Kāpēc Tu kļuvi par policistu un izvēlējies strādāt tieši pašvaldības policijā?

Mani interesēja militārās lietas, taču nevēlējos doties uz armiju, jo vēlos sargāt savu valsti, nevis doties misijās uz citām valstīm, tāpēc pašvaldības policija šķita loģiska izvēle. Pirms tam pētīju, kādi ir plusi un mīnusi, strādājot valsts un pašvaldības policijā, aptaujāju arī sev pazīstamos policijas darbiniekus, un manā vērtējumā vairāk plusu tomēr bija darbam pašvaldības policijā. Es strādāju Rīgas pašvaldības policijā (RPP), taču jāņem vērā, ka citās pašvaldībās darba apstākļi policistiem var būt atšķirīgi.

Kāda izglītība nepieciešama, lai darītu šo darbu? Kur Tu esi mācījies?

Lai sāktu strādāt RPP, ir nepieciešama vidējā izglītība un jābūt vismaz 18 gadus vecam. Taču es domāju, ka ikvienam policistam ir noderīga augstākā izglītība, sevišķi, ja ar laiku ir vēlme kāpt pa karjeras kāpnēm, tāpēc šobrīd esmu uzsācis studijas tiesību zinātnē. Augstskolā Turība ir bakalaura studiju programma Organizācijas drošība, un es apsveru, ka nākotnē varētu apgūt arī šo.

Kā Tu kļuvi par inspektoru?

Iestājoties darbā RPP, sākumā esi kārtībnieks – darba devējs vērtē, kā tu strādā un kāda ir tava motivācija. Kārtībnieks var pretendēt uz inspektora amatu tad, kad ir atbrīvojusies kāda inspektora amata vieta – sākotnēji tiek izskatīts viņa pieteikums, tad jānokārto vairākas pārbaudes, un, ja viss ir veiksmīgi, esi kļuvis par inspektoru. Tieši tā bija arī manā gadījumā. Taču gribu uzsvērt, ka tāpat vien neviens paaugstinājumu nepiedāvā – pašam ir jāizrāda iniciatīva un jāpierāda savas spējas.

Vai strādājot ir nepieciešams arī papildus mācīties?

Strādājot RPP, mācīšanās ir pastāvīgs process – sabiedrība mainās un līdz ar to jāmainās arī policijai. Tā kā šajā darbā ļoti būtiska ir prasme kontaktēties ar cilvēkiem, ir jāpārzina psiholoģiskās taktikas, piemēram, kā runāt ar agresīvu cilvēku, lai viņš nomierinātos.

Mums regulāri notiek kursi, tai skaitā ar psihologiem un psihiatriem, kuros apgūstam, piemēram, kā rīkoties ģimenes konflikta laikā vai kā kontaktēties ar bērniem.

Tāpat mums ir pastiprināta fiziskā sagatavošana – katru nedēļu notiek tuvcīņu un arī šaušanas treniņi. Nav tā, ka, uzsākot strādāt, vajadzētu, piemēram, prast šaut – arī es pirms tam nebiju šāvis. Stājoties darbā, būs jāiziet trīs mēnešu intensīvas apmācības, kuru laikā var gan attīstīt fiziskās prasmes, gan arī iemācīties rīkoties ar ieroci – ne tikai šaut, bet arī droši ar to apieties. Sākotnēji pietiek ar pašiem pamatiem, visu pārējo var iemācīties darba gaitā.

Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?

Galvenais pienākums ir viens – sabiedrības kārtības nodrošināšana. Es strādāju auto ekipāžā, kas nozīmē patrulēšanu Rīgas ielās. Mēs apkalpojam izsaukumus, taču primāri tas ir preventīvais darbs – patrulējam, lai radītu drošības sajūtu un mazinātu vēlmi pārkāpt likumu. Pievēršam pastiprinātu uzmanību vietām, kur, piemēram, pulcējas kompānijas, kas lieto alkoholu un ir agresīvi noskaņotas. Ja no dežūrdaļas pa rāciju pienāk izsaukums, mēs to vispirms izvērtējam. Ja ir apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība, lietojam speciālos gaismas un skaņas signālus – bākugunis. Ierodoties notikuma vietā, mēģinām pēc iespējas efektīvāk atrisināt situāciju. Parasti uz izsaukumu dodamies divatā, taču, ja ir informācija par lielāku kompāniju vai kautiņiem, tiek sūtītas vairākas ekipāžas. Teorētiski ideālajā variantā uz vienu iedzīvotāju vajadzētu būt diviem policistiem. Gadījumos, kad lieta nav mūsu kompetencē – piemēram, aizturēts vadītājs alkohola reibumā vai notikusi zādzība, par ko draud kriminālatbildība, sadarbojamies ar Valsts policiju. Ja izsaukumu nav, mēs izskatām iedzīvotāju iesniegumus un apsekojam tajos minētās adreses.

Kāda ir Tava ikdiena?

Četras dienas strādāju, četras ir brīvas. Pirmās divas dienas man ir dienas maiņa no 8.00 līdz 20.00 ar stundas pārtraukumu, pēc tam divas dienas ir nakts maiņa – manā gadījumā no 18.00 līdz 6.00. Dienas laikā parasti ir vairāk izsaukumu, savukārt nakts laikā - mazāk, bet specifiskāki: trokšņošana, ģimenes konflikti, kautiņi, zādzības, tāpat arī sēšanās pie stūres alkohola reibumā pārsvarā notiek vakarā vai naktī.

Bez kāda aprīkojuma Tavā darbā neiztikt?

Pirmais un svarīgākais rīks šajā darbā ir galva! Jābūt aktīvam, bet vienlaikus mierīgam un jāprot pieņemt pareizus lēmumus. Kas attiecas uz speclīdzekļiem – varam pielietot roku dzelžus, stekus, tonfas, kas ir līdzīgas stekiem, bet izvelkamas un vieglāk pārnēsājamas. Tāpat mūsu arsenālā ir gāzes balons, elektrošoka pistole un šaujamierocis, kas tiek pielietots tikai galējā situācijā, ja viss pārējais jau ir izmēģināts. Ja cilvēks man uzbrūk ar nazi, viņa savaldīšanai varu lietot nevis šaujamieroci, bet elektrošoka pistoli. Tas ir mazāks apdraudējums abiem.

Kādi riski Tavā profesijā pastāv, kā Tu pret tiem nodrošinies?

Braucot uz izsaukumiem, mēs nekad nevaram zināt, kas mūs sagaida, kā situācija atrisināsies. Piemēram, man gada laikā aptuveni divas reizes ir saskarsme ar šaujamierocim līdzīgu priekšmetu. Tāpēc ir jāprot runāt ar cilvēkiem un jāsaglabā miers. Ja es ieiešu dzīvoklī, kurā ir vairāki vīrieši, un pats viņus izprovocēšu, viss var beigties diezgan traģiski. Lai sevi pasargātu, noteikti jālieto bruņu veste – labāk, lai ir nedaudz lielāks smagums, bet drošība ir pirmajā vietā.

Kādas īpašības un prasmes Tavam darbam visvairāk nepieciešamas?

Noteikti jau minētā spēja saglabāt mieru un sarunāties ar cilvēkiem. Taču daudz ko var arī apgūt. Tāpēc būtisks ir gribasspēks, vēlme mācīties un pilnveidoties. Pie mums ir nākuši strādāt arī diezgan nervozi cilvēki, kas, sevi pilnveidojot, pamazām iemācījušies saglabāt mieru. Tāpat ir arī ar komunikācijas prasmēm - ja agrāk ne vienmēr varēju pieiet pie nepazīstama cilvēka un uzsākt sarunu, tad tagad tas vairs nesagādā nekādas problēmas.

Kādās darba vietās un amatos vēl var strādāt ar Tavām zināšanām un pieredzi?

Tādas augsta līmeņa organizācijas kā pretterorisma vienība Omega, Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienība vai Latvijas Bankas Drošības dienests vienmēr meklē cilvēkus, kas vismaz pāris gadus strādājuši drošības sfērā. Tā ka, ja tev ir laba fiziskā sagatavotība un galva uz pleciem, visi ceļi ir vaļā!

Un kādas ir tālākās karjeras iespējas Tavā amatā?

Loģiskā karjeras kāpņu secība ir sekojoša – kārtībnieks, inspektors, vecākais inspektors, galvenais inspektors. Tālāk izvēle paplašinās – var strādāt dažādu speciālistu amatos.

Ja pats esi gatavs ieguldīt pamatīgu darbu un iegūt augstāko izglītību, pamazām var nonākt arī līdz priekšnieka amatam.

Vienīgi jārēķinās, ka, kāpjot pa karjeras kāpnēm uz augšu, pamazām samazinās reālais darbs uz ielas un palielinās darbs kabinetā. Kamēr esmu jauns, man ir spēks un vajadzīgs adrenalīns, man patīk būt tieši šajā amatā.

Kas Tevi motivē un sagādā vislielāko gandarījumu?

Tā ir atmiņā paliekoša cilvēku pateicība. Piemēram, gadās, ka cilvēkiem gados radušās kādas grūtības – ja ar savu darbu varam viņiem palīdzēt, tas sniedz vislielāko gandarījumu. Nav augstāka novērtējuma par no sirds pateiktu paldies!

Cik daudz Tavā profesijā ir iespējas pašam pieņemt lēmumus?

Mums katrā izsaukumā jāspēj pieņemt lēmumus patstāvīgi. Mēs arī pastiprinātu uzmanību pievēršam bērniem – piemēram, ja ģimenes konfliktā pa vidu ir bērni, dažkārt uz vietas jāpieņem grūtākais lēmums – izņemt bērnus no ģimenes vai nē. Ja bērniem nav apdraudējuma, tad atstājam viņus ģimenē, bet informējam vecākus, ka turpmāk kādu laiku apsekosim viņus, lai pārliecinātos, ka situācija ir atrisinājusies veiksmīgi. Ja nepieciešams, veiksim papildu darbu ar šo ģimeni. Protams, sarežģītākos gadījumos mums vienmēr ir iespēja pakonsultēties ar pieredzējušākiem kolēģiem un arī ar priekšniecību – visi ir ļoti pretimnākoši un viens otru atbalsta.

Kāds būtu Tavs ieteikums jauniešiem, kuri apsver darbu pašvaldības policijā?

Cik esmu novērojis – jaunie visur cenšas pārāk ātri skriet. Reizēm viņi domā, ka uzreiz tiks pie ieroča un varēs kādam dzīties pakaļ un šaut kā filmās. Taču jaunajam darbiniekam ļoti daudz ir jāmācās, tāpēc sākumā būs jāstrādā kopā ar kādu pieredzējušu kolēģi, jāuzkrāj zināšanas un jāapgūst prasmes. Es ieteiktu noteikti nākt un izmēģināt darbu RPP, taču jāapzinās, ka pašam būs ar sevi daudz jāstrādā, jāmācās, jāattīstās.