Kas jūs pamudināja izvēlēties podologa profesiju?

Tas bija ļoti sen, pirms divdesmit gadiem, kad, strādājot medicīnas nozarē diennakts darbu, sapratu, ka bērnu un ģimenes dēļ ir jāmeklē dienas darbs. Bet, tā kā no medicīnas nozares prom nebiju gatava aiziet, izvēlējos pavisam jaunu jomu – ārstniecisko pēdu aprūpi. Tolaik vēl nebija profesijas “podologs” – bija ārstnieciskās pēdu aprūpes jeb podiatrijas specialitāte. Ogrē bija viens no pirmajiem ārstnieciskās pēdu aprūpes kabinetiem Latvijā, un es gāju turp skatīties un mācīties. Profesijas standarts “podologs” tika izveidots tikai 2007. gadā, bet ārstnieciskajā pēdu aprūpē es strādāju jau teju divdesmit gadu – no 2000. gada.

Kur apguvāt savu profesiju?

Podologa profesiju apguvu Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā Jūrmalā, kur tika izveidota studiju programma „Podoloģija”, un tās pirmajā grupā tika uzņemti ārstnieciskās pēdu aprūpes profesionāļi – lai sagatavotu gan pirmos diplomētos speciālistus, gan prakses vadītājus. Es studijas šajā programmā uzsāku ar domu, ka varēšu strādāt gan Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā par pasniedzēju un piedāvāt studentiem praksi, gan savā privātpraksē – bet jau ar podologa diplomu. Pirms tam es biju ārstnieciskās pēdu aprūpes jeb podiatrijas māsa un šo izglītību biju apguvusi gan profesionālās pilnveides kursos, gan „Veselības centra 4” Podiatrijas skolā, gan individuāli pie profesionāļiem Gaiļezera slimnīcas Diabētiskās pēdas aprūpes kabinetā.

Kur vēl var apgūt podologa profesiju?

Latvijā vienīgā skola, kur var apgūt šo studiju programmu, ir Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža.

Cik ilgi ir jāmācās?

Divus gadus pilna laika studijās.

Kādiem mācību priekšmetiem uzmanība jāpievērš jau skolā, izvēloties studēt podoloģiju?

Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā var iestāties ar pabeigtu vidējo izglītību, jo šī ir pirmā līmeņa augstākās izglītības mācību iestāde.

Topošajam studentam ir jābūt zinošam jomās «cilvēks – cilvēks», «cilvēks – daba».

Skolā tā ir bioloģija, ķīmija, dabaszinības, psiholoģija un saskarsmes mācība. Arī matemātika. Podologam vajadzīga arī telpiskā domāšana un iztēle, jo, ja cilvēks skatās tikai plaknē, viņš nevarēs veikt visus tos mazos darbiņus, kas jāveic šajā profesijā. Ir jābūt attīstītai mazajai motorikai, ir jābūt ļoti precīzam. Nevis mācību priekšmeti, bet rakstura īpašības ir būtiskas: precizitāte, laika plānošana, spēja organizēt pašam savu darbu.

Aprakstiet, lūdzu, vienu dienu podologa darbā.

Ir agrs rīts. Podologs dodas uz darbu, kas parasti ir kāda veselības aprūpes iestāde vai privātprakse, kur podologa kabinets izveidots atbilstoši medicīnas iestādes prasībām. Ierodoties savā darba vietā, viņš praktiski sagatavojas darbam – pārliecinās, vai telpas ir iztīrītas, izvēdinātas un sanitāri un higiēniski darbam atbilstošas. Podologs pats ir atbildīgs gan par dezinfekciju, gan sterilizāciju – instrumentus viņš vai nu saņem no sterilizācijas, vai šo procesu veic pats. Sagatavojies darbam, viņš gaida pirmo pacientu. Pacienta apmeklējums ilgst divdesmit minūtes, pusstundu vai stundu – tas atkarīgs no katram izpildāmās manipulācijas. Pacienti var būt dažāda vecuma, tostarp bērni, grūtnieces un seniori, ar visdažādākajām problēmām pēdu un apakšstilbu līmenī. Podologa pieņemšanas laiks ilgst līdz pulksten 17–18, bet darba diena ar to vēl nebeidzas – ir jāapkopj visi instrumenti un jāsakārto kabinets nākamajai darba dienai.

Kādus instrumentus podologs izmanto savā darbā?

Podologam ir daudz instrumentu komplektu dažādām manipulācijām. Pārsvarā tie ir instrumenti nagu apstrādei, ādas apstrādei un, protams, podologa aparāts, kas aizvieto pēdu vīli un ar ko tiek veiktas daudzas manipulācijas. Ir arī ieaugušu nagu korekcijai paredzēti instrumenti, ir skalpelis, ir vairāku veidu ādas un ienadžu knaibles, ir elevatori ādas valnīšu atbrīvošanai, ir visdažādākās frēzes, pārsienamie materiāli un vēl vesela virkne medicīnas preču. Viss, kam ir saskarsme ar pacienta ādu, ir vienreiz lietojams vai pakļauts stingriem sterilizācijas noteikumiem.

Podologa kabinets ir procedūru kabinets, kurā notiek medicīniskas manipulācijas.

Un, ja dienā to apmeklē desmit līdz divdesmit pacientu, ir jānodrošinās ar instrumentu komplektiem, kas ir izgājuši pilnu dezinfekcijas un sterilizācijas ciklu. Un tas savukārt nozīmē, ka katram podologam ir vismaz desmit instrumentu komplektu visdažādākajām manipulācijām.

Ar ko atšķiras podologs no pedikīra meistara?

Šis jautājums vienmēr ir aktuāls. Tās ir divas dažādas profesijas. Pirmkārt, podologs ir ārstnieciska persona un, pabeidzot skolu, tiek reģistrēts ārstniecības personu reģistrā. Viņam jābūt sertificētam. Savukārt pedikīra meistars izpilda skaistumkopšanas vai higiēniskas manipulācijas ikvienam, kurš vēlas apkopt savas kājas.

Ar kādām problēmām pacients meklē palīdzību pie podolga?

Podologs strādā pamatā kā multidisciplināras aprūpes komandas loceklis, pie kura rekomendē gan cukura diabēta gadījumā, gan ar atsevišķām dermatoloģiskām problēmām, gan pēc kādām ķirurģiskām manipulācijām. Piemēram, cukura diabēts ir slimība, kas izraisa dažādas pēdu asinsvadu un neiroloģiskas izmaiņas, īpaši ilgstoša diabēta stāža gadījumā. Slimības vēlīnā stadijā var attīstīties diabētiskās pēdas sindroms, kas ir sarežģīta komplikācija, un podologs ir pirmais, kurš uzrauga šādu pēdu veselības stāvokli. Pie podologa nāk arī ar ieaugušiem nagiem, un ķirurģiska iejaukšanās no podoloģiskās atšķiras ar to, ka podologs to risina ar dažādām ortoniksijas jeb nagu korekcijas metodēm. Patiesībā nav tādas diagnozes, ar ko podologs nestrādā – palīdzību pie podologa var meklēt ar jebkurām pēdu ādas un nagu izmaiņām.

Kas biežāk izvēlas podologa profesiju?

Pamatā tās ir sievietes, bet pēdējo gadu tendences rāda, ka šo profesiju izvēlas arī vīrieši. Latvijā šobrīd ir tikai divi diplomēti vīrieši-podologi, bet mūsu skolā mācās vēl trīs. Cerams, ka viņi strādās šajā profesijā.

Kam šī profesija ir vairāk piemērota – sievietēm vai vīriešiem?

Ārstniecības persona ir ārstniecības persona, bet es uzskatu, ka medicīna ir smaga profesija un tāpēc vairāk piemērota vīriešiem.

Piemēram, ārstniecības persona, fizioterapeits, podologs, masieris – tas ir fiziski smags darbs, un tāds ir jādara vīrietim. Bet – to ļoti labi dara arī sievietes, jo sievietes ir precīzākas.

Varbūt tāpēc, ka joma «cilvēks – cilvēks» ir vairāk piemērota sievietei, vīrietis biežāk izvēlas kādu tehniskāku specialitāti. Taču arī podoloģija ir profesija, kas prasa visdažādāko tehnoloģiju apguvi. Turklāt, lai noteiktu pēdas funkcionālo stāvokli, lai strādātu ar pēdas aprūpes aparātu, lai strādātu ar rotējošām ierīcēm, lai nodarbotos ar ortoniksiju, ir jābūt spēcīgām rokām. Un pasaulē, salīdzinot ar Latviju, vīrieši šajā profesijā strādā vairāk.

Kas ir pats sarežģītākais šajā profesijā?

Līdzīgi kā citās ārstniecības sfērās, arī podoloģijā ir svarīgi prast ātri reaģēt uz dažādiem klīniskiem gadījumiem un nestandarta situācijām. Tam klāt nāk gan pacienta raksturs, gan sāpju slieksnis. Atsevišķos gadījumos – arī vispārējais veselības stāvoklis. Podologam jābūt gatavam reaģēt jebkurā brīdī, jo kādam var vairāk sāpēt, kādam var kļūt slikti. Var būt gadījumi, kad pacients atnāk ar problēmu nagos, bet mēs atrodam, ka problēma ir daudz dziļāka un smagāka. Tad jārekomendē vērsties pie ārsta. Jo podologs nav ārsts – podologs ir ārstniecības persona, ārsta labā roka.

Cik konkurētspējīgs darba tirgū ir podologa atalgojums?

Sabiedrībā ir mīts, ka podologs pelna ļoti daudz, jo pakalpojuma cenas ir salīdzinoši augstas. Bet – podologa pakalpojumiem ir ļoti augsta pašizmaksa, materiāli ir ļoti dārgi. Protams, podologa atalgojums ir atkarīgs no tā, ar kādu darba līgumu, ar kādiem noteikumiem un kādā ārstniecības iestādē viņš strādā. Privātā medicīnas iestādē viņš saņem noteiktu procentuālu atalgojumu no nopelnītās summas. Bet valsts par viena diabēta pacienta pēdu aprūpi maksā 11 eiro (pirms nodokļu nomaksas).

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?

Viss atkarīgs no katra paša. Protams, podologs var studēt arī tālāk šai profesijai radniecīgās nozarēs – vai māszinības, vai tehnisko ortopēdiju, vai fizioterapiju – un tad savienot ar šo darbu. Podologs ar savu pieredzi var būt arī prakses vadītājs studentiem, ar savām publikācijām var uzstāties konferencēs. Latvijā tiek izdots arī pēdu veselības žurnāls („Pēdu Veselība/Dynasty”), kurā podologi var aprakstīt savus klīniskos gadījumus un stāstīt par savu profesionālo darbību. Protams, podologs var sertificēties, pilnveidoties līdz ļoti augstam līmenim, bet izglītības ziņā – bakalaura un maģistra programmas podoloģijā šobrīd nav.

Kas jūs piesaista šai profesijā un sagādā vislielāko gandarījumu?

Tas ir pacienta pateiktais paldies. Prieks gan pašam, gan pacientam. Podologa profesijā rezultātu var redzēt samērā ātri – pacients, atnākot ar ļoti lielām kāju veselības problēmām, jau pēc pirmās vizītes aiziet ļoti gandarīts. Bet, kļūstot par pastāvīgu pacientu, vienmēr atceras to brīdi, ar kādām problēmām savulaik atnāca.