Cik ilgi strādājat tiesu sistēmā un kā kļuvāt par tiesas kancelejas vadītāja vietnieci?

Tiesā sāku strādāt pirms nepilniem trīs gadiem, bet kancelejas vadītāja vietnieces amatā esmu no pagājušā gada novembra. Sāku strādāt kā tiesas sekretāre 2018. gadā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, bet citā tās ēkā. Otrā tiesas ēkā, kas atrodas Daugavgrīvas ielā, kancelejas darbā bija nepieciešami uzlabojumi, bija parādījušās daudz kļūdas un neskaidrības. Tur nebija vienota sistēma, kāda bija ieviesta otrā ēkā. Kancelejas vadītāja piedāvāja man pāriet uz otras ēkas kanceleju palīdzēt uz laiku, kamēr bija saslimis tās darbinieks. Nostrādāju tur nedēļu, visiem ļoti patika mana pieeja, darba organizācija, sistēma, kuru pārnesu no otras ēkas, un man piedāvāja kancelejas vadītāja vietnieka amatu. Lai arī esmu kacelejas vadītāja vietniece, šajā ēkā faktiski uzņemos virkni vadītāja pienākumu, jo kancelejas vadītājs ikdienā atrodas otrā ēkā. Papildus veicu arī tiesas sekretāra pienākumus.

Kādas ir Jūsu pilnvaras un atbildība, salīdzinot ar kancelejas vadītāju?

Faktiski daru visu to pašu, ko vadītāja dara otrā ēkā, vienīgi man nav tāda materiālā atbildība.

Jebkuru savu ideju, organizatorisko iniciatīvu saskaņoju ar vadītāju.

Ja viņa akceptē, tad kopīgi to ieviešam, jo mērķis ir abās ēkās nodrošināt vienotu sistēmu, lai nav tā, kā bija agrāk, kad katrs darīja kaut ko pa savam.

Kādi ir šie darba pienākumi? Ar ko sākas darba diena? Ir vienmēr iepriekš zināms plāns?

Tiesas kancelejas darbs ir ļoti sistemātisks un plānveida. Izmaiņas var ieviest tikai kādi jauni noteikumi. Piemēram, šobrīd aktuālas ir Tieslietu ministrijas vadlīnijas Covid-19 laikā, pastāvīgi jāseko līdzi izmaiņām. Katru dienu kancelejā pieņemu izskatītās lietas, pārbaudu, vai tajās ir viss nepieciešamais – paraksti, viss sašūts un sanumurēts. Tad man jāpārbauda tiesu informatīvajā sistēmā, vai šai lietai ir pievienoti visi lēmumi un dalībnieki. Šis darbs nekad nemainās, mainās tikai apjoms - vasarā tas ir mazāks, jo vairāki tiesneši ir atvaļinājumā, ziemā – lielāks. Pieņemu arī lietas, kuras ienāk no apgabaltiesas vai no augstākās instances – no prokuratūras, pārbaudu, vai viss pareizi izdarīts, vai tā atbilstoši noformēta. Tad veicu atzīmi sistēmā, ka lieta ir nodota mums. Mans ikdienas darbs ir arī likt spēkā stāšanās atzīmes tiesas spriedumiem. Pēc tam, kad lieta nodota kancelejā, spriedumu vēl ir iespējams pārsūdzēt. Pieņemot lietu, izrēķinu provizorisko sprieduma spēkā stāšanās datumu. Divos skapjos manā kabinetā visas lietas stāv sakārtotas pēc datumiem, un katru dienu ņemu tā datuma lietas un lieku tajās spēkā stāšanās atzīmes, atzīmēju sistēmā un skatos, kas ar lietu jādara tālāk. Lietas ar saliktām spēkā stāšanās atzīmēm dodu saviem tiesas sekretāriem, kuri attiecīgi izraksta izpildrakstus vai sūta uz valsts iestādēm, gadījumos, kad to tā paredz likums, piemēram, adopcijas, pagaidu aizsardzības un laulības šķiršanas lietās.

Tiesas kanceleja veic arī nolēmuma izpildi, izraksta izpildrakstus, pieprasījumu gadījumā nosūta spriedumus ar spēkā stāšanās atzīmēm, atbild uz visiem pieprasījumiem.

Pie manis kā pie faktiskās kancelejas vadītājas var nākt jebkurš tiesas darbinieks un interesēties par kancelejas precēm. Atbildu par to, lai viss ir pietiekamā daudzumā, lai tās atbilstu darbinieku vēlmēm. Apkopoju darbinieku vajadzību un vēlmju sarakstu un nododu to kancelejas vadītājai, kura veic pasūtījumu un iepirkumu.

Jūsu darbs vairāk ir lietvedības un darba organizācijas nevis juridiskas dabas darbs? Vai arī juridiskās zināšanas ir nepieciešamas?

Vairāk ir lietvedība. Tiesas kanceleja faktiski ir kā lietvedības nodaļa tiesā. Uzskatu, ka bez mums tiesa nevarētu darboties, jo pilnīgi visi dokumenti, kuri nonāk tiesā, nāk caur mums, mēs tos pārbaudām, reģistrējam un novirzām tālāk. Arī 80% no tā, kas notiek pēc sprieduma spēkā stāšanās, dara tiesas kanceleja. Ja tiesas sekretāriem nav obligāti nepieciešama juridiskā izglītība, tad kancelejas vadītāja vietniekam gan jābūt juridiskām zināšanām. Var būt kaut vai iesākta juridiskā izglītība, bet tomēr ir jāsaprot dažas juridiskās lietas. Bez tām nav tik viegli saprast sprieduma spēkā stāšanās nianses, saskaitīt tā termiņus esošajos desmit variantos. Spriedums var stāties spēkā, piemēram, pēc 10 dienām no tā izsniegšanas, no tā nosūtīšanas brīža, no sprieduma pieņemšanas datuma, citkārt termiņš ir 20 dienas, citreiz jāņem vērā nosūtīšanas dienas pa pastu, ārzemniekiem – pusgads no sprieduma pasludināšanas datuma. Ir lietas, kurās kādi nosacījumi parādās ļoti reti, tad pašam jāspēj tos atrast likumā, jo tā ir ātrāk nekā prasīt kādam kolēģim.

Ir jābūt kādam juridiskajam pamatam, lai saprastu, kā tiesu sistēma strādā, kā likt spēkā stāšanās atzīmi, ja lietu pieņem no apgabaltiesas.

Kāda Jums ir juridisko zināšanu bāze?  

Pēc vidusskolas tiesību zinātnes sāku apgūt Sociālo tehnoloģiju augstskolā. Pēc diviem studiju gadiem devos uz ārzemēm. Visiem, kuri nav beiguši studijas, iesaku izņemt akadēmisko izziņu, kas ir ļoti noderīga, turpinot studijas citā augstskolā, kura pārskaita iepriekš apgūtos priekšmetus. Pēc četriem ārzemēs pavadītajiem gadiem atgriezos Latvijā, un māsa man atsūtīja informāciju, ka Pārdaugavas tiesa meklē tiesas sekretāri. Iesākta juridiskā izglītība bija liels pluss pieņemšanai darbā, un otrajā mēnesī pēc darba uzsākšanas iestājos Biznesa vadības koledžā. Tā kā daudzus priekšmetus jau iepriekš biju apguvusi, tad pirmā līmeņa augstāko izglītību tiesību zinātnēs ar jurista palīga kvalifikāciju te ieguvu jau pēc nepilna gada – 2019. gadā. 2020. gada februārī iestājos Biznesa augstskolā "Turība", kurā man ir izveidots individuāls apmācības plāns, pēc kura jau astoņu mēnešu laikā varu iegūt bakalaura grādu tiesību zinātnēs. Patlaban jau izstrādāju savu diplomdarbu.

Kādas vēl zināšanas bez juridiskajām nepieciešamas darbā? Piemēram, datorprasmes, svešvalodas un matemātika?

Matemātika, paldies Dievam, ne, jo tā noteikti nav mana stiprā puse, lai gan, skaitot termiņus, kaut kas vienkāršs arī jāsarēķina. Svarīgas ir lietvedības zināšanas. Manā amatā nepieciešamas arī vadītāja prasmes. Tās var apgūt arī atsevišķās skolās, bet es tās apgūstu praksē, skatoties uz saviem kolēģiem un priekšnieci. Apmeklējam arī kursus. Man ļoti patīk, ka ik pa laikam katrai amata kategorijai tiek piedāvāti attiecīgi kursi. Ar vadītāju pērn bijām uz pieciem semināriem, kas saistīti ar vadītāju amata prasmēm. Lai arī esmu kancelejas vadītājas vietniece, man ir sava komanda, astoņas darbinieces, kurām esmu tiešā vadītāja. Ir jāprot strādāt ar katru darbinieku, jāņem vērā viņa individuālās īpašības, plusi un mīnusi, jāspēj saliedēt komandu. Jebkurā komandā ir kādas iekšējas nesaprašanās un kņadas, un man jāspēj tās nogludināt.

Kādas personības īpašības ir būtiskas?

Izturība un pacietība. Visi vadītāji zina, cik grūti ir ieviest kaut ko jaunu, kā ir, kad savai komandai jāpasaka, ka jādara kaut kā citādāk nekā esi darījis jau vairākus gadus. Tādos gadījumos jāapbruņojas ar pacietību un sapratni, ka cilvēkam nav viegli iemācīties jauno. Tagad aktuāla ir jaunās tiesu informatīvās sistēmas apguve, pārejot uz e-lietām. Ir jāuzņemas atbildība, pašam jāmācās, kaut arī varbūt negribas. Ir jābūt kā paraugam un darbiniekam, kurš kaut ko nesapratīs, jāspēj paskaidrot, palīdzēt atrisināt problēmu.

Jums ir kādas kvalifikācijas prasības, pārbaudes un kategorijas?

Mums ir trīs kategorijas 1., 2. un 3. Kā jau visās iestādēs, sākot strādāt, ir trīs mēnešu pārbaudes laiks. Tas nav jāuztver tikai kā laiks, kad darba devējs pārbauda darbnieku, bet arī kā iespēja darbiniekam pārbaudīt pašam sevi. Tiesa ir specifiska nozare un faktiski neviens, kurš nemācās tieslietas, te neraujas strādāt, jo viņiem viss šķiet ļoti sarežģīts un neinteresants. Pēc pārbaudes laika un turpmāk reizi gadā notiek darbinieku novērtēšana.

Es kā kancelejas vadītāja vietniece novērtēju savas darbinieces un arī arhivāru.

Vispirms novērtēšanas veidlapas aizpilda pats darbinieks, aprakstot, ko viņš ikdienā dara, kas ir viņa plusi. Pēc tam šo veidlapu es aizpildu no savas puses, aprakstot, kam piekrītu un kam nepiekrītu, varu piebilst, kas vēl jāiemācās vai jāmaina. Aprakstu ar gala vērtējumu nosūtām tālāk tiesas priekšsēdētājam, kurš vēlreiz visu izskata, varbūt pievieno kādu komentāru. No šā novērtējuma ir atkarīga darbinieka alga, prēmija, atkarīgs atvaļinājuma pabalsts, papildatvaļinājuma dienu skaits.

Jūs pašu arī kāds vērtē?

Jā, protams! Mani novērtē kancelejas vadītājs, savukārt kancelejas vadītāju novērtē tiesas priekšsēdētājs. Viss ir hierarhijā. Tas parasti notiek gada sākumā un pirmo reizi neilgi pēc pārbaudes laika.

Ar atalgojumu esat apmierināta?

Domāju, ka jebkurš tiesu darbinieks uz šādu jautājumu atbildētu noliedzoši. Salīdzinot ar valsts sektoru, esam pārāk zemu atalgoti, lai gan mums ir nepieciešamas specifiskas zināšanas. Ir gan paredzēta algu reforma, kura iepriekš vairākus gadus tika atlikta. Saskaņā ar to pērn bija 10-15% atalgojuma pieaugums un cerams, ka tas būs arī nākamgad. Bet joprojām uzskatu, ka īpaši jauno darbinieku alga daudziem neraisa pārliecību, ka Rīgā ar to varēs iztikt. Bet jāpiemin to daļēji kompensējoši labumi: veselības apdrošināšana, papildu atvaļinājuma dienas, atvaļinājuma pabalsts un uz Ziemassvētkiem – ikgadējās novērtēšanas prēmijas.

Cik ir papildu atvaļinājuma dienas un par ko?

Ja klasiski strādājošajiem ir četras apmaksātas atvaļinājuma nedēļas gadā, tad mums atkarībā no novērtējuma nāk klāt 5, 6 vai 7 darba dienas.

Ja ne atalgojums, tad kas Jūs motivē strādāt šo darbu? Kas tajā ir interesants vai aizraujošs?

Man vienkārši patīk tas, ko es daru! Patika arī tad, kad vēl nebiju kancelejas vadītāja vietniece, bet biju tiesas sekretāre.

Man patīk atmosfēra, ikdienas pienākumi, patīk strādāt ar klientiem.

Tiesā ikdienā ierodas diezgan daudz cilvēku ar jautājumiem un problēmām, un ne vienmēr visi ir miermīlīgi. Man patīk izaicinājumi, patīk atrisināt grūtākās lietas. Vēlos pilnveidot tiesas darbu, lai visiem darbiniekiem no tā būtu kāds labums. Piedalos dažādās darba grupās. Pašlaik es un kancelejas vadītāja strādājam darba grupā, kura palīdzēs izstrādāt jauno sistēmu, lai arī civillietas un krimināllietas būtu kā e-lietas – jo administratīvās lietas tādas ir jau no 2020. gada 1. jūlija. Tas būs ļoti noderīgi ne tikai man un manai komandai, bet tas būs liels ieguldījums Latvijas tiesu sistēmā kopumā, ar to strādās visi tiesu darbinieki Latvijā.

Sākotnēji raksturojāt savu darba dienu kā ļoti sistemātisku, bet tomēr ir arī lietas un izaicinājumi ārpus rutīnas.

Jā. To gan nav daudz, bet tomēr ir. Ir cilvēki, kuriem patīk sistemātiskums, kad, atnākot uz darbu, vienmēr zini, kas tevi sagaida un kas jādara. Man patīk, ka jau iepriekšējā vakarā varu sarakstīt visu nākamajā dienā darāmo un šo plānu arī izpildīt.

Vienmēr izdodas izpildīt?

Jā, jo tiesas kancelejas vadībai ir ļoti jāseko līdzi termiņiem, nevaru, piemēram, nesalikt spēkā stāšanās atzīmes, kad tās ir jāsaliek! Bet, ja spēj plānot savu laiku, darbu var paveikt darba laikā, darbs uz mājām nav jāņem un to arī nedrīkst darīt, jo ir jāievēro arī konfidencialitāte. Vienlaikus šādi darbinieks tiek pasargāts no pārslodzes.

Darba laiks ir klasiskais?

Jā, pamatā no 8:30 līdz 17 ar pusdienu pārtraukumu. Vienīgi pirmdienās strādājam līdz pulksten 18, bet piektdienās darbu beidzam jau pulksten 16.

Vai te ir iespējama karjeras izaugsme? Tikai par kancelejas vadītāju vai arī var pārprofilēties citā jomā tieslietu sistēmā?

Tiesas kancelejā tiešā hierarhijā karjeras izaugsme būtu kancelejas vadītājs. Strādājot tiesā, ir lielas iespējas pāriet no vienas tiesas ēkas uz citu, arī uz reģionu. Iepriekšēja darba pieredze kādā no tiesām ir liels pluss, salīdzinot ar kandiātu, kuram šādas pieredzes nav. Ļoti populāri ir no tiesas kancelejas sekretāra pārkvalificēties uz tiesas sēžu sekretāra amatu, tādējādi pietuvinoties tiesnešu grupai. Pēc atbilstošas izglītības iegūšanas var kļūt par tiesneša palīgu un, iegūstot maģistra grādu tiesību zinātnēs un pēc pietiekamas pieredzes tiesneša palīga amatā, jau var kvalificēties tiesneša amatam. Tur, protams, ir zināmas prasības, eksāmeni, bet tieši šādu ceļu liela daļa esošo tiesnešu ir gājuši.

Līdz ar bakalaura grāda iegūšanu lūkosieties uz kādu citu amatu? Jūs arī nākotnē labprāt kļūtu par tiesnesi?

Laikam tas tomēr nav priekš manis. Es drīzāk lūkotos uz kancelejas vadību, ja tāda iespēja rastos. Bet ir arī daudz darba iespējas ārpus tiesas, piemēram, advokātu vai juristu birojos, parādu piedziņas firmās, arī Tieslietu minsitrijā ļoti daudzi darbinieki iepriekš ir strādājuši tiesās. Arī tiesu adminsitrācijā ir amati, kuriem darbiniekus vispirms meklē no tieslietu jomā jau strādājošajiem. Iespēju ir daudz.

Ja ir augstākā izglītība un vēl darba pieredze tiesās, tad darbiniekam nevajadzētu būt problēmām atrast vai mainīt darbu ārpus tiesas ēkas.

Un pilnīgi noteikti ļoti vērtīgi ir paralēli studijām strādāt tiesā prakses dēļ, jo ir viegli uzrakstīt kvalifikācijas darbu, referātus, bakalaura darbus, ja pieredze ir iegūta praksē.