Vai kļūt par ekskavatora vadītāju ir bērnības sapnis, vai arī šo izvēli ir radījuši citi priekšnoteikumi?

Varētu teikt, ka tā ir nejaušība.  Kaut gan varu atzīties, ka visa mana bērnība ir pagājusi šajā iecirknī, jo šeit strādāja mans tēvs. Es pat teiktu, ka esmu šeit gluži vai piedzimis. Toreiz gan nosaukums uzņēmumam bija cits, bet funkcijas tās pašas.

Vai arī tēvs bija ekskavatorists?

Nē, bet viņš strādāja ceļu patruļā – darīja dažādus darbus. Gribu paskaidrot, ka ceļu uzturēšanas uzņēmumā darbs neaprobežojas tikai un vienīgi ar kādu konkrētu profesiju – protam daudzus darbus un, ja nepieciešams, vienmēr palīdzam kolēģiem. Piemēram, ja ziemas sezonā kādu dienu nav vajadzības darbam ar ekskavatoru, braucam uzstādīt ceļa zīmes, remontējam tehniku vai nodarbojamies ar citām lietām, kas ir LAU kompetencē.

Kur ieguvāt izglītību?

Pabeidzu Saldus tehnikuma Celtniecības nodaļu. It kā ar ceļiem tur nav nekādas saistības, bet pēc skolas absolvēšanas manā dzimtajā vietā, ceļu uzturētājos, bija nepieciešami darbinieki, tāpēc savas darba gaitas uzsāku šeit. Tā kā tehnikumā biju ieguvis arī traktorista tiesības, man piešķīra traktoru un pirmais darbs ziemas sezonā sākās ar sniega šķūrēšanu. Līdz pavasarim nostrādāju, un tad mani iesauca Latvijas armijā.

Ko armijā darīji?

Biju sardzes rotā, kas lokalizējās Rīgā, Krustabaznīcas ielā. Brīvības pieminekli gan nesargāju, bet bija daudz citu pienākumu. Tas bija, manuprāt, 1997. gads. Pēc armijas, kad atbrīvojās atbilstoša vakance, atkal uzsāku darbu šajā pašā vietā.

Vai uzņēmumā tolaik nebija ekskavatorista?

Bija, bet dzīvē visādi var notikt, tāpēc vajag kādu, kurš spētu aizvietot.

Sākumā mācījos tepat bāzes teritorijā – ar tehniku gatavoju smilts-sāls maisījumu ceļu kaisīšanai. Veicot šo darbu, pamazām iemācījos.

Vēlāk gāju ekskavatorista kursos Saldū, ko apmaksāja darba devējs. Tolaik vairāk akcentētas bija teorētiskās zināšanas – praksi kursos iegūt nevarēja. Pēc kursiem, kad jau bija iegūta ekskavatora vadītāja apliecība, mani nozīmēja darbā karjerā, kas atradās Cērē. Uzdevums bija iekraut mašīnās granti. Toreiz gan strādāju ar vecu Krievijā ražotu ekskavatoru Jumza. Pēc aktīvās darba dienas beigām vajadzēja savest kārtībā pašu karjeru – šo to pielīdzināt, šo to uzbērt –, tā pamazām arī radās iemaņas, prakse un pieredze.

Kad tikāt pie labākas tehnikas?

Ar laiku man piešķīra ekskavatoru Volvo – tas gan nebija jauns, bet noteikti bija labāks par Jumzu. Apmēram gadu ar to nostrādāju, tad pilnīgi negaidīti man piezvanīja Tukuma nodaļas direktors un piedāvāja jaunu Somijā ražotu ekskavatoru. Man tolaik bija tikai 23 gadi. Protams, ka es, jauns puisis būdams, tiekot pie jauna ekskavatora, biju ļoti laimīgs.

Vai ir iespējams salīdzināt darbu ar veco Jumzu un jaunu rietumvalstīs ražotu tehniku?

To nevar salīdzināt – tās ir divas atšķirīgas pasaules. Pirmkārt, atšķiras tehnikas iespējas – jaunajam ekskavatoram bija ne tikai rokamais kauss, bet arī frontālais iekrāvējs. Tāpat nesalīdzināmas bija tehnikas iespējas gan aprīkojuma, gan veiktspējas ziņā. Uz iepriekšminētā ekskavatora nostrādāju 11 gadus. Tad pienāca brīdis – 2012. gada beigās, kad man atkal piedāvāja jaunu tehniku. Nu jau sešus gadus strādāju ar zviedru kompānijas Huddig ekskavatoru. Gadiem ejot, tehnika mainās, tāpēc ar katru gadu ekskavatori kļūst arvien ērtāki, drošāki un spēcīgāki.

Vai kabīne ir komfortabla?

Jā, par visu ir padomāts – apsilde ziemā, kondicionieris vasarā, sēdeklis ērts, pārskatāma apkārtne, braukšanas virziena maiņai nepieciešams vien pārslēgt pogu, krēsls vienā mirklī apgriežas par 180 grādiem, atkarībā no tā, ar kuru iekārtu tiek veikts darbs – vai ar frontālo iekrāvēju, kas izvietots traktora priekšpusē, vai kausu, kas atrodas aizmugurē.

Vienmēr priecājos, kad redzu, cik glīti un līdzeni ir izrakti vai iztīrīti grāvji, šķiet, ka kāds ar mazo lāpstiņu pa šņori pielīdzinājis. Cik viegli vai grūti ir izrakt ne tikai taisnu un līdzenu, bet arī pareizi funkcionējošu grāvi?

Tā ir gadiem krāta pieredze. Katru reizi atrodu kādu jaunu knifiņu, kas dod iespēju darbu izdarīt vēl labākā kvalitātē.

Nu jau mans darba stāžs ir 20 gadu, un par ekskavatoristu sevi varu saukt 18 gadus – šo gadu laikā ir iegūta milzīga pieredze, visu laiku pats no sevis mācos.

Katru darbu daru tā, kā es to darītu sev – cenšos visu izdarīt perfekti, lai pats varu atskatīties un sevi uzslavēt. Nav tā, ka par glītu un pareizi funkcionējošu grāvi rūpējas tikai ekskavatorists – sadarbība norit dažādos līmeņos. Piemēram, iecentrēt ceļu, pareizi izgriezt grāvi, nivelēšana un citi procesi, no kā atkarīgs kopējais rezultāts, ir citu profesiju darbinieku ieguldījums. Pareizajās vietās ir sasprausti mietiņi ar augstuma atzīmēm, un tikai tad pie darba ķeras ekskavatorists. Pēc acumēra var veikt tikai nelielus remontdarbus. Svarīgas ir arī augstuma atzīmes – ūdenim ir jātek vienā noteiktā virzienā. Skatoties tikai ar acīm, garākā ceļa posmā noteikti radīsies nobīdes. Savukārt situācijās, kad sniedzu pakalpojumus klientiem, ko paredz attiecīgs līgums ar LAU, ir jāspēj izprast viņu vēlmes un vajadzības un darbu izdarīt tā, lai tas būtu saskaņā ar vispārpieņemtajiem kritērijiem, manu sirdsapziņu un profesionālo ētiku. Svarīgi ir sasniegt klientam vēlamo rezultātu.

Vai skaties arī YouTube klipiņus, kur pasaules precīzākie vīri rāda visādus trikus? Vai pats esi mēģinājis kaut ko līdzīgu?

Protams, skatos! Pats esmu mēģinājis ar kausu uzlikt plastmasas bundžiņai vāciņu tā, lai tā nesaspiežas. Patiesībā jau visādiem niekiem laika nepietiek, ir jāstrādā. Runājot par precizitāti – kausu vadu plus mīnus viena centimetra amplitūdā. Varu glīti apkārt ceļa stabiņam aprakt.

Vai roc arī dīķus?

Nē, jo šī tehnika nav piemērota dīķu rakšanai – tur vajag lielāku un spēcīgāku tehniku, kas piemērota tieši dīķu rakšanai. Pamatā vasaras sezonā darbs saistās ar grāvju rakšanu un to atjaunošanu. Aizvadītajā vasarā mūsu komanda divos mēnešos paveica ievērojamu darba apjomu – vienā objektā sakārtojām ūdens atvades sistēmu 14 kilometru garumā. Uzsveru – tas ir komandas, ne tikai mans nopelns. Strādāja divi ekskavatori, palīdzēja arī greiders.

Vai vari sarēķināt, cik kilometru grāvju savas ekskavatorista pieredzes laikā esi izracis?

Ai, to nu gan es nevarēšu sarēķināt. Turklāt ne jau viss ir mērāms metros un kilometros – katrs objekts ir atšķirīgs – citur dziļāk, citur seklāk, citur smilts, citur māls vai akmeņi. Smiltī, ko rakt ir viegli, bieži var gadīties, ka kauss paņem par dziļu – viss, tur jau ir bedre, un tā atkal jāber ciet. Savukārt māla grunts rokas smagi. Ar to gribu pateikt, ka nevar rēķināt tikai grāvja garumu – ir jāņem vērā specifika.

Vai nākas sastapties ar darbiem, kuru veikšana rada zināmu risku?

Nosacīti tā to varētu definēt, jo ekskavatora strēles pacēlums ir vairāk nekā seši metri. Tas nozīmē, ka viegli var aizķert elektrolīnijas, tāpēc, veicot darbu šādās vietās, jābūt īpaši uzmanīgiem. Arī pazemes elektrības kabeļi var radīt riskus. Protams, jebkuru darbu zem gaisa elektrolīnijām un vietās, kur iet pazemes kabeļi, iepriekš saskaņojam ar attiecīgo komunikāciju īpašniekiem. Visbiežāk, tīrot grāvjus, kur ir pazemes elektrības kabeļi, konkrētajā vietā neizmanto ekskavatoru, bet rok ar lāpstām, lai samazinātu riskus. Piemēram, remontējot ceļu izskalojumus, ir jāpiebrauc pie pašas ceļa malas un ļoti precīzi jāstrādā, lai ceļa nomale nenobruktu. Nav jau tā, ka rokam tikai grāvjus – mainām barjeras, liekam jaunas caurtekas. Piemēram, ar frontālo iekrāvēju var gan automašīnas karjerā piebērt, gan noņemt apaugumu no ceļa nomalēm, gan pielīdzināt grunti. Ir simtiem darbu, ko var paveikt ar šo tehniku.

Vai ir jāprot tehniku arī saremontēt?

Protams. Lai gan tehnika kļūst arvien datorizētāka un faktiski jau daudzas lietas ir IT speciālistu kompetencē, ir mezgli un iekārtas, kas jāremontē pašiem. Piemēram, nodilst tapas vai bukses, kas jānomaina, jāmaina riteņi un eļļas, kā arī citi tamlīdzīgi darbi. Katru rītu veicu pilnu tehnikas apskati – pārbaudu eļļas, pārliecinos, vai deg visas lampiņas, vai riepas ir kārtībā, vai kauss un stiprinājumi ir pilnīgā kārtībā, vai nav plīsusi kāda hidraulikas caurule. To visu var pamanīt, vienkārši apskatoties.

Ja kaut kas nav kārtībā, to nekavējoties saremontēju, ja vien tas ir manas kompetences ietvaros.

Vai ekskavatoristi ir pieprasīti?

Manuprāt, Latvijā kopumā ir ļoti aktīvs darba tirgus – profesionāļu trūkst visās jomās, gan būvniecībā, gan medicīnā un visās citās nozarēs. Domāju, ka ekskavatorists darbu var viegli atrast.

Vai par ekskavatoristu var kļūt jebkurš?

Es uzskatu, ja cilvēks ar interesi un aizrautību ķeras pie kāda darba, tad viņam viss izdosies. Protams, katram ir savi talanti – citam labāk padodas tas, citam kaut kas cits. Galvenais, lai patiktu tas, ko dari!

Vai šodien vari pateikt, ka esi izdarījis pareizo izvēli?

Pavisam noteikti – lai gan par ekskavatoristu savā ziņā kļuvu nejauši, šodien varu teikt, ka es daru to, kas man patīk. Atalgojumu, protams, vienmēr gribas lielāku. Tajā pašā laikā esmu labi paēdis, varu atļauties sūtīt bērnus uz skolu, rēķinus esmu nomaksājis. Tāpēc varu teikt, ka dzīvoju pietiekami labi, atbilstoši Latvijas ekonomiskajai situācijai.

Vai darbalaiks vienmēr ir no pulksten 8 līdz 17?

Ne vienmēr, jo daudzējādā ziņā esam pakārtoti laika apstākļiem, piemēram, uznāk ziemā putenis, tad ceļi ir jākaisa – mūsu uzdevums ir iekraut sāli vai smilti un iet palīgā, kur tas nepieciešams. Ziemā, ja laika apstākļi neprasa, ir brīvāks laiks. Tāpēc darbdienu izmantojam, gatavojoties jaunajai sezonai, remontēju tehniku – mainu bukses, tapas, savedu kārtībā grāvju profilējamo kausu. Jāpiebilst, ka šo kausu savulaik izgatavoja vēl mans tēvs, jo tolaik šādus kausus iegādāties nevarēja. Tam ir izveidots profils pēc visiem ceļu būves pamatprincipiem, un tas sevi darbībā ir labi pierādījis jau desmitiem gadu. Nekad nav tā, ka nav ko darīt – darbu atrast var vienmēr.

Zinu, ka šodien tev ieplānots doties pie privātpersonas, kas noslēgusi līgumu ar LAU par ekskavatora pakalpojumiem. Kāda rakstura pakalpojums tas ir?

Tepat Kandavas pievārtē zemes īpašnieks vēlas likvidēt slīkšņainu vietu – rudenī tur ar automašīnām ir uzvesta un izbērta grunts. Tagad to vajag izlīdzināt līdz paredzētajai augstuma atzīmei. Svarīgi to izdarīt jau tagad, lai pavasarī līdz ar atkušņa ūdeņiem grunts pieblīvētos un pēc tam atliktu tikai nolīdzināt pavisam gludu un iesēt zālāju, kā klients iecerējis. Tāpat šajā objektā roku grāvjus un veidoju ceļu, kas ved apkārt visam īpašumam. Jāpiebilst, ka zemes saimnieks ar lielu pietāti izturas pret savu īpašumu – ļoti lielas platības tiek regulāri appļautas, vienkārši tāpēc, lai skaisti izskatās. Lai arī zāles pļaušanu varētu paveikt kvalitatīvi, svarīgs ir tas, cik labi es būšu izdarījis savu darba daļu, izlīdzinot zemi. Neslēpšu – klients zina, ka protu labi paveikt uzticētos darbus, tāpēc slēdz līgumu tieši ar LAU, kur es strādāju.

Vai starp ekskavatoristiem tiek rīkotas arī sacensības?

Jā, tās organizē tehnikas ražotājs Caterpillar. Sacensības ir ļoti interesantas, jo izvēles kārtībā jāsacenšas ar specifisku tehniku – tas var būt mazais Bobcat, lielais ķēžu ekskavators vai kāpurķēžu buldozers, bet dalībnieki iepriekš nezina, tieši ar kādu tehniku būs jāstrādā. Piemēram, es ar buldozeru nekad nebiju braucis – piecu minūšu laikā ir jāapgūst tehnika un jāizpilda dažādi uzdevumi.

Sacensībās piedalās prasmīgākie vīri no visas Latvijas. Gūstot labus panākumus konkursā, man bija iespēja braukt uz apmācībām Spānijā, kur ieguvu jaunas zināšanas par mūsdienīgu industriālo tehniku, tostarp, kā pareizi salāgot tehnikas vienības dažādu darbu veikšanai.

Apmācību laikā bija iespēja vērot mūsdienīgas un iespaidīgas tehnikas darbību. Tas bija īsts šovs.