Farmaceita asistents ir veselības aprūpes speciālists, kurš strādā farmaceita uzraudzībā, veic zāļu, veselības aprūpei un ķermeņa kopšanai lietojamo preču izsniegšanu, gatavo zāles pēc individuālām ārsta receptēm un ārstniecības iestāžu rakstveida pieprasījumiem, informē pacientus par zāļu lietošanu saskaņā ar ārsta norādījumiem, kā arī  nepārtraukti pilnveido savas zināšanas un prasmes.

Farmaceita asistents darbā:

• novērtē receptes atbilstību normatīvos noteiktajām prasībām, tās derīguma termiņu, sastāvu un devas;
• informē aptiekas klientus par zāļu lietošanu saskaņā ar ārsta norādījumiem un to uzglabāšanu mājas apstākļos;
• farmaceita uzraudzībā izsniedz zāles un noformē recepti atbilstoši tiesību normatīvajiem aktiem;
• savā darbā ievēro normatīvos aktus, kas regulē darbības ar zālēm un citiem aptiekas produktiem, Farmaceita ētikas kodeksu un Fizisko personu datu aizsardzības likumu;
• informē aptiekas klientus par veselības aprūpei vai ķermeņa kopšanai lietojamām precēm savas kompetences ietvaros;
• informē farmaceitu par receptes noformējuma, zāļu vielu saderības un citām nepilnībām, ja tās konstatē;
• gatavo zāles atbilstoši instrukcijām un normatīvajiem aktiem, kā arī dokumentē šo procesu;
• regulāri seko informācijai par tendencēm zāļu tirgū;
• piedalās aptiekas preču pasūtīšanā, saņemšanā, pārbaudē un izvietošanā;
• informē aptiekas klientus par slimību profilaksi un dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējām hronisku slimību gadījumā;
• veic ekspresdiagnostiku aptiekā, piemēram, pulsa frekvences un arteriālā asinsspiediena mērīšana, svara vai ķermeņa masas indeksa noteikšana;
• aktīvi iesaistās tālākizglītības procesā, apmeklējot seminārus, konferences un citus profesionālās kvalifikācijas pilnveides pasākumus.

Darba un izaugsmes iespējas

Farmaceita asistents var strādāt aptiekās, zāļu lieltirgotavās, zāļu ražošanā. Ir iespēja strādāt aptiekas tirdzniecības zālē, apkalpojot klientus, vai specializēties zāļu gatavošanā - strādājot aptiekās, kurās gatavo zāles. Farmaceita asistenta profesijas pārstāvji ir pieprasīti darba tirgū, līdz ar to ir garantētas darba iespējas pēc studiju pabeigšanas. Bieži farmaceita asistenti strādā tajās aptiekās, kurās viņiem ir notikusi prakse studiju laikā. Pēc farmaceita asistenta kvalifikācijas ieguves var turpināt studijas un kļūt par farmaceitu.

Attēlu galerijā sniegsim Tev ieskatu Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledžas farmācijas programmas studentu mācību procesā un SIA BENU Aptieka Latvija farmaceita asistentu darba ikdienā.

Rakstura īpašības un prasmes, lai labi veiktu darbu:

• Ļoti labas komunikāciju prasmes - īpaši svarīgas tās ir, strādājot aptiekas tirdzniecības zālē ar klientiem.
• Jābūt saprotošam, jāprot savaldīt emocijas. Darbā ir paaugstināts stresa līmenis, jo ir situācijas, kad  klientam veselības problēmu dēļ ir slikta pašsajūta un viņš var pausts savu neapmierinātību par zāļu pieejamību, cenu u.tml. Tādās situācijās ir jāspēj atrast veids, kā mierīgi un pozitīvi komunicēt ar klientu.
• Neatlaidība, ziņkārība, vēlme mācīties -  jo vairāk zina, jo kvalitatīvāk var konsultēt klientus. Aptiekas produkcija papildinās un mainās, līdz ar to visu laiku ir jāizglītojas, lai būtu zinošs speciālists.
• Jābūt koleģiālam un draudzīgam. Ir svarīgi, ka kolektīvā ir labas savstarpējās attiecības. Uzsākot darba gaitas, noteikti būs nepieciešams kolēģu atbalsts un ieteikumi.
• Ļoti svarīga īpašība ir precizitāte.

Ieteikumi no profesijas pārstāvju darba pieredzes

• Studiju prakses laikā ir jābūt komandas cilvēkam, jāizrāda interese par darba ikdienu aptiekā. Jājautā kolēģiem, kā kas ir jādara, jālūdz padoms par komunikācijas situācijām ar klientiem. Tikai pašam izrādot iniciatīvu prakses laikā, var gūt vērtīgu pieredzi un zināšanas par farmaceita asistenta darba ikdienu.
• Gan studiju, gan darba procesā ir daudz jāmācās. Sākumā šķiet, ka ir neiespējami visu atcerēties, sekot līdzi jaunumiem, pārzināt medikamentu sastāvu, taču, ja ir vēlēšanās, to var izdarīt.
• Sākot strādāt, grūtākais ir tieši psiholoģiskā puse – saprast, kā komunicēt ar dažādiem cilvēkiem. Lai arī mācību procesā tiek apgūti paņēmieni, kā mazināt konflikta risku, zināšanas un prasmes klientu apkalpošanas jomā pamatā gūst tieši darba gaitā.
• Lai arī pamatā zināšanas par aptiekas sortimentu tiek apgūtas tieši darba procesā, arī pašam patstāvīgi ir jāmeklē, jālasa un jāmācās, piemēram, kā produkti atšķiras, kāds ir sastāvs, kāpēc līdzīga sastāva medikamentiem ir atšķirīga cena.
• Kad aptiekas tirdzniecības zālē nav apmeklētāju, farmaceita asistents veic dažādus darbus – pārbauda aptiekas sortimenta atlikumu, izliek preces plauktos, rūpējas, lai aptiekas vide būtu skaista un sakopta, lai nav tukši plaukti. Taču farmaceita asistentam aptiekā var būt arī papildu pienākumi, piemēram, sekot līdzi un piefiksēt, kāda temperatūra ir aptiekas tirdzniecības zālē, ledusskapjos un vai tā atbilst prasībām.
• Ārsts izraksta pacientam recepti saskaņā ar vadlīnijām. Atbilstoši receptē norādītajam farmaceita asistents gatavo zāles. Taču mēdz būt, ka farmaceita asistentam rodas aizdomas par nepilnībām receptē, tad notiek saziņa ar attiecīgo ārstu, lai precizētu medikamenta sastāvu. Tas nozīmē, ka farmaceita asistentam ir jābūt ļoti zinošam par zāļu gatavošanas tehnoloģiju, vadlīnijām, lai spētu pamanīt neprecizitātes / nepilnības zāļu receptēs. Darba procesā noteikti būs iespēja piedalīties arī semināros un kursos, kas saistīti ar zāļu pagatavošanas procesu. Taču jārēķinās, ka būs jāvelta laiks arī pašmācībai. Informācija par zāļu pagatavošanu tiek iegūta, piemēram, no oficiālām datu bāzēm, specializētās ārvalstu literatūras, nozares aktuālajām publikācijām. Bieži farmaceita asistenti kopīgi meklē informāciju, kā pagatavot kādu medikamentu. Ja ir sarežģītas zāļu pagatavošanas receptes, ierasti pagatavotās zāles un dokumentāciju pirms nodošanas kontrolierim pārbauda arī kolēģi.
• Darba procesā nav jābaidās arī atrunāt klientu no kādu produktu pirkšanas. Bieži klienti iespaidojas no reklāmās redzētā un dzirdētā, ieklausās, ko saka draugi un tuvinieki. Taču farmaceita asistenta uzdevums ir piedāvāt atbilstošāko produktu tieši klienta situācijai.
• Svarīgi ir apzināties savas kompetences robežas un saprast, kad ir jāpasaista farmaceits un kad klientam ir jāiesaka konsultēties ar ārstu.

Informācija sagatavota sadarbībā ar Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledžas farmācijas programmas studentiem un farmācijas studiju programmas vadītāju Kārli Mačānu, kā arī SIA BENU Aptieka Latvija Farmācijas daļas vadītāju Vizmu Vīksnu un farmaceita asistentēm Viju Asbahu un Diānu Gurecku.