Kāpēc izvēlējies kļūt par regulētāju?

Kad mācījos skolā, izvirzīju sev uzdevumu apgūt vissarežģītāko profesiju, kāda tajā laikā bija – tā bija radioelektronika, kas mūsdienās ietver sevī zinātnes visprogresīvākās zināšanas.

Elektronika ir gan matemātika, gan programmēšana, gan fizika.

Sapratu, ka, apgūstot šo profesiju, es varēšu strādāt jebkur. Uzskata, ka labākie programmētāji „nāk” no radioelektronikas jomas.

Kā nokļuvi šajā uzņēmumā?

Es ieguvu radioaparatūras ražošanas un ekspluatācijas specialitāti Rīgas Tehniskajā koledžā. Pēc tam es Transporta un sakaru institūtā pabeidzu bakalaura un maģistra studijas elektronikā un telekomunikāciju sistēmās. Uz šejieni es atnācu strādāt jau pēc koledžas beigšanas, un strādāju jau septiņus gadus.

Kāda ir elektronikas aparatūras regulētāja darba specifika?

Ar radio regulēšanu mēs nereti saprotam tos klasiskos procesus, kas ietver sevī radioelektronisko sistēmu komponentu regulēšanu. Taču mūsdienās radioelektroniskās aparatūras darbība ir cieši saistīta ar programmēšanu, līdz ar to radioaparatūras regulētāja uzdevums bieži vien ir programmas pielāgošana konkrētai ierīcei, kura darbojas pusautomātiskā režīmā. Tas nav sarežģītāk par televīzijas kanālu noregulēšanu. Savukārt, lai analizētu saņemtos rezultātus, ir jāmācās redzēt produktu kopumā.

Kādi ir Tavi galvenie pienākumi un darbības?

Ir trīs galvenie pienākumi: elektroniskās aparatūras regulēšana, pārbaude un rezultātu analīze. Galvenais ir veikt precīzu aparatūras darbības analīzi, tas ir intelektuāli vissmagākais uzdevums.

Visu var noregulēt, pārbaudīt, bet, ja ir nepareizi interpretēti analīzes rezultāti, tad klients var saņemt aparātu, kas pēc kāda laika pārstās pareizi darboties.

Ja pēc analīzes veikšanas rezultātiem var secināt, ka ir nepieciešams remonts, tad, ja man ir laiks,  to vecu pats. Ja laika nav, nododu to remontētājiem. Varu piebilst, ka strādājam ar ļoti smalkām, sīkām detaļām, rokas nedrīkst trīcēt. Kad lodējam, pincete sakarst un karst arī pirksti. Vēl darbā izmantojam lupu un brilles.

Kādas prasmes vai īpašības ir vajadzīgas, lai strādātu par regulētāju?

Ir svarīga analītiskā domāšana, spēja analizēt iegūtos aparātu darbības rezultātus, strukturēt saņemto informāciju gan savā galvā, gan arī to dokumentēt, kā arī izdarīt secinājumus. Vēl svarīgi ir būt ieinteresētam iegūt rezultātus, nevis savu darbu pildīt formāli. Ir jābūt lielai atbildības sajūtai, ir jāsaprot, ka strādājam cilvēkam, kas šo aparātu lietos, jo neviens taču nevēlas saņemt preci, kura nekalpo ilgi un kvalitatīvi.

Vai ir nepieciešamas vēl kādas papildu zināšanas jau apgūtajām?

Lai gan skolās apgūtais man ielika pamatīgu zināšanu bāzi, tomēr uzskatu, ka visu laiku ir sevi jāpilnveido, jo radioelektronika ir zinātne, kas pastāvīgi attīstās. To var darīt gan pašmācības ceļā, gan apmeklējot attiecīgus kursus.

Vai ir bijuši kādi izaicinājumi šajā darbā?

Būtībā lielu izaicinājumu man nav, jo vienmēr esmu pārliecināts, ka tikšu ar visu galā, jo savu darbu labi pārzinu. Varbūt izaicinājums ir tad, kad darbs ir jāpaveic ļoti īsā laikā.

Kas ir grūts šajā darbā?

Visgrūtākā ir rezultātu analīze, jo no tās ir atkarīgs, cik laika un resursu būs nepieciešams aparāta remontam. Ja aparāta pārbaužu datu analīze veikta nepareizi, remonts var ilgt arī mēnesi. Bet, runājot par psiholoģiskām vai fiziskām grūtībām, tādu šeit nav, ja neskaita sēdēšanu pie datora.

Kā Tava karjera varētu attīstīties tālāk?

Piemēram, daži mūsu regulētāji ir pārgājuši uz Izstrādes daļu, kur nodarbojas ar aparatūras izstrādi, strādā par inženieriem konstruktoriem. Var iet arī uz ražošanu strādāt par tehnologu. Personīgi mani vairāk interesē ražošana, gribētu nodarboties ar ražošanas organizāciju.

Ko Tu ieteiktu tiem, kuri gribētu izvēlēties elektronikas regulētāja profesiju?

Ja labi padodas matemātika, fizika, eksaktās zinātnes, ja patīk aizdomāties un pētīt, kāpēc lietas darbojas tieši tā, kā tās darbojas, tad noteikti ieteiktu apgūt šo profesiju.