Intervija ar Rebeku Zvanītāju,
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesneša palīgu
Cik ilgi strādājat par tiesneša palīgu?
Divus gadus. Pirms tam biju tiesas sēžu sekretāre.
Kāpēc izvēlējāties jurisprudenci un darbu tiesā?
Pēc vidusskolas sāku studēt jurisprudenci, sākotnēji domāju kļūt par advokāti, bet studiju laikā domas un intereses nedaudz pamainījās, ieinteresēja tieši administratīvās tiesības un tiesu darbs. Gan augstskolā, gan no citiem kolēģiem dzirdēju viedokli, ka tiesā var iegūt daudzveidīgu lietu un darbu pieredzi, kas var noderēt turpmākajā karjerā. Esmu tiesā nostrādājusi jau četrus gadus, un pagaidām man nav vēlmes strādāt citur, man ir interesanti tepat.
Kur studējāt?
Gan bakalaura, gan maģistra studiju programmu tiesību zinātnē apguvu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Sāku studēt uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un abu līmeņu studijas pabeidzu piecos gados.
Studējot jau pievērsāt pastiprinātu interesi administratīvajām tiesībām vai kādai noteiktai jomai?
Studiju laikā nebija iespējams specializēties administratīvajās vai cita veida tiesībās, studijas ir vispārīgas, visaptverošas. Bet rakstīt maģistra darbu gan varēju noteiktā tiesību jomā. Tā kā tajā laikā jau strādāju administratīvajā tiesā, tad darbu rakstīju saistībā ar administratīvajām tiesībām.
Sākot strādāt par tiesneša palīgu jau ir jābūt iegūtai juridiskajai izglītībai vai var būt vēl tiesību zinātņu students?
Var būt arī students. Es gan vispirms sāku strādāt par tiesas sēžu sekretāri pēc tam, kad jau biju ieguvusi bakalaura grādu tiesību zinātnē un jau sākusi studēt maģistrantūrā.
Kad kļuvu par tiesneša palīgu, jau biju ieguvusi maģistra grādu, bet iespējas strādāt šajā amatā man bija arī agrāk. Vēl nejutos tam gatava, gribēju vēl kādu laiku pastrādāt par tiesas sēžu sekretāri arī tāpēc, ka šis darbs man patika. Patika mana komanda, tiesnese, viņas palīdze, mums bija laba sadarbība.
Kādi ir tiesneša palīga pienākumi, ko veicat?
Man patīk, ka tiesneša palīgam ir darbs gan ar lietām, piemēram, rakstot sprieduma aprakstošo daļu, gan tiesas sastāva darba organizēšana, lai visi darbi tiktu paveikti likumā noteiktajos termiņos.
Ir jāuzrauga, piemēram, termiņi pieprasījumiem, paziņojumiem par rakstveida procesiem, lēmumiem. Kad tiesā ienāk pieteikums, septiņu dienu laikā ir jāpieņem lēmums par pieteikuma virzību, piemēram, vai pieņemt pieteikumu un ierosināt lietu, vai atstāt pieteikumu bez virzības trūkumu novēršanai. Pārsvarā man jāorganizē tieši savs darbs, bet tiesneša palīgs vairāk vai mazāk arī uzrauga visa sastāva darbu.
Un ko darāt sadarbībā ar tiesnesi?
Kad tiesnesei ienāk jauns pieteikums, caurskatu, vai pieteikumā ir kādi trūkumi, vai nē.
Ja tas ir ļoti vienkāršs pieteikums, tad tas tiek pieņemts un es sagatavoju lēmumu, to saskaņojot ar tiesnesi.
Tādos gadījumos nav domstarpību par to, kādu lēmumu jāpieņem, bet, ja ir sarežģītāks pieteikums, tad, izvērtējot to, parasti izkristalizējas kāda problemātika. Sagatavoju izklāstu, pārrunājam to ar tiesnesi, tāpat pārrunājam, kāds lēmums būtu jāpieņem. Tad es rakstu lēmumu, piemēram, par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu vai atteikumu to pieņemt, vai arī atstāšanu bez virzības, ja tajā ir konstatēti kādi trūkumi. Tiesnese pēc tam to pārbauda.
Kaut kādā ziņā palīdzat arī tiesnesei sprieduma gatavošanā, piemēram, meklējat kādas judikatūras, tiesu prakses?
Mūsu sastāvā šāda prakse nav, bet ir sastāvi, kuros tiesneša palīgs to dara.
Es lietā rakstu sprieduma aprakstošo daļu, pārbaudu to un skatos, vai lietā ir visi nepieciešamie lietas materiāli, gatavoju lietas materiālu sarakstu, kurās lappusēs, kas atrodas un skatos, vai netrūkst kādi dokumenti.
Tad eju pie tiesneses ar sagatavotu sprieduma aprakstošo daļu, izrunājam lietas būtību, problēmjautājumus, pastāstu, kādi dokumenti vēl būtu nepieciešami, izlemjam, vai ir jāpieprasa trūkstošie dokumenti vai cita nepieciešamā informācija.
Jūsu darbs ir radošs vai vairāk sistēmisks, administratīvs?
Manuprāt, tas nav īpaši radošs, vairāk tomēr jāturas konkrētos rāmjos. Es to vairāk raksturotu kā administratīvu, juridisku. Tāpat šajā amatā nepieciešamas lietvedības prasmes.
Ar ko parasti sākas Jūsu darba diena, kas ir pirmais, ko izdarāt, ar ko beidzat?
Drīzāk jāsāk ar to, ar ko beidzu darba dienu, jo tas nosaka to, ar ko sākšu nākamo. Tuvojoties darba dienas beigām, izveidoju vai papildinu sarakstu, ko vajadzētu nākamajā darba dienā izdarīt. Parasti prioritāte ir steidzamākiem pieprasījumiem vai dokumentu pārbaudei lietā, ja tuvojas tiesas sēde, vai lēmumiem, kuriem tuvojas sastādīšanas termiņš. Datorā esmu izveidojusi Excel programmā tabulas, kas jāaizpilda, piemēram, kad tiek saņemts pieteikums, tad ievadu tā datus, pieteicēja vārdu, uzvārdu, norādu datumu, kurā jābūt sastādītam lēmumam, un atzīmēju, ka lēmums ir pabeigts un ka tas ir ievietos Tiesu informācijas sistēmā, un nosūtīts lietas dalībniekiem. Svarīgi to izdarīt noteiktajā termiņā. Ir lietas, kam ir ilgāki termiņi, kuri nav tik steidzami. Katru dienu uzlieku sev par pienākumu izdarīt konkrētus darbus, lai produktīvi organizētu savu ikdienu. Pārsvarā pārskatu šo sarakstu un mēģinu izpildīt ieplānoto.
Katra diena ir dažāda. Nav tā, ka vienmēr sāku ar vienu uzdevumu un ar citu beidzu. Ja zinu, ka būs tiesas sēde un pirms tās ir jāpieprasa kādi iztrūkstošie dokumenti, tad sāku ar to. Varu sākt ar kādu pieprasījumu vai, piemēram, paziņojumu par rakstveida procesu. Citkārt visu dienu var aizņemt tikai viena sprieduma aprakstošās daļas rakstīšana. Ja paredzēts lielāks darbs kā šī aprakstošā daļa, dokumentu pārbaude un vēl citi darbi, tad parasti dienas sākumā izdaru mazākos darbus, kas sakrājušies, un tad ķeros pie apjomīgākā darba.
Piedalāties arī tiesas sēdēs, ejat zālē un klausāties?
Nē, tāda prakse nav mūsu sastāvā un neesmu dzirdējusi, ka būtu arī citviet. Bet, ja šķiet, ka lieta varētu būt interesanta un klausīšanās kaut kādā ziņā noderīga, ir iespējams iet uz tiesas sēdi, taču pašam jāizvērtē, vai tam ir laiks, vai tomēr jāizdara kādi citi darbi. Tiesnese bieži pēc tiesas sēdes pastāsta svarīgāko informāciju.
Visu var paspēt izdarīt darba laikā un mājās pilnībā atslēgties no darba vai arī mājās lasāt kādus tiesu spriedumus, juridisko literatūru?
Man personīgi pilnībā atslēgties no darba lietām mēdz būt grūti. Ja ir ienācis kāds sarežģīts pieteikums un gribu nākamajā dienā tā problemātiku izrunāt ar tiesnesi un izspriest, kādu lēmumu pieņemt, sanāk arī mājās kaut ko pameklēt un padomāt.
Kas Jums patīk savā darbā, dod gandarījumu?
Patīk un gandarījumu sagādā mūsu sastāva – tiesneses, tiesas sēžu sekretāres un mana kā tiesneša palīga sadarbība. Mums ir ļoti laba komunikācija, savstarpēja sapratne.
Mēs darām katrs savus darbus, bet mums ir kopējs mērķis – efektīvi veikt darbus, novedot katru pieteikumu līdz objektīvam atrisinājumam.
Man patīk arī analizēt pieteikumus, vērtēt, vai ir problemātika, apspriest to ar tiesnesi un laicīgi nonākt līdz gala rezultātam. Vajadzības gadījumā gan var pagarināt termiņus, bet to mēģinām darīt reti. Mēģinām tomēr iekļauties likumā atvēlētajās septiņās dienās, lai arī nereti tas nozīmē spraigu darba ritmu. Patīk un sagādā gandarījumu arī tas, ka visu laiku tiek veikti un izdarīti kaut kādi darbi nevis ir tikai kādi lieli projekti, kurus ilgstoši nevar pabeigt.
Jūs darbu raksturotu kā grūtu?
Šīs sajūtas ir mainīgas, vienu dienu šķiet, ka tas ir grūts, citu, ka nav. Tas lielā mērā arī atkarīgs no pieteikumu satura. Ja ir ļoti sarežģīta lieta, ja nepieciešama plašāka sprieduma aprakstošā daļa, bet vienlaikus jāveic vēl daudzi citi darbi, tad šķiet, ka ir grūts. Lai gan, ja kopumā patīk darbs, tad to nevar raksturot kā ļoti grūtu.
Jūs arī sekojat lietas iztiesāšanai vai iedziļināties lietā tikai sākotnējā tās stadijā, lai pieņemtu lēmumu par lietas virzību?
Ņemot vērā to, ka nepalīdzu sprieduma motīvu daļas sagatavošanā, tad sekot līdzi lietām padziļināti nesanāk, bet pēc iespējas tomēr cenšos to darīt. Par lietas problemātiku ar tiesnesi runājam tad, kad rakstu sprieduma aprakstošo daļu.
Tiesnešu palīgiem ir arī specifiska apmācība, kādi kursi, semināri?
Jā, mums ir Latvijas Tiesnešu mācību centra organizētas tiesnešu palīgu un tiesnešu mācības par dažādiem jautājumiem. Tās notiek diezgan bieži. Mācībās ir ietvertas tādas tēmas kā, piemēram, darbs ar pieteikumiem. It kā varētu šķist, ka ikdienā to visu laiku darām un jau visu zinām, bet lektori ļoti labi ir apkopojoši problēmas, kas radušās darbā ar pieteikumiem. Nereti mācībās tiek aplūkots tieši tāds problēmjautājums, ar kuru tajā brīdī nākas saskarties praksē. Ir arī norādes uz aktuālo tiesu praksi, jo tiesu prakse ik pa laikam mainās un tai ir jāseko līdzi. Tādēļ ir ļoti noderīgi un darbu atvieglo tas, ja kāds to apkopo un izkristalizē svarīgākos punktus.
Jāmācās arī tādēļ, ka mainās likumi, Ministru kabineta noteikumi vai citi profesiju reglamentējošie dokumenti?
Jā, un arī tāpēc, ka ir svarīgi, kā tiek interpretēts konkrētais likums, jo tas iepriekš vēl nav aprakstīts, vēl nav ticis konkretizēts, nav piemērots kādā konkrētā Augstākās tiesas spriedumā vai lēmumā. Strādājot ik pa laikam atklājas kaut kas jauns, kaut kas detalizētāk ir jāpēta, tāpēc nepieciešams visu laiku turpināt mācīties. Un, tieši savienojot mācības ar praksi, veidojas izpratne, izaugsme.
Tikai tad, kad sāku strādāt tiesā par tiesas sēžu sekretāri, izpratu iepriekš studijās mācīto teoriju par administratīvajām tiesībām.
Arī mūsu praktikanti saka to pašu, ka beidzot, redzot īstas lietas, administratīvos aktus, lēmumus, izveidojas kopaina.
Vai var kļūt par tiesneša palīgu, ja iepriekš nav bijis tiesas sēžu vai tiesas sekretārs, ja nav strādāts tiesā?
Jā, var, un citi tā arī dara. Arī mana izglītība būtu ļāvusi uzreiz strādāt par tiesneša palīgu, bet, manuprāt, vismaz sākotnēji, ir grūtāk visu saprast, ja tiesā iepriekš nav strādāts.
Tagad, divus gadus strādājot par tiesneša palīgu, redzu, cik noderīga ir iepriekšējā darbā gūtā pieredze.
Pateicoties šai pieredzei, es arī labāk saprotu tiesas sēžu sekretāra darbu un to, kā visam sastāvam labāk sadarboties un organizēt darbu, savukārt iepriekšējā piedalīšanās tiesas sēdēs ļauj labāk izprast procesu kopumā.
Kādām personības īpašībām jāpiemīt, lai paveiktu šo darbu?
Svarīgākā īpašība varētu būt patstāvība un organizētība, jo pašam ir jāspēj organizēt savs darbs. Jāpiemīt arī atbildības sajūtai un vēlmei mācīties un attīstīties.
Vai mērķis ir arī pašai kļūt par tiesnesi?
Kad sāku strādāt tiesā, domāju, ka kādu gadu pastrādāšu par tiesas sēžu sekretāri, kādu gadu par tiesneša palīgu un tad jau skatīšos, ko tālāk darīt. Jurisprudences studentu vidū parasti valda uzskats, ka tiesa ir kā atspēriena punkts kaut kam augstākam, ka te ir laba iespēja sakrāt pieredzi un tad darīt kaut ko citu. Ņemot vērā to, ka ir labs tiesas sastāvs un iekšējā sadarbība, man šajā amatā joprojām ir interesanti, tiek iesniegtas arvien jaunas un dažādas lietas, tāpēc pašlaik nav doma kaut ko mainīt.
Cik ilgā laikā un kādā veidā no tiesneša palīga iespējams kļūt par tiesnesi?
Par tiesneša palīgu (vai kādā citā juridiskajā specialitātē) ir jānostrādā vismaz pieci gadi un jānokārto kvalifikācijas eksāmens.
Tiesneša palīgs varētu viegli atrast darbu arī ārpus tiesas citās ar jurisprudenci saistītās jomās, piemēram, juridiskajos birojos, advokatūrā, prokuratūrā?
Jā, iespējas ir ļoti plašas, jo īpaši, ja ir iegūts maģistra grāds. Arī tiesneša palīga darbā uzkrātā pieredze ir ļoti noderīga.