Cik sen Jūsu dzīve saistās ar pārtikas produktu ražošanu?

Jau 10 gadus. Divus gadus strādāju par pavāru restorānā „Klidziņa” tepat Skrīveros, bet nu jau astoto gadu mana darbavieta ir „Skrīveru saldumi”. Piebildīšu, ka ar manis iegūto izglītības kvalifikāciju ir iespējams strādāt ļoti dažādos uzņēmumos – sākot no kafejnīcām, restorāniem, ēdnīcām, beidzot ar lielajiem pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kuru produkcija nonāk ne tikai vietējā, bet arī eksporta tirgos. Ja pietiek uzņēmības, tad var atvērt arī savu ražotni, ģimenes kafejnīcu vai uzsākt lauku tūrisma biznesu.

Vai ģimenē ir kāds pavārs? Kāpēc izvēlējāties šādu profesiju?

Nē, bet mājās vienmēr ir gatavots ēst, jo dzīvojam laukos, kur maltīšu gatavošana ir ikdiena. Man jau skolas laikos patika mājturības stundas – skolotāja organizēja arī mājturības pulciņu, kurā apguvām dažādu ēdienu gatavošanu.

Pēc pamatskolas devos uz Rīgas 9. profesionāli tehnisko vidusskolu, kur ieguvu gan vidusskolas, gan pārtikas produktu ražošanas speciālista diplomu.

Tā kā skolas laikā praksē biju restorānā „Klidziņa”, tad arī pēc skolas absolvēšanas tur paliku strādāt, jo pati esmu no Skrīveru puses.

Šobrīd Jūs strādājat saldumu ražotnē. Vai saldumi ir Jūsu mīļākie produkti?

Man ļoti patīk šeit strādāt, taču mani mīļākie produkti nav saistīti ar saldumiem – vislabāk padodas gaļas izstrādājumu gatavošana. Šo manu aizraušanos pilnā mērā izbauda ģimene. Arī, strādājot „Klidziņā”, mani darba pienākumi visvairāk saistījās ar gaļas ēdieniem – kotletēm, karbonādēm, ruletēm un izslavētajiem „Klidziņas” kupātiem. Protams, ja vajadzēja palīdzību citas jomas pavāriem, vienmēr biju gatava palīdzēt.

Kas Jūsu ģimenē ir iecienītākie ēdieni?

Dažādas gaļas zupas, karbonādes, plovs un citi latviešiem raksturīgie ēdieni. Mājās jau nevar nodalīt pavāru no mammas pienākumiem. Darba dienās ģimenes ēdināšanu uzņemas mana mamma, bet brīvdienās es uzņemos šo pienākumu. Es uzskatu, ka pret ēdienu ir jāizturas ar lielu pietāti un jāsajūt ne tikai jau gatava produkta garša, bet jāspēj salikt kopā un sajust garšu jau tad, kad sākam pie gaļas likt klāt ķiplociņu, sāli un citas garšvielas. Pavārs zina, kā ēdiens garšos vēl pirms tas ir pagatavots. Vienmēr varu eksperimentēt un jau tradicionālos ēdienus papildināt ar kādu jaunu garšvielu vai gatavošanas paņēmienu.

Vai visu laiku strādājot ar konfektēm, šokolādēm un citiem saldumiem, nepaliek garlaicīgi?

Nē, kaut arī produktu grupas nemainās, darbs nav vienmuļš, jo katru dienu ir jādara kaut kas cits.

Piemēram, vienu dienu speciālā iekārtā gatavoju mandeles zemeņu glazūrā, citu dienu piena īrisu vai vāru konfektes „Gotiņa”.

Ja nepieciešams, piedalos pakošanā vai strādāju pie šokolādes līnijas. Darbs ir ļoti dažāds, jo saistīts ar praktiski visa sortimenta ražošanu, kas šobrīd „Skrīveru saldumos” sastāda 65 vienību dažādību.

Vai darbs ir fiziski smags?

Viss ir atkarīgs no paša cilvēka fiziskās sagatavotības, konkrētajiem darba pienākumiem un uzņēmuma darba specifikas. Piemēram, strādājot restorānu virtuvēs, jārēķinās ar karstajām plītīm un ilgstošu darbu kājās stāvot. Tāpat pietiekami smagas ir izejvielu kastes, ko nākas pārcilāt un izpakot.

Savukārt šajā darbavietā dažkārt ir jāpārcilā ap 20 kg smagas produkcijas vai izejvielu kastes, taču man tas nav grūti, jo esmu fiziski spēcīga.

Smagumu cilāšana nav monotona, bet īslaicīgs process, lai sāktu kāda izstrādājuma ražošanu vai nodotu pakošanai gatavo produkciju. Es priecājos, ka ir iespēja izkustināt visas muskuļu grupas.

Pārtikas ražošanas uzņēmumos, arī šajā vietā, redzams, ka ļoti augstā līmenī tiek uzturētas higiēnas un produktu drošības prasības. Vai nav apgrūtinoši visu laiku strādāt cimdos, sekot personīgajai higiēnai, rūpēties, lai nekur neiekristu neviens mats un tamlīdzīgi?

Higiēnas un produktu drošības jautājumi ir mūsu uzņēmuma prioritāte, tāpēc visiem jāstrādā cimdos un, neskatoties uz to, bieži jāmazgā un jādezinficē rokas, matiem jābūt savāktiem zem cepurītes. Arī darba apģērbam ir jābūt perfekti tīram. Darbiniekiem uz pirkstiem nedrīkst būt gredzenu, jāizņem auskari un jānoņem citas rotaslietas. Mēs esam pie tā pieraduši, tāpēc ikdienā tas grūtības nerada. Esmu novērojusi, ka arī mājās pastiprināti rūpējos un ievēroju higiēnu.

Vai pārtikas ražošanas speciālists ir arī nākotnes profesija?

Noteikti, jo pārtika ir mūsu dzīves pamatvajadzība – tā nemainīsies, lai arī kas notiktu pasaulē. Lai gan šobrīd saistībā ar Covid pandēmiju pasaulē sabiedriskās ēdināšanas industrija piedzīvo kritumu, bet pandēmija reiz beigsies. Varbūt mainīsies cilvēku paradumi – vairāk gatavos mājās vai pasūtīs uz mājām jau gatavu ēdienu. Šī brīža dati liecina, ka veikalos pieaug pieprasījums pēc ātri pagatavojamiem produktiem, kurus vajag tikai uzsildīt vai vienkārši izcept vai izvārīt – komplektā jau ir viss, kas nepieciešams. Visas tendences liecina, ka pārtikas ražošanas speciālists profesija ir uz nākotni vērsta. Šobrīd grūti spriest kā tieši attīstīsies pārtikas ražošanas industrija, bet tā noteikti mainīsies.

Jaunie speciālisti ar inovatīvu skatījumu uz nākotnes pārtiku ir vajadzīgi jau šodien un būs vajadzīgi arī pēc 100 gadiem.