Kā Tu pieņēmi lēmumu kļūt par bioloģi un kur Tu mācījies?

Mācoties skolā, kādā brīdī bija jāsāk domāt, ko darīt tālāk. Lai gan vēl nezināju, ar ko vēlos nodarboties, nolēmu, ka jāmācās to, kas patīk. Ja tu mācies un dari to, kas tev patīk, tas arī labāk padodas. Sākumā gan pieņēmu mazliet kļūdainu lēmumu – iestājos Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātē, bet diezgan ātri sapratu, ka tajā tomēr nav īsti tas, ko vēlos. Tad sāku domāt – kas vēl varētu būt līdzīgs, bet dzīvāks. Izrādījās, ka tā ir bioloģija, vēl precīzāk – baltā bioloģija! Vispār ir ļoti dažādu krāsu bioloģijas – zaļā, zilā, dzeltenā utt., bet tieši baltā ir manējā. Tā ieguvu bakalaura grādu LU Bioloģijas fakultātē un pēc tam turpat turpināju arī maģistra programmas studijas ar specializāciju mikrobioloģijā. Uzņēmumā "Grindeks" sāku strādāt pēc maģistra studiju beigšanas.

Pastāsti sīkāk par balto bioloģiju – ko tā sevī ietver?

Ar balto bioloģiju tiek saprasts viss, kas notiek laboratorijā – mikrobioloģija, molekulārā bioloģija, ģenētika utt. Bioloģijas fakultātē pirmajā kursā studenti tiek iepazīstināti ja ne ar visām, tad ļoti daudzām bioloģijas jomām. Tajā brīdī varbūt šķiet, ka informācijas ir par daudz un par koncentrētu, taču tā dod ļoti labu priekšstatu par to, ko vispār bioloģijā var darīt. Tad katrs var izvēlēties sev vairāk interesējošo jomu un jau padziļināti pievērsties tieši tai. Bioloģija ir tā zinātne, kur ir ļoti lielas iespējas specializēties, – mikrobiologa pētāmie objekti ir pilnīgi citādi nekā molekulārajam biologam, botāniķim vai zoologam. Ja man būtu pavisam kodolīgi jāraksturo tieši mikrobioloģija, es teiktu, ka mikrobioloģijas pamatā ir izpratne, ka mikroorganismi ir visur.

Kādi ir Tavi galvenie pienākumi, un kāda ir Tava darba diena?

Mani galvenie pienākumi ir mikrobioloģisko metožu validācija (red. - apstiprināšana) un izstrāde. Nedaudz nodarbojos arī ar endotoksīnu un sterilitātes analīzēm. Strādāju no plkst. 8.00 līdz 17.00, viss darbs norit iekštelpās, laboratorijā. Savu darba dienu plānoju es pati, ja vien nav jāveic kādas steidzamas analīzes. Darbā esmu plkst. 8.00, paskatos, kas man jādara. Atkarībā no tā, kādi paraugi man ir jāpārbauda, es izvēlos noteiktas metodes, izveidoju testēšanas protokolu. Nokomplektēju metodēm nepieciešamos reaģentus un piederumus un tad dodos strādāt. Lai izstrādātu metodi kādam produktam, izejvielai, iepakojumam vai kam citam, es tos pārbaudu jeb validēju ar mikroorganismu palīdzību. Strādājot ar vienu produktu jeb produkta sēriju, man paiet gandrīz visa diena.

Manā darbā nepietiek, ka izdari tikai vienreiz, – es pati pārbaudu savu darbu, katra produkta validāciju veicot ar vidēji trim sērijām, lai izslēgtu gan savas iespējamās kļūdas, gan preparāta neviendabīgumu.

Paralēli darbam laboratorijā strādāju arī ar dokumentiem, kas aizņem apmēram 20-30% darba laika. Tas ietver dažādas reģistrēšanas, atskaites un protokolus.

Vai Tu ikdienā vairāk strādā viena vai komandā?

Fiziski lietas daru viena pati, taču uzņēmums ir kā viena liela komanda – ir cilvēki, kas piegādā paraugus, ir tādi, kas lieto manis izstrādātās metodes, un ir kolēģi, ar kuriem varu konsultēties par kādām metodēm. Tāpat ir speciālists, kurš pagatavo reaģentus un barotnes, ar ko strādāju, sagatavo nepieciešamos piederumus, traukus. Principā visi esam kā mazi zobratiņi, kas strādā līdzās viens otram.

Kādu aprīkojumu Tu savā darbā izmanto?

Es strādāju pie laminārās plūsmas galdiem (red. gaisa vilkmes galds), ko ikdienā sauc vienkārši par lamināriem un kas parasti atrodas iekšā boksā. Strādāju ar identifikācijas sistēmu Biolog, kā arī dažādām laboratorijas iekārtām – svariem, turbidimetru (red. ierīce, kas paredzēta šķīduma duļķainības noteikšanai), optiskā blīvuma mērītāju, membrānfiltrācijas un steri-test iekārtām.

Vai ar šādu aprīkojumu jau biji saskārusies pirms nonākšanas uzņēmumā?

Ar lielāko daļu iekārtu studentus iepazīstina jau universitātē – vismaz Bioloģijas fakultātē mums bija ļoti  dažādi laboratorijas darbi, kur iemācīja strādāt gan ar automātiskajām pipetēm, spektrofotometriem un turbidimetriem, gan arī šad tad bija iespēja strādāt pie lamināra un citām mikroorganismu identificēšanas sistēmām. Protams, bija arī laboratorijas darbi, kas nebija saistīti ar mikrobioloģiju.

Tomēr noteikti nav tā, ka pēc studiju beigšanas jaunietis var atnākt uz uzņēmumu un uzreiz ķerties pie darba. Tas ir līdzīgi kā tad, kad mācās braukt, – es zinu, kur ir stūre, un zinu, kur ir pedāļi, bet ceļā mani ievada instruktors (darba devējs), izstāstot, kā tieši ir jādara, kādas ir prasības un normas.

Universitātē mūs iepazīstina ar rīkiem, bet darba procesu iemāca darba devējs. Tas nozīmē, ka, uzsākot darbu, ir jāiziet apmācības un kādu laiku jāstrādā pieredzējuša kolēģa vadībā.

Vai Tavā darbā ir arī jaunrade, iespēja radoši izpausties?

Tā iemesla dēļ, ka strādāju farmācijas uzņēmumā, kas darbojas pēc stingrām Eiropas (vai citu valstu) Farmakopejas (red. - īpašs oficiālo farmaceitisko noteikumu krājums) vadlīnijām, man nekad nesanāk darīt kaut ko pilnīgi jaunu. Tie drīzāk ir tādi nelieli izaicinājumi, ar kuriem saskaros ikdienā, ja manis izmēģinātās metodes nav bijušas rezultatīvas. To var aprakstīt šādi – es izstrādāju testēšanas metodi, kas ir atkarīga no konkrētā produkta (aktīvās vielas, gatavās formas, iepakojuma u.c.) īpašībām. Lai veiktu pārbaudi, es pētāmā produkta šķīdumam pievienoju noteiktu daudzumu  šķīduma ar dažādiem mikroorganismiem. Ja es varu atgūt no 50 līdz 200% mikroorganismu gan ar, gan bez produkta, tad varu teikt, ka metode darbojas. Bet reizēm produktiem ir antimikrobiāla vai antifungāla (red. – pretsēnīšu) iedarbība, kas nozīmē, ka mikroorganismi produkta klātbūtnē neizdzīvo un metode nav piemērota testēšanai. Tādā gadījumā metode ir jāmaina /jāmodificē, un tas arī ir galvenais izaicinājums šajā darbā – pielāgot metodi, lai tā būtu piemērota. Es gan nevarētu teikt, ka tas ir ļoti radošs process, jo, lai pielāgotu metodi, tik un tā ir jāievēro precīzas vadlīnijas.

Kādi vēl ir izaicinājumi, ar ko savā darbā saskaries?

Darbs ir statisks, ilgas stundas ir jāsēž, jāseko līdzi, lai ir taisna mugura, lai nezūd koncentrēšanās spēja. Es gan tos nesauktu par izaicinājumiem, jo tās vienkārši ir lietas, ar kurām šajā profesijā jāsaskaras. Lieliski ir tas, ka mūsu uzņēmums darbiniekiem divreiz nedēļā nodrošina vingrošanu, jo lielākajai daļai darbinieku ir sēdošs darbs.

Kas Tev šajā darbā sagādā vislielāko prieku un motivē strādāt?

Lielāko gandarījumu rada apziņa, ka es ar savu darbu netiešā veidā palīdzu cilvēku veselībai.  Es izstrādāju metodes, ar kurām tiek testēti produkti, izejvielas u.c., kas nozīmē, ka maniem kolēģiem, kas veic testēšanu, ir pieejamas piemērotas metodes, kas savukārt nodrošina, ka pie cilvēkiem nonāk mikrobioloģiski droši medikamenti. (Citi uzņēmuma kolēģi atbild par citām „tīrībām”.)

Kādas īpašības un prasmes visvairāk nepieciešamas Tavā profesijā?

Uzmanība un atbildība – atbildības sajūta droši vien ir vissvarīgākā. Noteikti arī spēja koncentrēties.

Vai Tavā darbā pastāv kādi riska momenti?

Pastāv, jo mēs strādājam ar oportūnistiski patogēniem mikroorganismiem, kam piemīt noteikta bīstamība, – ja tie nonāk tur, kur tiem nevajadzētu, tie var izraisīt infekcijas un saslimšanas. Taču mikroorganismi ir nepieciešami, lai izstrādātu un pārbaudītu metodes.

Pirms jebkura darba uzsākšanas, es velku atbilstošu darba apģērbu un ekipējumu – papildus laboratorijas apģērbam man ir arī vienreiz lietojami cimdi, aizsargmaska, cepurīte, brilles, kombinezons vai halāts. Kad eju savā testu veikšanas telpā, es pilnībā pārģērbjos un nomainu apavus, bet, iznākot no šīs telpas, viss izmantotais vienreiz lietojamais ekipējums tiek iznīcināts.

Tādējādi aizsargāju gan sevi no tā, ar ko strādāju, gan to, ar ko es strādāju, no mikroorganismiem, kas ir uz manis.

Kādas vēl ir karjeras iespējas mikrobiologam?

Jomu, kurās darboties, ir daudz. Mikrobiologi ir vajadzīgi plašā nozaru klāstā – farmācijā, pārtikas rūpniecībā, kosmētikas nozarē, vides aizsardzībā, slimnīcās, laboratorijās, zinātniskajos centros. Ja ir vēlme, ir iespējams jomu arī mainīt, jo studiju laikos jau visiem tiek iedoti vienādi pamati. Pāriet no vienas bioloģijas nozares uz citu noteikti ir vieglāk, nekā, piemēram, pāriet uz mikrobioloģiju no ķīmijas, lai gan arī tas  noteikti būtu vieglāk, nekā, piemēram, no ekonomikas. Mikrobiologiem ir iespējas savu karjeru veidot arī ārvalstīs.

Vai Tavā darbā bieži ir jāapgūst jaunas lietas, jāpielāgojas jauniem apstākļiem vai tehnoloģijām?

Ja tu vēlies būt vērtīgs un zinošs savā profesijā – jebkurā –, tad pastāvīgi jāapgūst jaunas zināšanas un jāatjauno esošās. Gan "Grindeks", gan citi uzņēmumi organizē darbiniekiem apmācības gan uz vietas, gan arī ārpus uzņēmuma, taču liela daļa jaunu zināšanu ir saistītas arī ar paša iniciatīvu – ja sēdēsi un skatīsies griestos, nekas nenotiks. Kas attiecas uz dažādiem jauninājumiem, tie daudz vairāk sastopami zinātniskajā sektorā. Manā darbā metodes jau ir izstrādātas, un pat tad, ja tās tiek mainītas, izmaiņas nav krasas. Vairāk mainās produktu klāsts, izejvielas vai apstākļi – tiem jāpielāgo jau esošās metodes, lai spētu visu pareizi testēt.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kas vēlētos kļūt par biologiem?

Man pašai mikrobioloģija šķiet visaizraujošākā lieta pasaulē – droši vien būtu grūti atrast priecīgāku mikrobiologu par mani. Bet katram ir sava joma. Ja kādam ir vēlme iet bioloģijas virzienā vai plašāk – dabaszinātņu virzienā, kas var būt arī ķīmija vai fizika, protams, ka to vajag darīt. Pat tad, ja cilvēks kādā brīdī saprot, ka konkrētā joma nav domāta viņam, iegūtās zināšanas ir saistītas ar dabu un to, kas mums ir apkārt, – tās pilnīgi noteikti viņam noderēs un viņu bagātinās. Es teiktu – ja ir vēlme un apņemšanās, puse no darba jau ir izdarīta.