Kā Tu izvēlējies šādu profesiju un kā sāki strādāt par darba aizsardzības speciālistu?

Esmu pabeidzis studijas sabiedriskajās attiecībās un uzņēmējdarbības vadībā. Darba aizsardzības speciālista profesijas izvēle bija nejauša, saņēmu piedāvājumu strādāt par darba aizsardzības koordinatora palīgu būvobjektā un izgāju nepieciešamo apmācību profesionālās pilnveides kursos – 160h darba aizsardzībā un 160h ugunsdrošībā. Tā kā darba aizsardzības jomā saskatīju lielas perspektīvas, tad pirms diviem gadiem iestājos Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē un šogad aizstāvēju profesionālo maģistra grādu studiju programmā „Darba vides aizsardzība un ekspertīze”. Par darba aizsardzības speciālistu „RBSSKALS Būvvadība” strādāju jau kopš 2008. gada. Mūsu uzņēmums ir saistīts ar „Latvijas Nacionālās bibliotēkas” ģenerāluzņēmēju – pilnsabiedrību „Nacionālā Būvkompāniju apvienība” –, ko veido trīs Latvijas lielākās būvfirmas: SIA „Skonto Būve’’, SIA „RE&RE” un AS „RBSSKALS”. Konkrētajā būvobjektā – Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā – veicu darba aizsardzības koordinatora palīga pienākumus no ģenerāluzņēmēja puses.

Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?

Konkrētajā objektā veicu darba aizsardzības koordinatora palīga pienākumus. Mans galvenais uzdevums ir kontrolēt darba aizsardzības politikas un prasību ievērošanu būvobjektā, koordinēt apakšuzņēmēju darbu, lai tas neradītu draudus būvniecības procesa dalībniekiem un būvobjekta apmeklētājiem. Veicu arī darbuzņēmēju darba aizsardzības dokumentācijas izvērtēšanu un atbilstību noteiktajiem standartiem un likumdošanas prasībām, jāveic darbinieku apmācības un instruktāžas. Piedalos darba aizsardzības plāna izstrādē un regulārā tā uzlabošanā. Jāorganizē un jāvada darba aizsardzības speciālistu sapulces būvobjektā, kā arī jāizvērtē un jāuzrauga atsevišķu būvniecības ciklu tehnoloģijas un darba aizsardzības pasākumu plāni.

Vai nepieciešams arī tagad papildus mācīties?

Mācīties ir nepieciešams nepārtraukti. Regulāri ir dažādas normatīvo dokumentu izmaiņas, kurām jāseko un kuru prasības jāievieš praksē. Darba laikā tiek izmantotas dažādas jaunas tehnoloģijas un instrumenti, tādēļ jāpārzina ražotāja noteiktās prasības, lai spētu kvalitatīvi apmācīt darbiniekus un sekot, lai darbu veikšana neradītu draudus darbinieku veselībai.

Kāda ir Tava darba diena?

Darba diena parasti sākas ar darbuzņēmēju sapulci, kurā tiek pārrunāti aktuālie jautājumi par būvniecības procesu, arī darba aizsardzības jautājumi, piemēram, bīstamās darba zonas, kas var veidoties, aktuālie pārkāpumi, kas konstatēti. Darba dienas gaitā ir pārrunas ar apakšuzņēmējiem par dokumentācijas iesniegšanu, dažādu metodoloģiju un tehnoloģiju izskatīšanu un apstiprināšanu, kā arī veicu darba vietu pārbaudi būvobjektā, fiksējot darba aizsardzības pārkāpumus un neatbilstības.

Vai ir sava darba specifika?

Ir jāsaprot, ka ar vāju nervu sistēmu par darba aizsardzības speciālistu nevar strādāt. Īpaši, ja tas attiecas uz darba aizsardzības koordinatora pienākumiem un citu uzņēmumu un to darbinieku kontroli.

Vismaz sākotnēji daļa darbinieku uz darba aizsardzības speciālistu raugās kā uz daļu no traucējoša kontroles mehānisma, nevis kā uz palīgu.

Cilvēkiem ir grūti saprast, ka prasības ir paredzētas tieši viņu veselības aizsardzībai un drošībai, ne jau darba aizsardzības speciālistam. Piemēram, ja elektrības pagarinātājs mētājas peļķē, tad strāvas triecienu saņems darbinieks. Ja kāps uz jumta bez drošības sistēmām, nokritīs tas cilvēks, kas neievēro noteikumus. Bet tas ir jautājums, kas saistīts ar darbinieku kultūru un darba aizsardzības līmeni valstī kopumā. Lai darbiniekiem labāk izskaidrotu darba aizsardzības jautājumus, uzņēmumā regulāri veicam darbinieku apmācības.

Vai ir gadījies saskarties ar bīstamām situācijām?

Jā, ir gadījies, jo būvniecība ir bīstamā nozare, kurā pastāv daudz un dažādi riski. Ir gadījumi, kad bīstami tiek veikti darbi un darba aizsardzības speciālists darba procesu aptur, lai nenotiktu nelaime. Galvenokārt bīstamās situācijas ir saistītas ar cilvēcisko faktoru – darbinieku pārkāpumiem, piemēram, darbs augstumā bez drošības jostām, darbs ar leņķa slīpmašīnu bez aizsargbrillēm un tamlīdzīgi. Tomēr ik dienas tiek veikts aktīvs darbs, lai šādu situāciju iespējamību samazinātu.

Vai, pildot savus pienākumus, gūsti arī gandarījumu?

Protams. Bez gandarījuma ir grūti strādāt un darbam zūd jēga.

Ir patīkami, ja darba vide ir sakārtota un redzi, ka darbinieki, ar kuriem pirms tam esmu „cīnījies”, izmanto nepieciešamos aizsardzības līdzekļus.

Daudzi darbinieki darba laikā vēršas pēc padoma vai izsaka priekšlikumu, lai uzlabotu darba vidi un atvieglotu darba procesu. Patīkami arī dzirdēt atzinīgus vārdus no citiem speciālistiem, arī no ārvalstu viesiem, kas konkrētajā būvobjektā nav retums.

Kādām ir jābūt rakstura īpašībām, lai labi veiktu šādu darbu?

Jābūt analītiskai un loģiskai domāšanai, lai spētu paredzēt cēloņus un sekas. Jābūt stingrai nervu sistēmai un skaidrai nostājai. Ja neesi pārliecināts par to, ko dari, arī citi tevi neņems vērā. Jāspēj argumentēti pamatot prasības. Ļoti svarīgas ir komunikācijas spējas, jo darbs ir saistīts ar cilvēkiem.

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā darbā?

Darba aizsardzības joma valstī ir attīstības stadijā un līdz ar izmaiņām normatīvajos aktos ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc darba aizsardzības speciālistiem ar augstāko izglītību bīstamajās nozarēs. Tādēļ attīstības iespējas ir ļoti plašas, tāpat arī darbības jomas. Ja neiet pie sirds darbs tikai vienā, konkrētā uzņēmumā, pastāv iespēja darboties kompetentās institūcijās darba aizsardzībā, kas sniedz pakalpojumus citiem uzņēmumiem.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu apgūt šādu profesiju?

Darba aizsardzības joma pašreiz ir ļoti perspektīva. Pasaulē aizvien vairāk uzmanības tiek pievērsts darbinieku veselībai un tās saglabāšanai. Ja ir aicinājums palīdzēt cilvēkiem saglabāt darbaspējas, apmācīt citus, sekot normatīvo aktu izmaiņām, meklēt iespējas uzlabot darba vidi, tad darba aizsardzība ir īstā joma.