Cik gadus jau strādājat RP SIA „Rīgas satiksme” (turpmāk – “Rīgas satiksme”)? 

Šā gada 1. septembrī apritēja 10 gadi. Visu šo laiku esmu ieņēmis vienu amatu – esmu autobusu vadītājs. Tiesa, pirms pieciem gadiem, uzkrājot darba pieredzi un iemaņas, sāku pildīt arī instruktora pienākumus, tādejādi pats apmācu jaunos kolēģus. 

Kas tiek prasīts no kandidāta, kurš vēlas kļūt par autobusa vadītāju? 

Pirmkārt, kandidātam jābūt vismaz 24 gadus vecam. Otrkārt, tiek prasīta D kategorijas vadītāja apliecība. Treškārt, jāiegūst profesionālās kvalifikācijas apliecinājums jeb tā dēvētais 95. kods - tas nepieciešams šoferiem, kuri nodarbojas ar komercpārvadājumiem. Šo 95. kodu var iegūt, kārtojot D kategoriju. Ja persona vēlas saņemt šo kodu, braukšanas eksāmens ir nevis stundu, bet divas stundas ilgs, kā arī teorētiskā daļa tiek papildināta ar vēl 45 jautājumiem, uz kuriem jāsniedz pareizas atbildes. Strādājot par instruktoru, redzu, ka daudzi interesenti izmanto šo uzņēmuma nodrošināto iespēju – no autoskolas ar iegūtu C kategoriju nāk pie mums. “Rīgas satiksme” ir laba skola jaunajiem autobusa vadītājiem.

Darbs iedalās rīta un vakara maiņās? 

Ir trīs dalījumi: rīta maiņa, vakara maiņa un dalītais grafiks, kad pirmās darba stundas ir rīta pusē, dienas vidus ir brīvs un tad atkal darbs atsākas vakarpusē. Principā darba stundas sakrīt ar laiku, kad ir vislielākās pasažieru plūsmas. 

Ir arī dežūrgrafiks? 

Jā, mums sanāk būt arī rezervistiem, piemēram, kāds kolēģis saslimst vai kolēģa vadītais autobuss cieš ceļu satiksmes negadījumā. Mums jābūt mobiliem un operatīvi jāaizstāj kolēģis. No rīta rezervisti parasti gaida autobusa parkos, lai pārliecinātos, ka visi izbrauc pēc plāna, vēlāk – uzturas galapunktos. 

Kādus darbus veicat pirms izbraucat maršrutā? 

Piemēram, ja man ir rīta maiņa, parkā esmu pirms pulksten 5,

apmeklēju veselības speciālistu, kur obligāti visi šoferi iziet alkohola pārbaudi, respektīvi, alkometram jārāda 0,00 promiles. Saņemu maršruta zīmi, kur redzams mans attiecīgās dienas darba plāns. Tad dodos uz savu autobusu – pārbaudu tā ārpusi, salonu, autobusa sistēmā ievadu visu vajadzīgo informāciju un tad, ja viss ir kārtībā, dodos uz vajadzīgā maršruta galapunktu, lai no turienes sāktu pasažieru pārvadāšanu. Šīs darbības ir identiskas arī citās maiņās.

Ja darbā jābūt jau pulksten 5 no rīta, vai uz darbu braucat ar savu auto vai uzņēmums nodrošina transportu uz un no darba laikā, kad sabiedriskais transports nekursē? 

Ir dežūrtransports, kas no pilnīgi visiem Rīgas mikrorajoniem darbiniekus nogādā autobusu, trolejbusu, tramvaju parkos – kur nu katram nepieciešams, bet pēc vakara maiņas – atpakaļ uz mājām. 

Kuru maršrutu jūs apkalpojat? 

Pārsvarā strādāju 22. autobusa maršrutā Abrenes iela – Lidosta – Abrenes iela. 

Tad jau jāpārzina arī angļu valoda. 

Jebkuras svešvalodas zināšanas noder – angļu, vācu.

Daudz sanāk pārvadāt tūristus un nereti autobusa vadītāju viņi uztver kā sava veida informācijas centra darbinieku. Viņi pie mums vēlas iegādāties ne tikai biļeti, bet tradicionāli jautā, kā tikt līdz Vecrīgai un Rīgas autoostai. 

"Rīgas satiksme" strādājat 10 gadus – šo gadu laikā ir atjaunojies autoparks. Vai jaunie autobusi padara jūsu pienākumu veikšanu ērtāku? 

Autoparks patiešām ir kļuvis mūsdienīgāks, tas nenoliedzami atstāj pozitīvu iespaidu arī uz šoferu darba ikdienu. Piemēram, šofera sēdeklis ir daudz ergonomiskāks – tā kā sēžot pavadām daudz darba stundu, ir svarīgi, ka sēdēšana mums ir pēc iespējas komfortablāka. Kad sāku strādāt, tikai dažos autobusos bija gaisa kondicionieri, tagad ar tiem ir aprīkoti daudz vairāk autobusi. Uzstādītās kameras ļoti atvieglo durvju zonu pārlūkošanu, mums ir ērti un pasažieriem droši, jo viegli ir izkontrolēt, kad durvis varam vērt ciet, kad vēl jāpagaida, piemēram, ja salona kāpj iekšā vai ārā seniors, māmiņas ar bērnu ratiņiem, cilvēki ar īpašām vajadzībām. Noderīgs palīgs ir arī „Rīgas acs” sistēma. Tie ir tikai daži no ieguvumiem. Kopumā jāteic, ka mana tiešā darba vieta – autobuss – laika gaitā piedzīvojusi pozitīvas izmaiņas, kas atsaucas arī uz mana kā darbinieka apmierinātību ar savu darbu. 

Kas vēl motivē? 

Man patīk tas, ko es daru, man patīk, ka uzņēmums pilnveidojas un darba apstākļi, vide kļūst arvien patīkamāka. Ne mazsvarīgi – es jūtos drošs par savu darba vietu, par to, ka man regulāri tiks izmaksāta alga, pienāksies ikgadējais atvaļinājums, uzņēmums darbiniekiem izmaksā ar dažādus pabalstus. 

Ko jūs minētu kā profesijas ēnas puses? 

Lielākās raizes sagādā autovadītāju braukšanas kultūra – daļa šoferu brauc agresīvi, kas rada ne mazums avārijas situāciju uz ceļa. Bet

mēs pārvadājām cilvēkus un šajā braukšanas plūsmā mums ir jāspēj pasažierus pārvadāt droši, bez starpgadījumiem.

Notiekošais uz ceļa izraisa stresu, kuru ir jāmāk apvaldīt. Arī pasažieri ir dažādi. 

Vai daudz sanāk komunicēt ar viņiem? 

22. autobusa maršrutā gana daudz – iebraucējiem parasti ir jautājumi. Operatīvi jāmāk „pārslēgties” uz pasažieriem saprotamu svešvalodu, turklāt mums ir jāievēro braukšanas grafiks, tāpēc gari pļāpāt mums nav laika – jāsniedz kodolīgas atbildes. 

Bez kādām rakstura iezīmēm darbā neiztikt? 

Ir vajadzīga augsta stresa noturība, savaldība, nosvērtums. 

Vai par autobusa vadītājām strādā arī sievietes? 

Jā, tieši pēdējo divu trīs gadu laikā esmu novērojis, ka stažieru vidū ir gana daudz sieviešu.

Daļa nāk uzreiz pēc autoskolas, daļa, piemēram, vēlas tramvaja vai trolejbusa vadīšanu nomainīt pret autobusu. 

Vai gados jauni cilvēki ienāk autobusu vadītāju kolektīvā? 

Par vadītājiem strādā dažāda vecuma cilvēki, taču ļoti jaunas sejas, es domāju – 24 gadīgas personas, neesmu manījis. Nāk nedaudz vecāki. Esmu novērojis, ka liela interese par darbu ir 50 gadīgiem, daudzi ir bijušie tālbraucēji, kas vairs nevēlas braukt apkārt pa pasauli un saņemt algu aploksnē, viņi sāk aizdomāties par pensiju un vēlas darbu ar visām sociālajām garantijām, tāpēc izvēlas „Rīgas satiksmi”. 

Autobusu šoferi ir perspektīva profesija? 

Darbs būs, jo pilsētas bez sabiedriskā transporta nav iedomājamas. Uzskatu, ka daudz darba gan jāiegulda, lai sabiedriskais transports kļūtu vēl populārāks un cilvēki no personīgā auto pārsēstos uz sabiedrisko transportu. Pieaugot pasažieru skaitam, palielināsies arī vajadzība pēc autobusu vadītājiem.  

Vai atalgojums jūs apmierina? 

Es teiktu, ka tas ir veidots tā – ja tu profesionāli pildi savus tiešos darba pienākumus, nopelnīt var, jo mums ir piemaksas par darba rezultātiem, braukšanas kultūru. Papildu atalgojumam uzņēmums „Rīgas satiksme” ir ieviesis darbinieku motivācijas sistēmu – tā ir iespēja darbiniekiem izvēlēties savām vajadzībām atbilstošus labumus, sākot no apmaksātām pusdienām līdz ceļojumiem.