Vai jūsu dzimtā ir kāds dzelzceļnieks? Kāda ir jūsu izglītība?

Manā dzimtā nav neviena dzelzceļnieka un es atšķirībā no daudziem citiem dzelzceļā zināmā mērā nokļuvu nejaušības rezultātā. Tālajos 90. gados strādāju par kravas automašīnas vadītāju, taču uzņēmums bankrotēja. Es meklēju citu darbu un viens no paziņām man ieteica paskatīties VAS “Latvijas dzelzceļš” virzienā, jo tas ir liels un stabils uzņēmums. Sāku strādāt par atslēdznieku, pēc tam apguvu vagonu apskatītāja/remontētāja profesijas zināšanas un iemaņas. Šajā statusā nostrādāju daudzus gadus, līdz uzņēmuma vadība man piedāvāja meistara vietu, bet tai bija nepieciešama vidējā speciālā izglītība. Tāpēc ar uzņēmuma atbalstu iestājos Daugavpils tehnikumā, kur ieguvu vagonu apkopes tehniķa profesiju.

Vai kopš bērnības esat interesējies par tehniku?

Jā, ja mēs runājam par mašīnu un mopēdu ķīlēšanu garāžā un citām puikām svarīgām lietām, tad pavisam noteikti esmu cilvēks, kam patīk dzelži jau kopš bērnības. Taču, kā jau teicu, par dzelzceļu nebiju iedomājies. Šajā darbā ir nepieciešamas ne tikai specifiskas zināšanas, bet jābūt arī vēlmei strādāt ar metāliem un tehniku, jāsaprot pamatprincipi – kas un kā darbojas.

Paskaidrojiet, ko dzīvē nozīmē veikt vagonu tehniskās apkopes punkta meistara pienākumus?

Pašlaik mans darbs vairāk saistās ar darbu plānošanu, kolektīva vadību un dokumentiem, taču mana darba pamats ir perfekta vagonu tehniskā stāvokļa pārzināšana.

Paskaidrošu, ka kravu pārvadājumu struktūrā liela nozīme ir ritošajam sastāvam. Lai nodrošinātu ritošā sastāva ekspluatāciju un darbspējīgu stāvokli, Latvijas teritorijā – Daugavpilī, Rēzeknē, Rīgā, Jelgavā, Liepājā un Ventspilī – ir izveidoti vagonu apkopes punkti, kuri ir apvienoti vienā struktūrvienībā – vagonu apkopes distancē. Jelgavas stacijā norit vagonu formēšana, šķirošana un tranzīta vilcienu apkope. Šim mērķim Jelgavā ir izveidots vagonu apkopes punkts, kurā es strādāju jau vairāk nekā 26 gadus.

Ko nozīmē vagonu apkope?

Tas ir tāpat kā ar automašīnu tiek braukts uz tehnisko apskati, tikai šeit tas notiek biežāk – pirms vagonā iekraut kravu un pievienot vagonu sastāvam, katrs vagons tiek pārbaudīts.

Mūsu kolektīvā pamatprofesija ir vagonu apskatītājs (remontētājs), kura pienākums ir pārbaudīt pienākošos vilcienus un meklēt iespējamos bojājumus.

Šie darbinieki strādā maiņās, lai nodrošinātu vilcienu apskati 24 stundas diennaktī. Ja tiek atklāts bojājums, ko var novērst uz vietas, tas tiek izdarīts, ja tas nav iespējams, tad vagonu atvieno un novirza uz specializētu sliežu ceļu, kur veic remontu.

Kam tiek pievērsta vislielākā uzmanība?

Pilnīgi visam vagona tehniskajam stāvoklim, it īpaši ritošajām daļām, bremzēm un virsbūvēm. Vagonu apskatītājiem ir specifiski mērinstrumenti, ar ko pārbaudīt visdažādākās vagona daļas un to bojājumus, taču ir pieļaujamas arī novirzes. Piemēram, ne vienmēr vagons nedrīkst braukt, ja uz riteņa velšanās virsmas ir redzams nodilums vai izrāvums.

Vagonu apskatītājiem ir jāpieņem lēmums, vai vagonu drīkst ekspluatēt vai arī tas jānodod remontētāju pārziņā.

Interesanti, ka atšķirīgas ir dažādu valstu prasības, piemēram, ja vagons dosies uz Krieviju, tad pieļaujamās novirzes no šablona ir vienas, ja tas dosies uz Lietuvu, tad spēkā ir citas prasības. Tas viss ir jāpatur prātā.

Kāpēc prasības ir atšķirīgas?

Mēs nevaram runāt par to, vai prasības ir vieglākas vai stingrākas, bet gan citādākas. Jāņem vērā arī tas, ka līdz Krievijai vagons ceļā būs daudz ilgāk, nekā braucot līdz Lietuvai. Ir ļoti daudz nianšu.

Vai jūs turpināt mācīties?

Jā! Mācīties un pilnveidot sevi ir nepieciešams nepārtraukti, jo attīstās un pilnveidojas  arī vagoni – bremzes, virsbūves, sakabes, remontu tehnoloģijas. Mainās arī  normatīvie dokumenti. No 2019. gada oktobra mēs veicam arī vagonu komercapskati – tas nozīmē, ka pārbaudām ne tikai vagonu tehnisko stāvokli, bet arī pašas kravas, bīstamības zīmju esamību, dokumentāciju un citas lietas. Arī šo jomu mums vajadzēja apgūt. Paredzams, ka pārņemsim arī sastāvu nostiprināšanu stāvēšanai.

Tagad jūs esat meistars, jums ir noteikts tradicionālais darba laiks. Vai tas garantē, ka nebūs jādodas uz darbu brīvdienās un nakts stundās?

Vagonu apskatītājiem ir maiņu darbs pa 12 stundām diennaktī un tad pienākas brīvdiena. Es zinu šo darbu un varu teikt, ka

darbs nav viegls, jo vagoni jāapskata neatkarīgi no laika apstākļiem – arī lielā salā un sniegā.

Arī tagad, esot meistara amatā, reizēm nākas strādāt gan naktīs, gan brīvdienās, gan svētku dienās. Tas ir situācijās, ja vagona bojājuma dēļ vilciens ir apstājies vai apturēts sliežu ceļa posmā manā atbildības zonā. Tad man ir jāaizbrauc uz notikuma vietu un jāpieņem lēmums, ko tālāk darīt – atļaut virzīties līdz tuvākajai stacijai, kur var atvienot vagonu, vai arī veikt nepieciešamo remontu un atļaut doties tālāk.

Kas tāds var notikt vagonam, ka tas nedrīkst turpināt ceļu?

Visbiežāk tā ir bukšu pārkaršana, kas var izraisīt ļoti nopietnas problēmas – bukšu dēļ vagons var noskriet no sliedēm. Tagad visā sliežu ceļu garumā ir uzstādītas bukšu temperatūras kontroles iekārtas, kas ziņo atbildīgajam dienestam, ja kāda no buksēm ir ļoti sakarsusi. Šādā gadījumā mašīnists saņem ziņu, ka ir konstatēta pārāk augsta bukses temperatūra un ir jādodas pārbaudīt šo situāciju. Ja tā ir 1.pakāpes trauksme, tad ir atļauts braukt līdz tuvākajai starpstacijai, bet, ja tā ir 2.pakāpes trauksme, tad vilciens ir jāaptur nekavējoties. Ar bezkontakta termometru tiek precizēta temperatūra konkrētajai buksei un salīdzināta ar blakus esošās bukses temperatūru. Noteicošā ir temperatūras starpība - ja tā ir liela, tad situācija ir nopietna un jāpieņem atbilstošs lēmums. Mašīnists nav speciālists šajā jomā, tāpēc tiek izsaukts meistars, kurš pieņem izsvērtu lēmumu.

Kā jūs nokļūstat nepieciešamajā vietā?

Ar mašīnu braucu līdz tuvākajai stacijai un tālāk ar nepieciešamo aprīkojumu dodos līdz vilcienam ar kājām. Ir nācies ziemā brist pa sniegu vairākus kilometrus.

Vai dzelzceļa speciālistiem Latvijā ir nākotne?

Jā, bet dzelzceļš vienmēr mainās. Esošo sliežu ceļu sistēmu papildinās Eiropas platuma dzelzceļš, kas nozīmē, ka būtiska dominante būs Eiropas risinājumiem, tostarp vagonbūvei un apkopei. Katrā gadījumā dzelzceļš neizsīks – mainīsies tikai forma un saturs