Jūsu amata nosaukums - Tālizpētes nodaļas Ortofoto daļas fotogrammetrijas inženieris – ir pilns ar specifiskiem jēdzieniem. Izskaidrosiet, lūdzu, ko tie nozīmē? Kas ir un kā norit tālizpēte, ko īsti nozīmē ortofoto un fotogrammetrija?

Ortofoto ir precīzs zemes virsmas attēlojums, ortofotokarte tiek veidota, Zemes virsmas fotogrāfijas apstrādājot ar fotogrammetrijas metodēm. Fotogrammetrija ir zinātnes un tehnikas nozare, kas iegūst informāciju par Zemi, apkārtējo vidi, fiziskiem objektiem un procesiem uz tās, veicot bezkontakta attēlu iegūšanu, datu mērīšanu, analīzi un attēlojumu. Tiek izmantoti dati no satelītiem, attēli, kas uzņemti no lidmašīnām, bezpilota gaisa kuģiem jeb droniem. Saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras (CAA) noteikumiem, drons drīkst lidot augstumā līdz 120 metriem, ja nav citu ierobežojumu. Mēs apstrādājam šos datus. Veicam arī no lidmašīnām uzņemto ainu pēcapstrādi.

Latvijas ortofotokarti veidojam trīs gadu ciklā. Pirmajā gadā vairāk aerofotografēšana norit Kurzemē, otrajā – Vidzemē un Zemgalē, trešajā fotografējam pamatā Latgali.

Darbs ir daudzveidīgs, tajā ir lielas izaugsmes iespējas, jo pastāvīgi attīstās un uzlabojas tehnoloģijas, kvalitāte un precizitāte.

Aerofoto materiālus izmanto ļoti dažādām vajadzībām. Kādām vajadzībām tos gatavo LĢIA?

Mūsu gatavotos ortofoto materiālus vairāk izmanto kartogrāfi teritoriju plānošanas un lauku reģistrēšanā. Tos izmanto daudzas valsts iestādes, tostarp Lauku atbalsta dienests, kā arī citas iestādes, kas saistītas ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, zemes mērniecību, hidroloģiju.

Lai aktualizētu informāciju, sadarbojamies ar vairākām LĢIA struktūrvienībām. Pēc kartogrāfu pieprasījuma ar bezpilota gaisa kuģi veicam lidojumus dažādās Latvijas pilsētās, lai iegūtu aktuālākos datus par noteikto teritoriju. Piemēram, ja dati ir novecojuši un ir nepieciešams aktualizēt informāciju par noteikto teritoriju, tad dodos izbraukumā, nobildēju un nododu datus pēcapstrādei kartogrāfiem, kuri pārzīmē kartes, ņemot vērā drona ortofoto. 

Šogad sākam arī dažādu šķēršļu – torņu un antenu - uzmērīšanu ar bezpilota gaisa kuģi, lidojot augstāk par CAA atļautajiem 120 metriem. Apsekojot šos šķēršļus, noteiksim to precīzu augstumu un specifiskos izmērus, izveidosim 3D modeļus, tādējādi CAA būs zināmas precīzas šķēršļu koordinātas un augstums.

Komandējumos dodaties viens vai kopā ar kolēģi?

Bezpilota gaisa kuģi nedrīkstu vadīt viens. Kopā ar mani ir novērotājs, kāds no mūsu aģentūras darbiniekiem, ar kuru kopā dodamies komandējumā. Pamatā izmantojam Pix4Dcapture programmatūru, kurā nosakām lidojuma augstumu, iezīmējam noteiktu teritoriju, no kuras vajadzīgi dati. Pirms lidošanas veicam testa lidojumu, paceļot bezpilota gaisa kuģi divu metru augstumā un veicot nelielus manevrus, pārliecinoties par bezpilota gaisa kuģa tehnisko stāvokli. Pēc pārbaudes dronu nolaižam un, iespējams, mainām misijas iestatījumus, precizējam vietu, no kuras teritorijas vajadzīgi dati. Ir jāizvēlas droša pacelšanās vieta, lai netiktu apdraudēti cilvēki, lai pirms pacelšanās un lidojuma laikā tiktu ievēroti visi noteikumi. Tad paceļam gaisa kuģi un veicam lidojumu noteiktajā augstumā un apvidū. Es vairāk vēroju gaisa kuģi vizuāli vadības panelī, kur tieši tas atrodas, kādā ātrumā un augstumā lido, displejā rūpīgi sekoju līdzi satelītu daudzumam un citiem rādītājiem. Novērotājs vairāk skatās, vai kāda lidmašīna, putns vai apkārtējie cilvēki lidojuma laikā nevarētu ietekmēt bezpilota gaisa kuģi un tā pilotu. Jau iepriekš esam apzinājuši riskus un veikuši instruktāžu, kā noteiktās situācijās jāreaģē.

Cik bieži dodaties vidē uzņemt attēlus, un cik daudz ir jāstrādā birojā?

Katru dienu neeju vidē, bet vasarā tas ir aktuālāk. Ortofoto daļā strādā 7 cilvēki, no kuriem ar bezpilota gaisa kuģi darbojas trīs līdz četri darbinieki. Aerofoto uzņemšanai vajadzīgi labi laikapstākļi, tāpēc pētām prognozes, kuras mēdz mainīties. Svarīgi, lai nav lielu nokrišņu, ņemam vērā arī vēja ātrumu, lai brāzmās tas nepārsniegtu 10 metrus sekundē, vērtējam arī gaisa spiedienu, K indeksu jeb ģeomagnētisko aktivitāti, lai netiktu ietekmēts bezpilota gaisa kuģis un lai nerastos misēkļi lidojuma laikā ar pašu bezpilota gaisa kuģi. Tāpat vērtējam, vai noteiktajā teritorijā nav aizņemta gaisa telpa, vai tajā nenotiek kādas militārās mācības, vai tā nav aizņemta komerciāli. Pirms lidošanas sekojam rūpīgi arī NOTAM*.

Kad nav jāveic lidojumi ar dronu, strādājam birojā. Viens no tagadējiem uzdevumiem ir vēsturisko ainu skenēšana. Veicam arī lāzerskenēšanas datu pēcapstrādi. Manuāli pārbaudām un klasificējam aerolāzerskenēšanas datus, sagatavojam dažāda mēroga horizontāles topogrāfiskajām kartēm.

Šos darbus vairāk veicam ziemā, kad nav aerofotografēšanas ar bezpilota gaisa kuģi un ortofoto cikla, kad arī ienāk bildes no ārpakalpojuma sniedzējiem, kuru aerofotogrāfijas mēs apstrādājam. Lai gan ortofoto uzņemšana vasarā norit aktīvāk, arī ziemā mums darba netrūkst.

Ar kādiem rīkiem un programmām strādājat?

Strādājam vairāk ar Trimble Inpho, kur vairāk jāpārzina OrthoVista un citas programmatūras, kā, piemēram, ERDAS IMAGINE, kurā arī labojam digitālās virsmas modeli, lai pēc tam to varētu izmantot aerofotgrafēšanas datu pēcapstrādē. Mani darba pienākumi specifiski vairāk ir ar programmu Pix4Dmapper, cenšos izmantot arī citas programmas, lai pēcapstrādē varētu iekļaut vairāk dažādības un novērst kļūdas, līdz ar to panākot augstāku precizitāti.

Kur jūs apguvāt darbam nepieciešamās zināšanas? Cik daudz var iemācīties augstskolā, cik  - darba procesā, cik jāpiemācās pašam?

Studēju ģeomātiku Rīgas Tehniskajā universitātē. Bet fotogrammetriju dažādu studiju programmu ietvaros māca arī Latvijas Universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Daugavpils Universitātē. Ieteicamas ir Akadēmiskā un profesionālā aviācijas centra (apac.lv) maksas programmas, kur arī es apguvu bezpilota gaisa kuģu pilotu apmācības programmu vēl pirms CAA eksāmena. Apgūstam programmatūru atjauninājumus dažādos vebināros. Tagad ieviestas arī izmaiņas, tāpēc līdz 2021. gada beigām visiem bezpilotu gaisa kuģa pilotiem būs jāpārkārto pilota tiesības.

Kāpēc no visa plašā ģeomātikas satura izvēlējāties tieši fotogrammetriju?

Kā students biju praksē LĢIA, un pēc prakses šeit paliku arī strādāt. Aģentūrā bieži nāk praksē studenti un iepazīstas ar fotogrammetriju kā vienu no mērniecības virzieniem.

Man patīk tas, ka vasarā daudz strādājam ārā, var apceļot dažādas Latvijas vietas. Šogad, piemēram, esmu bijis vairākos komandējumos Kurzemē - uz Grobiņas un Ventspils pusi, arī citām vietām. Visu Latviju var izbraukāt un apskatīt!

Kādiem izaicinājumiem jābūt gataviem?

Izaicinājumu ir ļoti daudz. Jābūt komunikablam, aktīvam, jāmeklē dažādi risinājumi. Plānojot bezpilota gaisa kuģu lidojumus, jāizplāno, kā lidosim virs noteiktās platības, kādu daudzumu fotografēsim, jādomā par to, lai lidojuma laikā neiztērētu drona bateriju zem 20%, jo, šajā režīmā strādājot, tā sāk bojāties un palielinās dažādi riski. Izaicinājums ir arī atrast atbilstošas pacelšanās vietas, kas blīvi apdzīvotās vietās un mežainos reģionos ir diezgan grūti. Šogad daudz lidojām Ogrē un Līvānos, kur bija ļoti grūti atrast pacelšanās vietu. Arī apkārtējo cilvēku interese par pašu dronu apgrūtina darbu. Par drona pacelšanu mums ir jāinformē visas 25 metru attālumā esošās personas. Bieži vien parādās dažādi sarežģījumi, piemēram, kad pacelšanās vietā apstājas un stāv kāda automašīna vai cilvēks. Izvēloties vietu, jāņem vērā arī dažādu torņu tuvums, lai sakaru frekvences neizjauktu saikni starp bezpilota gaisa kuģi un tā vadību. Jābūt uz visu gataviem, tāpēc ir novērotājs, kurš cenšas uzturēt pastāvīgu kontaktu ar dronu.

Jums ir gadījies, ka pazūd sakari vai pats drons?

Ir bijuši gadījumi, ka pazūd sakari un pats drons veic piespiedu nolaišanos. Tāpat ir gadījies, ka pazūd drons.

Kādiem mācību priekšmetiem skolas laikā būtu vērts pievērst pastiprinātu uzmanību tiem, kas gribētu nodarboties ar fotogrammetriju?

Noteikti novārtā nedrīkst atstāt matemātiku un vēl vairāk noderēs fizika, kas ir visur klāt esoša, jo jādomā ne tikai par frekvencēm un vēja ietekmi, bet jārēķina arī kamerām lēcas un citi parametri.

Noderētu arī ģeogrāfijas zināšanas, padziļināti nekaitētu apgūt informātiku. Ar laiku var nākties arī kaut ko programmēt, nebūtu slikti zināt vismaz kādu programmēšanas valodu. Bet galvenais, lai cilvēkam ir interese par šo jomu.

Kāds ir jūsu darba laiks?

Varam ierasties darbā 7 no rīta, ir 8 stundu darba diena. Ar darba devēju var vienoties par elastīgu darba laiku, tad var kādu dienu strādāt ilgāk, citu – mazāk. Kad esam komandējumos,  vairāk skatāmies, lai pilnībā izpildām uzdevumus, dažreiz pastrādājam mazliet ilgāk, bet ne līdz vēlam vakaram, jo bezpilota gaisa kuģi krēslā vai pa nakti nevar pacelt. Covid-19 laikā daudz strādājam attālināti, lai censtos izvairīties no nepatīkamiem riskiem. Nereti palaižam datorā procesu pa nakti vai brīvdienā, bet tad varam attālināti tam pieslēgties un palaist nākamo procesu, lai licences visu to darbības laiku tiktu pilnvērtīgi izmantotas.

Cik grūti vai viegli ir atrast darbu un kur var strādāt fotogrammetrijas inženieri?

Jauniem speciālistiem atrast darbu nav grūti, ir daudz iespēju. Fotogrammetrija un bezpilota gaisa kuģi arī katru gadu attīstās, līdz ar ekonomisko izaugsmi arī pieprasījums kļūst lielāks.

Esat apmierināts ar atalgojumu?

Atalgojums valsts iestādē nebūs tik augsts kā privātajā sektorā, bet te tas ir stabils, ar to vienmēr var rēķināties. Alga ir konstanta, nav atkarīgs no paveiktā. Ir arī ļoti laba veselības apdrošināšana.