Aviotehniķis ir atbildīgs par visiem gaisa kuģa mehāniskajiem mezgliem, arī šasijām. Uz gaisa kuģa flizelāžas ir izvietoti ļoti dažādi datu devēji, kas konstatē visus procesus, tajā skaitā lidojuma augstumu un temperatūru. Gaisa kuģa spārns ir ļoti sarežģīts mehānisms, kurā ir daudz kustīgo daļu, kā arī iebūvēta degvielas bāka. Reizēm aviotehniķis kā pasažieris dodas uz ārvalstu lidostām, lai veiktu “airBaltic” gaisa kuģu remontu. Motora spārni ir tie, kam tiek pievērsta vislielākā uzmanība, jo vismazākais to bojājums var saistīties ar lieliem riskiem. Motora mehānisko daļu apskate ir regulārs ikdienas process. Aviotehniķis atzīst, ka visas gaisa kuģa sistēmas nav jāzina no galvas, tam domāti manuāļi, kur precīzi aprakstīts katrs kabelis un katra sastāvdaļa. Motoru remontus uz vietas neveic – ja ir nepieciešamība, tad motori tiek mainīti pret jauniem. Vietās, kuras sakarst līdz vairākiem simtiem grādu, tiek izmantoti titāna sakausējumi. Lai varētu pārbaudīt sistēmu stāvokli, to mezgli ir pieejami zem paslēptiem lūku vāciņiem visneiedomajāmākajās vietās. Lidmašīnu spārnos ir iebūvētas degvielas bākas. Jaunie “Airbuss” tērē apmēram 2600 litrus stundā. Bāku ietilpība ir apmēram 20 tonnas degvielas. Spārnu kustīgās daļas tiek pielietotas arī lidojuma augstuma samazināšanai un bremzēšanai. Aviācijā valda četru acu princips, tāpēc pirms katra lidojuma lidmašīnu vizuāli apskata arī gaisa kuģa pilots. Ja ir aizdomas, ka motoram var rasties bojājums, tas nekavējoties tiek nomainīts. Publicēts 2021. gada 4. februārī
