Kas jūs pamudināja izvēlēties tehniskā ortopēda profesiju?

Pabeidzis vidusskolu, biju iesniedzis dokumentus vairākās universitātēs, bet tehniskā ortopēda profesija šķita visatbilstošākā un visinteresantākā tieši nosaukuma dēļ. Par šo profesiju izlasīju laikrakstā, kur bija plaša informācija par augstskolām, tajās apgūstamajām profesijām un iestājeksāmenos nepieciešamajām zināšanām. Lai gan biju beidzis humanitāru skolu – Rīgas Franču liceju –, es zināju, ka nevēlos neko humanitāru. Un tehniskais ortopēds izskatījās labs variants – reizē tehniska un medicīniska profesija.

Kur apguvāt savu profesiju?

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) – studiju programmā „Ortozēšana, protezēšana” (OP).

Cik ilgi ir jāmācās?

Četrus gadus.

Mācības ir par maksu, vai ir arī budžeta vietas?

Ir 12 budžeta vietas, un katru gadu pēc apstākļiem (vispārējā studentu skaita universitātē) ir arī maksas vietas. Šajā mācību gadā uzņēmām 21 studentu, tātad – 12 studenti mācās budžeta grupā, pārējie studē par maksu.

Izvēloties studēt ortozēšanu, protezēšanu, kādiem mācību priekšmetiem uzmanība jāpievērš jau skolā?

Ir jāmācās svešvaloda, matemātika, bioloģija, jo šie priekšmeti tiek ņemti vērā, stājoties RSU OP programmā.

Protams, arī anatomija, bet – vidusskolā tam īpaši sagatavoties gan nevarēs, jo visa medicīniskā terminoloģija ir jāapgūst latīņu valodā. Un tā savukārt ir ļoti nepieciešama visā tālākajā darbībā, jo profesionālajā vidē visā pasaulē saziņa notiek tieši latīņu valodā. Bet pašā pamatā – ir jāspēj mācīties, šis tas ir arī burtiski jāiekaļ. Tāpēc – ir arī vienkārši jāgrib mācīties.

Kā uzsākāt darba gaitas, un – cik viegli bija atrast darbu savā profesijā?

Aptuveni mēnesi pēc augstskolas absolvēšanas – tas bija 2010. gadā – saņēmu uzaicinājumu strādāt Nacionālajā rehabilitācijas centrā „Vaivari” un tur arī strādāju joprojām.

Tas nozīmē, ka šī profesija darba tirgū ir ļoti pieprasīta?

Pieprasījums ir mainīgs. Bet – tie, kuri vēlas atrast darbu šajā profesijā, to arī veiksmīgi atrod. Jo profesijas iespējas ir ārkārtīgi plašas.

Tehniskā ortopēdija nenozīmē, ka visu laiku jādara viens konkrēts darbs – ir vairākas nozares, kurās var specializēties un arvien attīstīties.

Ir protezēšana, kas nozīmē, ka mēs izgatavojam apakšējo un augšējo ekstremitāšu protēžu sistēmas klientiem pēc kāju vai roku amputācijas. Ir ortozēšana, kas savukārt nozīmē, ka mēs izgatavojam gan cietās, gan mīkstās ortozes rehabilitācijai un ikdienas lietošanai bērniem un pieaugušajiem – šajā gadījumā nav notikusi amputācija, bet ir kāda ķermeņa daļa, kuru vajag pozicionēt anatomiski pareizā stāvoklī. Un ir atsevišķa nozare, kas katram pacientam individuāli izgatavo ortopēdiskos apavus.

Kurā nozarē jūs esat specializējies?

Man ir vairāku gadu pieredze gan ar cietajām ortozēm, gan ar protēzēm. Šobrīd esmu vairāk administratīvajā darbā, bet paralēli izgatavoju gan cietās ortozes, gan protēzes. Bet, piemēram, mīkstās ortozes es nekad neesmu taisījis. Visu nevar mācēt.

Bet to visu apgūst šajā studiju programmā?

Jā, tieši tā. Programma ir ļoti daudzpusīga.

Aprakstiet, lūdzu, vienu dienu tehniskā ortopēda darbā.

Katra diena ir atšķirīga. Satiekot pacientu, novērtējam, kāds palīglīdzeklis viņam ir nepieciešams – protēze vai ortoze. Veicam specifiskos mērījumus, ņemam ģipša atlējumu. Tālāk ir mērījumu apstrāde, ortožu modelēšana, koriģēšana. Ja līdz modelēšanai ir nepieciešamas medicīniskās zināšanas, anatomija, tad pēc tam sākas tehniskie darbi, kur viss atkarīgs no tā, kā darbnīcā šis darbs tiek organizēts. Latvijā ir vairākas – mazākas un lielākas – darbnīcas. Vaivaros ir vislielākā, un mūsu darbs tāpēc ir atšķirīgs – daļu darba izdara tehniķi. Mazākās darbnīcās tehniskajam ortopēdam var nākties darīt visus darbus.

Kam šī profesija ir vairāk piemērota – sievietēm vai vīriešiem?

NRC „Vaivari” kolektīvā ir vairāk sieviešu, arī studiju procesā vairāk ir sieviešu.

Vai šī profesija sievietei nav par smagu?

Vēsturiski ortopēdiskie izstrādājumi tika izgatavoti no koka, metāla, ādas, un tam bija nepieciešams liels fizisks spēks, tāpēc agrāk tā varēja skaitīties ļoti smaga profesija. Šobrīd tehnoloģijas ir daudz vienkāršākas, ne tik daudz spēku prasošas. Un – visu var iemācīties. Ja vien ir motivācija to darīt, nav nekādu problēmu.

Kāds ir lielākais izaicinājums šajā profesijā?

Augstskola, protams, nevar sagatavot visiem dzīves gadījumiem, un neparedzamība ir diezgan liela.

Tehniskajam ortopēdam nākas strādāt gan ar zīdaini, gan ar simtgadnieku, un tas savukārt nozīmē, ka zināšanu klāstam jābūt ļoti plašam.

Protams, izaicinājums ir arī pašam attīstīties, turpināt izglītoties, meklēt un izmēģināt arvien jaunas metodes un tehnoloģijas.

Kā šajā nozarē ienāk modernās tehnoloģijas?

Pamattehnoloģijas ir diezgan stabilas un tradicionālas, darbnīcas visur pasaulē strādā pēc līdzīgiem principiem. Bet mūsu programmas absolvents Fricis Pirtnieks ir atradis jaunu nišu – viņš šo nozari cenšas digitalizēt, izmantojot 3D printēšanu. Viņš darbojas Baltijā lielākajā printēšanas uzņēmumā „Baltic 3D”, kas daudz laika un finanšu investē izpētes darbam un tehnoloģiju pielāgošanai šai nozarei. Viņi dara ļoti labu darbu.

Cik konkurētspējīgs darba tirgū ir tehniskā ortopēda atalgojums?

Nevajadzētu sūdzēties. Virs vidējā noteikti. Labs speciālists ir pieprasīts un var labi pelnīt.

Kādas ir darba iespējas ārzemēs?

Katra valsts sargā savu tirgu, tā varētu teikt. Rīgas Stradiņa universitātes diploms pasaulē tiek atzīts, bet tas nenozīmē, ka tur darbu var dabūt uzreiz. Uzreiz var dabūt tikai tehniķa darbu, un tad caur to ir sevi jāpierāda – ka tu kaut ko saproti, ka esi adekvāts, ka drīksti strādāt ar pacientu. Un tas ir diezgan ilgs process – sevi pierādīt jaunā vidē. Bet vairāki mūsu absolventi ir aizbraukuši, ir izgājuši šo procesu, lai tiktu atzīti, un arī strādā savā profesijā.

Kas jums šajā profesijā sagādā vislielāko gandarījumu?

Ir redzamāki rezultāti un – mazāk redzami.

Ja cilvēks ierodas pie tevis ratiņkrēslā bez vienas kājas, bet dodas prom uz abām kājām, nereti pat pats iziet no kabineta, tas, protams, ir milzīgs gandarījums.

Vai arī – ja bērns nevarēja kvalitatīvi pastaigāt, bet ar ortozes palīdzību viņa gaita tika izmainīta un viņš var labi paiet, tas arī, protams, rada ļoti lielu gandarījumu. Mēs izgatavojam arī korsetes skoliozes korekcijai – galvenokārt pusaudžiem. Un tas ir milzīgs gandarījums, kad redzi, kā pusaudzim, kuram bija lielas skoliotiskas izmaiņas mugurkaulā, jau pēc pusgada mainījusies dzīves kvalitāte. Un tas ir noticis bez ķirurģiskas iejaukšanās, vien ar nopietnu attieksmi pret savu veselību.

Ko jūs ieteiktu jauniešiem, kuri vēl tikai domā apgūt tehniskā ortopēda profesiju?

Tehniskā ortopēda darba ikdiena ir ļoti daudzpusīga un radoša. Nav divu līdzīgu pacientu, nav divu vienādu darba dienu. Tāpēc – ja vien vēlaties daudzpusīgu un radošu darba dzīvi, tad noteikti varat izvēlēties šo profesiju.