Kā nolēmi apgūt arborista profesiju?

Bērnībā biju nolēmusi kļūt par vēsturnieci vai arheoloģi. Uzaugu Rīgā, bet vasaras brīvdienas pavadīju pie radiem laukos. Tur laikam arī saskatīju skaistumu ziedos un dabā. Pēc pamatskolas iestājos Bulduru Dārzkopības vidusskolā, lai mācītos par dārznieci. Tur arī uzzināju, kas ir arborisms. Vieslektors Edgars Neilands mani mācēja ieinteresēt un sapratu, ka koki man interesē vairāk nekā puķes.

Pēc dārznieces profesijas iegūšanas iestājos Ērgļu arodvidusskolā. Tur 10 mēnešus intensīvās apmācībās apguvu šo profesiju. Tā kā man nebija vēl 25 gadi, iestājos klātienē un mācības man bija bezmaksas.

Kas jāapgūst arboristam?

Principā jau Bulduros man ielika pamatu gan par koku sugām, gan šķirnēm. Iemācījāmies to latīniskos nosaukumus. Ērgļos mācīja bioloģiju un botāniku, iedziļinoties vairāk specialitātē. Mācījāmies par dažādām koku problēmām un slimībām. Apguvu vides zinības, dendroloģiju, augu aizsardzību, darba drošību un instrumentus, zāģēšanu. Mācības ir intensīvas. Sākumā, protams, visu apgūst teorētiski, bet pēc tam mežā praksē notiek kokā kāpšana. Mācījāmies, kā dabūt virvi augšā, kā izvērt, kā pašam tajā iekļūt. Vidusskolā iesaku pievērst uzmanību īpaši fizikai.

Kad strādā augstumā, vējā un dažādos laika apstākļos, fizikas likumi ļoti noder.

Piemēram, jāzina, kā augstums var ietekmēt zara izturību.

Konkurss uzņemšanai arborista programmā nav liels, bet tam ir jāgatavojas. Iestājeksāmenā ir pārbaudījums fiziskā un fiziskā pārbaude. Jāparāda, kā vari noturēties pie stieņa, vai ir līdzsvars, jo darbā svarīgi spēt noturēt fizisko balansu.

Vai visi programmas absolventi kļūst par arboristiem?

Grupā bija 12 audzēkņi. Bija arī meitenes. Pagājušā gadā mēs bijām divas, šogad programmu beidza jau piecas. Pabeidz programmu visi, bet ne visi aiziet strādāt par arboristiem. Daudzi nāk mācīties, lai iegūtu papildus zināšanas, piemēram, ainavu arhitekti.

Kāda ir šī darba specifika?

Darbs var būt bīstams un noteikti ir jāievēro visi drošības noteikumi. Jārēķinās ar dažādiem nepatīkamiem un neērtiem apstākļiem, piemēram, odu un knišļu kodumiem. Man, piemēram, ļoti nepatīk strādāt virs trolejbusa vadiem. Jābūt pacietīgam un izturīgam. Kokkopja tērpā – zābakos un elastīgajās biksēs – karstā laikā ir grūti, bet tu nevari teikt – ai, man grūti palika, nokāpšu atpūsties. Neviens cits tavu darbu nedarīs.

Jāmīl savs darbs, lai ir viegli piecelties un būt objektā jebkurā laikā, kad nepieciešams, piemēram, septiņos no rīta, lai atbrīvotu bērnu spēļu laukumu no sagāztiem kokiem.

Ko Tev savā profesijā vislabāk patīk darīt?

Man patīk koka mākslīgo formu – konusu, cilindru un citu ģeometrisku figūru - veidošana. Šādi koki ir Majoru vilciena stacijā Jūrmalā. Ir arī ikdienišķā koka vainaga kopšana – polardēšana, koku gāšana un apcirpšana. Piemēram, šodien mans darbs saistīts vairāk ar rosīšanos kokiem pa apakšu, kur kontrolēju darbu, padodu instrumentus, uzmanu satiksmi un novācu nocirstos zarus. Man patīk, ka šajā darbā nav rutīnas. Jāsaka, ka vieglāk ir augšā – nav jāskrien uz visām pusēm. Toties augšā ir bīstamāk.

Vai ir nācies saskarties ar bīstamām situācijām?

Protams, piemēram, kad negaidīti nogāžas zars, uz kura stāvi. Šajā ziņā ļoti jāuzmanās kļavās un vītolos. Nav patīkami būt kokos lielā vējā, kad lielie koki šūpojas. Sniegā un lietū slīd zari. Ir grūti fiziski strādāt, kad virve slapja. Sliktos laika apstākļos, darbs uz priekšu iet lēni. Protams, mēs vienmēr izvērtējam darba apstākļus un, ja laiks ir kritiski slikts, darbs tiek atlikts. Strādājot sliktos laika apstākļos, darbi ievelkas - bieži virves jātīra, tās jāžāvē, un beigās saimniekam sanāk stipri pārmaksāt.

Ko dari ziemā?

Ziema ir mūsu atvaļinājuma laiks. Puiši nodarbojas ar sniega tīrīšanu no jumtiem. Es papildinu zināšanas, apmeklēju kursus, slēpoju.

Minēji, ka arboristam ir jābūt pacietīgam un izturīgam, kādām īpašībām vēl ir jābūt, lai strādātu šo darbu?

Lai arī darbu veic viens, tas tomēr ir komandas darbs. Ir jābūt labām komunikāciju spējām. Uz ielas ir jārunā ar iedzīvotājiem, kuriem ir gan jautājumi, gan iebildumi, gan lūgumi, piemēram, uz piecām minūtēm atnākt nocirst kaimiņu pagalmā koka zaru. Nākas uzklausīt arī garus stāstus, kā koks ir stādīts un audzis.

Kas ir tie brīži, kad darbā gūsti patiesu gandarījumu?

Gandarījums ir, kad ir nokāpts no koka un ir redzams paveiktais. Arī darbs ir pietiekami labi apmaksāts. Šajā darbā nav rutīnas kā birojā, esi svaigā gaisā un pie viena vari uzturēt sevi labā fiziskā formā. Zāģējot ar rokas zāģi, rokas tiek trenētas ne pa jokam.

Pēc darba iet uz sporta zāli nav nepieciešams.

Pagājušā gadā piedalījos Baltijas arboristu čempionātā un izcīnīju pirmo vietu.

Cik ilgi var šo darbu darīt?

Kamēr jūties jauns un stiprs. Vēl kādus gadus desmit noteikti. Man ir nodoms kļūt par koku tehniķi, kas nodarbojas ar koku diagnostiku – nosaka koka sakņu stāvokli, koka veselības stāvokli . Te noderētu arī manas iegūtās zināšanās Bulduros.