams, neviens klientus klāt nepienes, tāpēc sākums nav viegls. Bet pamazām, pierādot sevi tikai ar savu darbu, klientu skaits aug, jo vislabākā reklāma ir no mutes mutē. Ja jaunais speciālists ir talantīgs, domāju, gada laikā klientūru sev var iegūt. Jo īpaši, ņemot vērā plašās interneta un sociālo tīklu iespējas, kur sevi prezentēt.

Jūsu ieteikumi jauniešiem, kuri gribētu apgūt friziera-stilista profesiju.

Ja gribat un tiešām interesē, dariet to! Jo šī profesija ir skaista. Tikai uz priekšu! Mācieties, pilnveidojieties un – darīsim kopā šo pasauli vēl skaistāku!