Kā Jūs izvēlējāties darbu Ugunsdrošības dienestā?

Laikā, kad pabeidzu pamatskolu, populāra bija dienēšana zemessardzē. Tobrīd pats jau darbojos jaunsargos. Aizkraukles arodvidusskolā bija iespēja apgūt zemessarga prasmes. Taču iestājeksāmeni bija sarežģīti, konkurss liels, un diemžēl es netiku.

Minētajā arodvidusskolā apmācīja arī ugunsdzēsējus un es, paklausot tēva padomam, iestājos. Mācības ilga četrus gadus. Bija jāapgūst gan vispārizglītojošie, gan profesionālie mācību priekšmeti ugunsdrošībā un ugunsdzēsībā. Mani uzreiz viss tik ļoti ieinteresēja, pats sāku meklēt un lasīt informāciju. Patika viss mācību process, sākot jau ar praktisko iemaņu apguvi: kā pareizi dzēst, kāds ir aprīkojums, kā to pārbauda.

Patika disciplīna, tas, ka viss ir kārtīgi saplānots, kā arī apziņa, ka vari sniegt palīdzību cilvēkiem nelaimē.

Laikam jau arī saistīja tā adrenalīna deva, ko saņem, kad veic ugunsgrēka dzēšanu vai glābšanas darbus. Paralēli mācībām bija prakse Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, pēc tās biju pilnīgi pārliecināts, ka esmu izdarījis pareizo izvēli.

Kā veidojās Jūsu karjera dienestā?

Pēc arodvidusskolas pabeigšanas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā nebija brīvu amata vietu. Pēc kāda laika atbrīvojās ugunsdzēsēja-glābēja amats Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Daugavpils 2.daļā, kur pēc pamatizglītības ugunsdzēsībā un glābšanas darbos iegūšanas (40 dienu kurss, kur mācības notiek katru dienu, dzīvo kazarmās un apgūsti pamazināšanas, kas nepieciešamas, lai varētu pildīt ugunsdzēsēja-glābēja amata pienākumus) arī uzsāku darba gaitas.  Sapratu, ka jāturpina mācības, jo visu mūžu par ugunsdzēsēju-glābēju negribēju strādāt.  Pabeidzu Ugunsdrošības un Civilās aizsardzības koledžu un atgriezos Daugavpils 2.daļā, kā vada komandieris, kura pakļautībā jau bija ugunsdzēsēji-glābēji. Paralēli turpināju mācības Rīgas Tehniskajā universitātē inženieru programmā par ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieri.  Tas bija saspringts un nogurdinošs dzīves posms starp Daugavpili un Rīgu, bet man bija mērķis.

Kopš 2007.gada esmu Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldē, kur sāku strādāt, kā vecākais inspektors, pēc tam laika gaitā kļuvu par nodaļas priekšnieku un kopš 2013.gada esmu pārvaldes priekšnieks.

Kas ir civilā aizsardzība?

Tas ir dažādu aktivitāšu kopums, kuru īsteno, lai aizsargātu iedzīvotājus no katastrofām, militāriem draudiem, un nodrošinātu palīdzības dienestu reaģēšanu negaidītu nelaimju gadījumā.Katastrofu pārvaldīšanai ir vairāki posmi – preventīvie pasākumi, jeb katastrofu novēršana, kam seko gatavības pasākumi, kad jāveic plānošanas pasākumi, jāorganizē apmācība un pēc tam arī mācības, protams arī reaģēšanas pasākumi, kad notiek nelaimes likvidācijas un visbeidzot seku likvidēšanas pasākumi, kad iedzīvotāji ir jānodrošina ar pamatvajadzībām - ūdeni, elektrību, siltumu un pārtiku.

Tēlaini runājot, civilā aizsardzība ir kā liels pīrāgs, kas sastāv no vairākiem gabaliem - ugunsdrošība, vides aizsardzība, darba aizsardzība utt.

Mūsu dienests vada, koordinē un kontrolē visu civilās aizsardzības sistēmu Latvijā.

Latvijā ir identificēti 18 dažādi apdraudējumi. Katram apdraudējumam ir noteikta viena vadošā institūcija, un pārējās ir atbalstošās. Piemēram, plūdu gadījumā vadošā institūcija ir pašvaldība. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir tā, kas koordinē Eiropas Savienības plūdu direktīvas prasību īstenošanu. Mēs uzraugām, kā tas kopumā tiek veikts, dodam uzdevumus un pārbaudām. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra uzdevums ir monitorēt un prognozēt situāciju valstī saistībā ar plūdiem, vētrām. Savukārt bīstamo ķīmisko vielu noplūdes gadījumā atbildīgā iestāde ir Iekšlietu ministrija, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Glābšanu darbu vadītājs, lai likvidētu dažādu ķīmisko vielu noplūdi, ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona. Savukārt pēc bīstamo ķīmisko vielu avāriju noplūdes novēršanas jāveic sanācijas pasākumi un bīstamo atkritumu utilizācija, par ko atbild Valsts vides dienests.

Par noplūdi jūrā atbild Aizsardzības ministrijai pakļautais Krasta apsardzes dienests. Tiklīdz viela tiek izskalota krastā, atbildīgie esam mēs.

Kādi vēl ir pienākumi un uzdevumi, kas saistīti ar civilo aizsardzību?

Pats galvenais ir zināt vadošās un atbalstošās institūcijas. Katram no apdraudējumiem ir jāplāno dažāda veida pasākumi, jānorāda izpildes laiks, kā arī institūcija kura ir atbildīgā. Notiekot katastrofai, mēs rīkojamies pēc izstrādātā plāna. Reizi gadā pārskatam iespējamo attīstības scenāriju kādam negadījumam, ko saucam par ”prāta kartēšanu”, izrunājam apdraudējumu iespējamību, kādi var būt cēloņi, sekas, un katram cēlonim vai sekām meklējam atbildīgo institūciju un plānojam veicamos pasākumus.

Bez šī te plānošanas darba vēl viens uzdevums ir organizēt civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, kas sevī ietver līgumu slēgšanu un aktualizēšanu ar TV un radio kompānijām, kā arī trauksmes sirēnu pārbaudes. Tāpat īstenojam valsts materiālu rezervju plānošanu un to pārbaudes (valsts materiālās rezerves ir papildus resursu uzkrājumi iestādēm, kurus var izmantot reaģēšanai katastrofās, piemēram, medikamenti, elektroģeneratori, saliekamie tilti utt.). Vienlaikus veicam paaugstinātas bīstamības objektu pārbaudes.

Reizi četros gados rīkojam valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības, kur iesaistām dažādas institūcijas. Dienesta amatpersonas ir iekļautas 71 pašvaldības civilās aizsardzības komisijās, ar kurām organizējam septiņu stundu teorētiskās un praktiskās apmācības, kuru laikā izspēlējam piecus iespējamo katastrofu scenārijus.

Šobrīd sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādājam mācību programmu “Cilvēkdrošība”. Plānojam, ka, sākot ar 2020. gadu, skolās no 1.līdz 12. klasei būs civilās aizsardzības kurss. Tas ietvers ne tikai ugunsdrošību, bet arī rīcību dabas katastrofās, ceļu drošību.

Vēl mūsu pienākumos ir humānās palīdzības procesa koordinēšana un īstenošana.

Tas sākas ar Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu, tā apstiprināšanu. Tālāk jau seko transporta meklēšana un palīdzības nosūtīšana.

Mūsu darbā arvien vairāk ienāk informācijas tehnoloģijas. Piemēram, plūdu novēršanas gadījumos līdz šim vairāk pamatojāmies uz vēsturiskajiem datiem un laika apstākļu monitoringu. Piemēram, no tā kā veidojās ledus sega, tās biezums, prognozējām plūdu esamību. 2013.gadā ir uzsāka reljefa skenēšana ar aerolāzeru. Iegūtos datus ievieto sistēmā 3D modelī, un tādējādi var izsekot iespējamo teritoriju applūšanai.

Pastāstiet par ugunsdrošības sportu!

Daugavpilī sāku nodarboties ar ugunsdrošības sportu.

Tas ir speciāls sports ugunsdzēsējiem brīvajā laikā, kas ietver 30 metru skriešanu, kāpšanu tornī uz otro stāvu ar āķkāpnēm, trepju pārmešanu uz trešo un tad attiecīgi uz ceturto stāvu.

Vēl viena no disciplīnām ir 100 metru šķēršļu josla –lēkšana pāri sētai, pēc tam ar divām šļūtenēm skrien pāri koka šķērslim, tad šļūteni pievienojam trīszaru dalītājam, savienojam ar stobru, un finišs. Ir arī stafetes četri posmi – pārvietošanās pāri mājai ar kāpnēm tad lēkšana pāri sētai, skriešana ar šļūtenēm un aizdedzinātas pannas dzēšana. Piedalāmies struktūrvienību sacensībās Latvijas čempionātos, kā arī ar valsts izlasi Baltijas valstu mērogā.

Kādas ir darba stundas?

Amatpersonām ar dienesta pakāpi ir summētais darba laiks. Tas nozīmē, ka ir izstrādāti darba grafiki ar astoņu stundu darba laiku. Protams, ka dienestā ir pienākumi un situācijas, kas jāpilda gan vakaros, gan brīvdienās. Tad šo laiku atpūtai varam izņemt vēlāk.

Vai varat teikt, ka darbā pastāvīgi jāsaskaras ar spriedzi?

Jā, noteikti. Kopā pārvaldē ir deviņi cilvēki.  Termiņi nepieciešamajiem dokumentiem mēdz būt ļoti īsi un darbi pārklājas. Tas var radīt stresu un nogurumu.

Kādām jābūt rakstura īpašībām šajā darbā?

Ir jābūt mērķtiecīgam, brīžiem darbaholiķim, jo tas ir nepārtraukts darbs sabiedrības labā, un bieži vien rezultātu pieprasa „tagad un tūlīt”. Jāpiemīt ir līdera īpašībām, jo nepieciešams virzīt gan savus padotos uz mērķi, gan citu institūciju amatpersonas ieinteresēt risināt jautājumus, lai būtu rezultāts. Jābūt diplomātam, jāmāk atrast kompromisus. Nākas daudz strīdieties, jo negrib jau neviens uzņemties atbildību.

Bet darbs noteikti nav vienmuļš.

Tas ir “racēja darbs”, jārok un jāmeklē.

Nepieciešama pacietība un analītiskās prasmes, jo daudz laika paiet, pētot normatīvos aktus, meklējot un analizējot dokumentus. Ja pats nemeklēsi – neuzzināsi! Pēc tam ir jāprot sagatavot kopsavilkumu skaidrā un saprotamā valodā.