Intervija ar Kristīni Gražuli
VAS “Latvijas Pasts” vecāko eksprespasta klientu pakalpojumu projektu vadītāju
Kā jūs nonācāt VAS "Latvijas Pasts" (LP) un cik ilgi te strādājat? Tieši eksprespasta pakalpojumu projektu vadībā?
Kad mācījos Rīgas Valsts tehnikumā programmā "Transporta pārvadājumu komercdarbinieks", 4. kursā bija nepieciešams iziet praksi. LP piedāvāja prakses vietas, bet pēc tam piedāvāja arī strādāt eksprespasta zvanu centrā. Atbildēju uz klientu zvaniem un tā bija ļoti laba pieredze, kas veidoja izpratni par to, kā te viss notiek. Arī pašai bija interese to visu saprast. Šajā pozīcijā nostrādāju apmēram trīs gadus. Kolēģi, novērtējot manu darbu un potenciālu, piedāvāja augstāku amatu, un kļuvu par pakalpojuma vadītāju. Pēc diviem gadiem šajā amatā esmu kļuvusi par vecāko eksprespasta klientu pakalpojumu projektu vadītāju. Kopumā LP esmu nostrādājusi vairāk nekā piecus gadus.
Vai labāk ir sākt visu no apakšas, kārtīgi izprast drēbi un tad virzīties uz augstāku pozīciju nekā nākt no malas, bet varbūt jau ar kādu citu projektu vadības pieredzi?
LP noteikti simtprocentīgi labāk ir apgūt visus pamatus. Dažkārt arī no kolēģu pieredzes varu teikt, ka, atnākot no malas par projektu vai pakalpojumu vadītājiem, vismaz kādu laiku ir grūti, jo nozare ir diezgan specifiska. Labāk tomēr sākt no pamatiem un pamazām virzīties uz priekšu.
Arī dažādas izglītības iestādes piedāvā projektu vadības studijas, bet tad ar tām vien, pēc jūsu domām, būs grūti uzreiz LP vadīt kādus projektus un pakalpojumus?
Jā, ja konkrēti runājam par LP, jo nozare tiešām ir ļoti specifiska. Diez vai Latvijā varēs atrast otru tādu uzņēmumu, kurā viss notiktu tāpat kā šeit, kur darbotos ar tām pašām programmām un vadlīnijām. Varbūt kādā mazākā uzņēmumā, kurā ir ne tik specifiski projekti, var sākt uzreiz ar projektu vadību, bet LP un, pieļauju, arī kādos citos lielākos loģistikas tīklos, labāk sākt no pamatiem.
Kas te tik ļoti specifisks?
Ir unikālas programmas, ar kurām strādājam, kuras cilvēkiem no malas šķiet sarežģītas un to apgūšanai nepieciešams diezgan ilgs laiks.
Te, strādājot jau piecus gadus, šaubos, vai visu pilnībā pārzinu, jo pastāvīgi kaut kas mainās un nāk klāt.
Jaunos projektos nākas izmantot iepriekš neizmantotas sadaļas. Visu mūsu darbību reglamentē starptautiskas – Eiropas pasta savienības (European postal Union) regulas, kurās reglamentēts, kā tiek pārvadāti sūtījumi, un šaubos, vai, piemēram, sūtījumu piegādātāji "DPD" vai "DHL" Latvijā strādā pēc tādiem pašiem nosacījumiem kā eksprespasts. Mums ir jāpārzina sadarbība ar citiem pastiem.
Kas tieši ietilpst jūsu darba pienākumos? Kas īsti ir "pakalpojumu projekti" – jauni projekti vai jau esošo vadība?
Gan, gan. Ikdienā pamatā skatos, lai jau esošie projekti noritētu tā, kā tiem jānorit pēc augstākajiem kvalitātes standartiem. Pastāvīgi sekoju līdzi, vai sūtījumi tiek pareizi apstrādāti un vai ir pareizi dati. Bet, lai attīstītos un augtu, ir jāievieš kaut kas jauns, un ik pa laikam parādās arī jaunu pakalpojumu projekti.
Kā izskatās jūsu darba ikdiena?
Diezgan lielu dienas daļu pavadu, lai pārbaudītu, vai visi sūtījumi tiek apstrādāti tā, kā to vajadzētu, to visu var viegli izdarīt datorā no jebkuras vietas. Komunicēju ar kolēģiem, lai kļūdu gadījumā saprastu, kā no tām izvairīties. Regulāri piedalos dažādās sapulcēs, jo mūsu sūtījumi ir saistīti arī ar muitu un citām iestādēm. Domājam, kā pilnveidot vai ieviest jaunus projektus kopā ar visiem iesaistītajiem kolēģiem. Tad sanākam kopā pieci līdz desmit cilvēki un par to spriežam. Ir arī individuālie projekti, kuros paši izstrādājam risinājumus. Tad jāiedziļinās tēmā, piemēram, termopiegādes, kur piegādātajiem produktiem jānodrošina specifiska temperatūra. Man tas arī bija kaut kas jauns, tāpēc nācās pamatīgi izpētīt tēmu, iedziļināties dažādu produktu un piegādes elementu specifikā, lai kvalitatīvi varētu izdarīt darbu. Nevēlos to pārzināt tikai virspusēji, cenšos visā pamatīgi iedziļināties, un tas aizņem daudz laika.
Jāpēta gan Latvijas likumdošana, gan uzņēmuma prasības, kurš vēlas ar mums sadarboties. Vienmēr ir jābūt apritē, jāzina, kas notiek nozarē, kā mainās likumdošana un kam gatavoties.
Nepieciešamas arī juridiskas zināšanas, vai pietiek ar izpratni, sekošanu līdzi aktualitātēm?
Lielākoties, pietiek ar izpratni, jo mums ir ļoti zinoši un izpalīdzīgi kolēģi – juristi, kuri specifiski nodarbojas ar šiem jautājumiem un jebkurā brīdī ar viņiem varu konsultēties. Ļoti novērtēju to, ka neesi viens, ka apkārt ir daudz zinoši speciālisti, kuru zināšanas, pieredzi un iemaņas varu izmantot.
Ja jau regulāri parādās jaunas lietas, jauni produkti un jaunas regulas, var teikt, ka jūsu darbā nav tikai rutīna, bet ir arī jaunrade un kādi pārsteiguma momenti, negaidītas situācijas, uz kurām jāreaģē?
Neviena diena nav vienāda, ir jāprot radoši risināt kaut vai standarta pakalpojumus, bet dažādās situācijās. Radošums mums ir ļoti nepieciešams. Bieži vien klientiem piedāvājam risināt problēmas ne pēc viena jau esoša šablona, bet mēģinām katram atrast savu pieeju.
Jūsu studijas bija tieši saistītas ar tagad darāmo darbu?
Mācības Rīgas Valsts tehnikumā 9. līdz 12. klasē bija saistītas ar loģistiku, bet pēc tam, kad jau strādāju LP zvanu centrā, sāku studēt Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) uzņēmumu vadību. Šajā programmā bija daudz kas šodienas darbā noderīgs, piemēram, uzņēmējdarbības, projektu vadības, konkurentu izpētes, statistikas kursi, arī augstākā matemātika. Ļoti plašs spektrs. Esmu ļoti priecīga, ka izvēlējos studēt LLU un tieši šajā programmā, jo tā man ir devusi ļoti lielu ieguldījumu darbā. Dažkārt ir jāizrēķina kādi statistikas dati, lai saprastu tendences, kā mainās sūtījumu plūsmas un klienti, tad šī statistika vai augstākā matemātika, kas mācīta universitātē, ļoti noder, un esmu priecīga, ka to apguvu.
Tad tiešām var teikt jauniešiem, ka augstākā matemātika profesionālajā dzīvē tiešām noder un tā nav tikai prāta vingrināšana.
Jā, noder, bet arī
prāta vingrināšana ir vajadzīga! Ja to dara pastāvīgi, prāts visu laiku darbojas, ģenerē idejas, domas un ļoti palīdz.
Piemēram, esi apstājies kādā posmā, nesaproti, ko darīt tālāk, nedaudz apstājies, palūkojies uz situāciju no cita skatupunkta, un tad kaut kas saslēdzas un atrodas risinājums. Vienalga, mācoties vai nemācoties augstskolā, prātu vajag pastāvīgi trenēt.
Rezumējot, kas ir tās zināšanas un prasmes, kuras nepieciešamas šajā darbā?
Tās noteikti ir datorprasmes. Apkopoju daudzus datus, sagatavoju dažādas tabulas un kopsavilkumus MS Excel programmā. Tas ir ļoti labs rīks, kuru var apgūt kaut vai pašmācības ceļā. To noteikti ieteiktu visiem pārzināt! Neteiktu, ka ir jāapgūst nopietns augstskolas statistikas kurss, varbūt pietiek, ja pats loģiski spēj saprast, kā lietas būvē, tad var daudz ko pats darba gaitā apgūt, bet, ja augstskolā tā ir mācīta, tas noteikti ir pluss. Personīgi man LLU zināšanas ir ļoti daudz ko devušas, un, ja gribi pilnvērtīgi strādāt, tad noteikti ir jāiet studēt.
Kas ir tas, kas jūs darbā aizrauj?
Man patīk, ka katra diena ir atšķirīga. Es nevarētu darīt monotonu, nemainīgu darbu ik dienas.
Šajā amatā iepriekš nekad nezini, kas šajā dienā būs jādara, kur būsi.
Dažkārt, piemēram, pirms Ziemassvētkiem, kad visi grib sūtīt un saņemt sūtījumus, jānāk palīgā kolēģiem cehā apstrādāt sūtījumus, vai, ja ir kāds kurjeru aizmirsts sūtījums, varu nākt viņiem palīgā un aizvest sūtījumu klientam, piemēram, uz Siguldu vai Jelgavu. Tas man ļoti patīk.
No otras puses, rutīna ir kaut kas zināms, kas nerada lieku stresu. Ja nav šīs rutīnas, vai var teikt, ka darbs ir stresa pilns?
Es neteiktu, ka stresa pilns, bet tas ir ļoti atbildīgs. Tas ir arī lielā mērā atkarīgs no katra cilvēka, ko viņš uzskata par stresu - kādam to rada jau mazākā novirze no normas vai mazākā problēma, kura jāatrisina. Mums laikam ir augstāks stresa noturības slieksnis. Darbs ir atbildīgs, bet es neteiktu, ka tas ir stresa pilns.
Viss šis gads faktiski bija stresa pilns Covid-19 dēļ, arī LP regulārie pasta pakalpojumi daudzviet netiek sniegti, vienlaikus daudz kas tika pirkts un pārdots attālināti. Kā tas mainīja jūsu darba ikdienu? Radīja stresu, vai tomēr tas bija jūsu jaunais un radošais izaicinājums?
Tas, noteikti, bija jaunais, radošais izaicinājums mums visiem. Mums birojā tā visiem bija pirmā pieredze ilgu laiku, trīs mēnešus, darboties no mājām.
Vajadzēja saprast, kā varam sabalansēt to, ka neesam uz vietas un nevaram visu kontrolēt.
Personiski man patīk pašai regulāri pārbaudīt procesu klātienē, doties uz cehu un paskatīties, kā viss notiek. Bet nosēdinātai mājās, nespējot aiziet un pārbaudīt, bija diezgan grūti. Pēc mēneša jau pieradu, lai gan ļoti mainījās darba vide un attālināti informācijas apmaiņa nebija tik raita, kā gribētos. Ļoti pietrūka komunikācija ar kolēģiem, ko es varētu nosaukt par stresa momentu, bet arī tam visam pielāgojas.
Dažkārt projektu vadītājs ir darbā uz konkrētiem projektiem, noteiktu laiku. Jums tā ir pastāvīga darbavieta?
Jā, man šī ir pastāvīga darbavieta.
Jūsu darba laiks ir standarta no plkst. 8 līdz 17 vai galvenais ir izdarīt darbu?
Jā, man ir standarta darba laiks no 8 līdz 17 ar stundu pusdienu pārtraukumu. Bet, tā kā es vēl studēju, man mācības ir piektdienu pēcpusdienās un sestdienās, tad piektdienās no plkst. 12 neesmu uz vietas birojā. Taču man lekcijās līdzi ir dators, un
nepieciešamības gadījumā attālināti varu izdarīt darbam nepieciešamās lietas vai sniegt atbalstu kolēģiem.
Par to varu teikt lielu paldies vadībai, kura man ļauj šādi savienot darbu ar mācībām, kas citviet ne vienmēr ir iespējams. Varu teikt, ka visa šī Covid -19 situācija parādīja, ka ne vienmēr tev ir jābūt birojā, lai kvalitatīvi izdarītu darbu. To var darīt mājās, bibliotēkā, kafejnīcā, parkā un jebkur, kur tev ir ērti vai nepieciešamība tajā brīdī atrasties, galvenais, lai ir pieeja komunikācijām.
Kādas redzat karjeras izaugsmes iespējas - šajā nozarē vai šajā pašā uzņēmumā?
Vismaz šobrīd redzu sevi augam šajā pašā nozarē un uzņēmumā. Bez koķetēšanas varu teikt, ka
man ļoti patīk strādāt LP, un te ir iespējamas karjeras izaugsmes pat tad, ja vēlies mainīt atbildības jomu.
LP ir ļoti daudz dažādi departamenti, piemēram, mārketings, IT, vai var vairāk specializēties loģistikā, piemēram, pārvadājumos, var augt šajā pašā segmentā vai mainīt pamatfunkcijas, kas, manuprāt, ir fantastiski.
Tā ir lielu uzņēmumu priekšrocība.
Jā, tā tiešām ir priekšrocība, kuru pēc vēlēšanās var izmantot. Ja pēc vairāku gadu darba vienā departamentā saproti, ka tagad interesē, piemēram, mārketings vai gribi izstrādāt kādas jaunas datorprogrammas vai attīstīt esošās, izrādi savu vēlmi un iniciatīvu, un viss noteikti izdosies! Manuprāt, arī manā amatā izaugsme ir iespējama, jo, uzkrājot pieredzi, tiek doti arvien atbildīgāki uzdevumi, kas arī ir laba izaugsme.
Tā ir izaugsme arī atalgojuma ziņā? Kopumā ar atalgojumu atbilstoši savām prasmēm un ieguldītajam darbam esat apmierināta?
Jā, esmu apmierināta. Bet, protams, arī atalgojuma ziņā ir iespējama izaugsme. Kādam varbūt darbs ir tikai, lai reizi mēnesī saņemtu algu un, vēlams, pēc iespējas lielāku, bet man tā ir iespēja vairot savas zināšanas, prasmes un iegūt jaunu kontaktu loku.