Kā Tu izvēlējies apģērbu dizainera profesiju?

Tas nebija mērķtiecīgs ceļš, vairāk ieklausīšanās sajūtās, intuīcijā. Protams, vidusskolas gados mode mani interesēja kā jebkuru meiteni - interesēja modes jaunumi, patika pucēties. Taču redzot, kā mamma šuva sev balles kleitas vienmēr pēdējā brīdī, pie sevis nodomāju, ka es nekad nešūšu. Pamatskolas laikā patika vairāk adīt un tamborēt. Mācījos Cēsu Valsts ģimnāzijā un paralēli gāju mākslas skolā, tādējādi zīmēšanas un gleznošanas pamatus biju apguvusi.
Pēc ģimnāzijas racionālu apsvērumu dēļ dokumentus iesniedzu vairākās augstskolās, pat finansistos. Tiku uzņemta visur, bet izvēlējos Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu tehnoloģijas un dizaina programmas specializāciju “Apģērbu dizains un tehnoloģija”, jo tajā bija budžeta grupa. Iestājoties es pat nepratu šūt. Pirmajos kursos iemācījos pašus pamatus, uzšūt blūzi un svārkus, vēlāk žaketi ar oderi. Trešajā kursā, kad sākās darbs pie kolekciju izveides, sapratu, ka apģērbu dizains mani interesē un ka studijas man sagādā patiesu prieku.

Ko vēl noderīgu Tu apguvi studiju laikā?

Studiju laikā apguvu zināšanas: formu, tekstūru, faktūru un konstrukciju uztverē, attēlošanā un veidošanā; materiālu fizisko, ķīmisko un tehnoloģisko īpašību pētīšanā un analizēšanā; produktu un pakalpojumu modelēšanā, projektēšanā un izgatavošanā gan amatnieciskām, gan rūpnieciskām tehnoloģijām; produkta kvalitātes nodrošināšanā; produktu un pakalpojumu cenošanā, kā arī jaunu uzņēmumu veidošanā un interjera dizaina projektēšanā.
Bakalaura darbā bija jāizstrādā savs uzņēmums no A līdz Z - kolekcijas izstrāde, kas sastāv no pieciem modeļiem, konstruēšana, šūšana, zīmola izstrāde, grāmatvedība un pārvaldīšana. Tas deva priekšstatu turpmākai darbībai.

Kā veidojās Tava profesionālā karjera?

Sākumā strādāju bērnu apģērbu ražošanas uzņēmumos, biju tehnoloģe, ražošanas vadītāja. Ātri sapratu, ka vēlos strādāt pati sev. Nevaru ilgstoši darīt vienveidīgu darbu, man patīk pašai pārvaldīt visus procesus. Sākumā šuvu draudzenēm, strādāju mājās, fotografēju savus darbus un ievietoju tos sociālajos tīklos. Man nebija līdzekļu, ko ieguldīt biznesa attīstībā, savu karjeru sāku ar skolas laikā vecāku dāvinātu šujmašīnu. Jārēķinās, ka pirmie gadi būs bez peļņas - līdz brīdim, kamēr iegūsti sava vārda atpazīstamību.  Pēc apmēram trim gadiem varēju atļauties noīrēt telpas un paplašināt savu darbību.
Ikdienā strādāju viena, varu izveidot dizainu un maketu, uzkonstruēt tērpu un to sašūt. Savukārt uz lielākiem apjomiem piegriešanai un šūšanai piesaistu ārpakalpojumu - profesionālu šuvēju. Tā kā man pašai patīk sievišķīgais stils, pārsvarā veidoju kāzu kleitas. Kopš 2016. gada publiski sevi prezentēju kā kleitu dizaineri.
Reizi gadā, kad jūtu, ka ir sakrājušās radošās idejas, kuras neesmu kaut kur īstenojusi, izveidoju savu kolekciju, rīkoju fotosesijas, izlieku to apskatei sociālajos tīklos, un šīs kolekcijas tērpus var iegādāties manā studijā.  

Kā noris darbs pie tērpa veidošanas?

Pirmajā tikšanās reizē mierīgā gaisotnē un mājīgā atmosfērā iepazīstos ar klienti. Kliente pastāsta par pasākumu, kuru apmeklēs, par sevi - vai tā ir pati līgava vai līgavas māsa, līgavas māte, vedējmāte, vai arī dalība būs cita veida pasākumā. Rodas vairākas idejas, no kurām kopdarbā ar klienti izveidojam gala variantu. Audumu veikalos piemeklējam atbilstošus materiālus. Tad seko mans darbs, kad sagatavoju kleitu uz pirmo laikošanu (tērpa konstruēšana, ja nepieciešams, maketēšana). Pirmajā pielaikošanā pārbaudām kleitas pamata pareizību, atbilstību augumam, galveno griezumu pareizu atrašanās vietu, koriģējam siluetu. Otrajā un trešajā pielaikošanā pārbaudām detaļas un noprecizējam nianses. Man patīk, ja gatavošanas process notiek lēnām, bez steigas. Rudenī gatavojamies jau nākamā gada kāzām. Minimālais laiks kāzu kleitas radīšanai ir trīs mēneši, bet viss atkarīgs no sezonas. Tā kā strādāju ļoti individuāli, nevaru pieņemt lielu skaitu līgavu, jo vēlos, lai darbs būtu kvalitatīvs un katrai kleitai varētu veltīt visu nepieciešamo uzmanību.

Kāpēc tieši līgavu kleitas?

Tajā ir zināma maģija, īpaša sajūta. Pirmā līgavas kleita man bija izcila pārbaude – tā bija klasiska līgavas kleita ar korseti, savilkumiem un kuplumu. Tās veidošanā nācās ieguldīt visas iegūtās zināšanas.  Rezultātā sapratu, ka man ir interesanti, un tagad jau man ir grūti sevi piespiest uzšūt vienkāršus svārkus. Prāta atslodzei šad un tad to daru, taču sirds pieder kāzu kleitām. Ir tik fantastiska sajūta būt vienai no visas lielās kāzu organizatoru komandas un strādāt plecu pie pleca ar līgavu. Kad pāris mēnešus pēc kāzām saņemu brīnišķīgi skaistas fotogrāfijas no Latvijas labākajiem kāzu fotogrāfiem ar sevis darinātajām kleitām, rodas milzīgs gandarījums.
Bija laiks, kad sevī nejutu vēlmi radīt vīriešu apģērbu, bet tad mani kaut kas uzrunāja - mana maģistra darba tēma bija vīriešu žakešu konstrukcijas – salīdzinājumā mūsdienu un seno laiku žaketes. Ļoti iespējams, kādreiz tam atkal pieķeršos un radīšu īpašus uzvalkus. Taču tam man vēl jāpamācās britu senās drēbniecības prasmes, jo tieši smalkais roku darbs ir tas, kas mani interesē.

Kādām ir jābūt rakstura īpašībām apģērbu dizainera darbā?

Es pēc dabas esmu mierīga un pacietīga. Bieži, darinot tērpu, nākas ārdīt vīles un pārtaisīt! Tāpat nevar darīt lietas strauji un pavirši, jābūt akurātam. Darbs sastāv no daudziem posmiem – sākumā noņemam mēru, tad konstruējam piegrieztni uz papīra, to izņemam, liekam uz auduma un piegriežam. Ja katrā posmā pieļautu neprecizitāti par milimetriem, beigās var kļūdīties pat par vairākiem centimetriem. Lielāku tērpu pēc tam var iešūt, bet šaurāku par platāku nepataisīsi. Šuvēja darba instrumentiem - zīmulim un krītiņam – vienmēr ir jābūt asiem.
Īpaši, ja strādā pats sev, ir jābūt ļoti disciplinētam. Liekas, ka drīksti ilgāk pagulēt, bet tad pašam jāzina, ka vakaros būs ilgāk jāstrādā. Darbs nav 8 stundas 5 dienas nedēļā. Saspringtajā kāzu sezonā (4 - 5 mēnešus gadā) jāstrādā 12 - 14 stundas dienā 7 dienas nedēļā. Vasarā atvaļinājums nav paredzēts. Savā ziņā klienti arī ierobežo, jo ar savu vārdu nevari riskēt - atļauties neievērot noteikto datumu, kad tērpam jābūt gatavam. Ja ir pasūtījumu pieplūdums, es labāk no kādas kleitas atteikšos, jo zinu, ka man svarīga ir 100% kvalitāte.
Jābūt vēlmei ieklausīties un sadzirdēt otru cilvēku, klienta vēlmes. Jābūt sadarbībai ar klientu. Savu ideju nedrīkst uzspiest. Var rekomendēt labāko, bet, ja klients to neakceptēs, nāksies vien no tās atteikties. Mācos sajust katru klientu, vai viņš ir mans vai nav. Klientam ir jāuzticas arī man, ja nepatīk stils, kādā es strādāju, tad jāmeklē cits meistars. Gadās gan, ka labošanas procesā tāpat nonākam līdz manai sākotnēji piedāvātajai idejai, jo klients ierauga, ka tā būs labāk. Ne visiem ir vizuālā iztēle, domāšana.
Tāpat jāpiemīt zināmām psihologa iemaņām. Ir bijuši gadījumi, kad atnāk līgava, pielaikojam tērpu - un redzu jau pēc sejas, ka viņa ir neapmierināta, nekas nepatīk. Jāizanalizē, vai tas tiešām ir kleitas dēļ vai personīgu iemeslu dēļ. Visam jāpieiet mierīgi. Tad gan norunājam tikties pēc pāris dienām, viņa uzvelk to pašu kleitu un ir priecīga.
Uz darbu jānāk labā garastāvoklī un jāstrādā ar iedvesmu. Tāpēc arī ierēķinu ilgāku laiku tērpa sagatavošanā, jo ir brīži, kad nedomājas, nekādi nevar pieķerties, tad nepieciešams ilgāk paprātot, paskicēt. Tāpat gadās, ka vienošanās process ar līgavu ir ilgāks un ir nepieciešams garāks ceļš, lai nonāktu pie pareizā modeļa. Līgavas kleitā jāieliek daļiņa sirds.
Ļoti ieklausos savās sajūtās un intuīcijā, it sevišķi biznesa attīstības plānos.

Kāds ir darba ritms un stundas?

Man patīk sākt darbu septiņos no rīta, vasarā pat vēl agrāk, ziemas periodā vēlāk, kad pie rīta kafijas izskatu sociālos tīklus, izlasu e-pastus un atbildu uz tiem. Pēc tam ķeros pie darba, gatavoju laikošanas, dodos uz veikaliem pirkt materiālus. Uz laikošanu klienti pārsvarā nāk vakarā pēc darba. Darba diena beidzas ap septiņiem vakarā, vasarā vēlāk. No maija līdz septembrim strādāju bez brīvdienām, tādēļ sezonas beigās jūtos iztukšota. Nepieciešams atgūt spēkus rudens/ziemas periodam. Taču man ļoti patīk mans darbs, es gūstu patiesu gandarījumu no tā.