Kādus darba pienākumus Jūs veicat Valsts probācijas dienestā Cēsīs?

Esmu izvērtēšanas ziņojumu speciālists un pildu struktūrvienības vadītāja amatu, vadu arī klientu lietas. Strādāju dienestā jau 12 gadus, kopš tā dibināšanas. Iepriekš strādāju skolā par skolotāju. Toreiz mani uzrunāja paziņa, vai nevēlos iesaistīties probācijas dienesta struktūrvienības veidošanā Cēsis. Gadījumā, ja es piekristu, tad man būtu ātri jādodas uz Kanādu pārņemt pieredzi. Lēmuma pieņemšana ilga vien desmit minūtes,  padomāju un nolēmu piekrist, un tas mainīja manu dzīvi. Tas bija lēciens nezināmajā, bet toreizējo risku nenožēloju.

Ko dara izvērtēšanas ziņojumu speciālists?

Ja prokuroram vai tiesnesim jāpieņem lēmums, piemēram, vai notiesāto atbrīvot pirms termiņa, tad lūdz probācijas dienestu sagatavot konkrētās personas izvērtējuma ziņojumu.

Izvērtēšanas ziņojuma mērķis ir sniegt  informāciju, uz kuras pamata izlemj  par  klientam nosakāmo sodu vai pienākumiem.

Ņem vērā viņa domāšanas veidu, uzvedību un attieksmi.Šajā dokumentā aprakstu personas uzvedību, izmaiņas, vai ir vēl kādi iespējamie riski. Ierakstu pienākumus, kādus ir iespējams piemērot. Šie pienākumi ir vesels mehānisms, kā uz cilvēku varam iedarboties. Ar savu parakstu apliecinu šo ziņojumu, kas tālāk palīdz tiesnesim vai prokuroram pieņemt pareizo lēmumu.

Kādām ir jābūt rakstura īpašībām šajā darbā?

Svarīgas ir analītiskās spējas, prasme strādāt ar lielu informācijas apjomu. Jāpiemīt empātijai, lai saprastu, kā otrs cilvēks jūtas. Jāsaprot, kādēļ kaut kas neizdodas, kādēļ cilvēks neatveras. Savā ziņā jāpiemīt radošumam, jābūt gatavam meklēt risinājumus un veikt nestandarta uzdevumus.

Piemēram, vadot programmu, var strādāt pēc vadlīnijām, bet realitātē var nonākt situācijā, kad pēkšņi jāmeklē citi vingrinājumi, citi vārdi, lai grupas darbu iekustinātu.

Šajā darbā ir jābūt gatavam sevi pētīt un izzināt. Ja cilvēks dusmojas, ir jādomā, ko es neesmu izdarījis pareizi, nevis uzreiz secināt, ka otrs ir muļķis tādēļ, ka viņš dusmojas.

Kāda ir vēlamā izglītība, lai strādātu Valsts probācijas dienestā?

Izglītība un iegūtā profesionālā kvalifikācija nav būtiskākais kritērijs, lai strādātu šajā darbā. Svarīgāka ir motivācija un psiholoģiskā piemērotība. Protams, ļoti noder zināšanas psiholoģijā, sociālajā vai juridiskajā jomā.  Pie mums strādā darbinieki gan ar pedagogu, gan agronomu izglītību.

Valsts probācijas dienestā ir speciāla mācību un pētījumu nodaļa, kas nodrošina darbinieku izglītošanu.

Mums ir bijušas arī starptautiskas apmācības, kuras vadīja norvēģu un kanādiešu kolēģi. Tā sanāk, ka nozīmīgākās ir dienesta iekšējās apmācības.. 

Nākot strādāt uz probācijas dienestu, galvenais ir patiesa motivācija nesavtīgi palīdzēt cilvēkiem, nevis saņemt tikai algu. Otrs svarīgs aspekts ir, lai cilvēks nav profesionāli „sabojāts”. Piemēram, policistam ir cita domāšana, viņa mērķis ir aizturēt likumpārkāpēju, fiksēt visu dokumentāli un nodrošināt, lai būtu izdarīts viss, lai perosnu varētu prokurors vai tiesas sodīt. Ir grūti mainīt savu domāšanu no sodīšanas uz palīdzēšanu un atbalstu.

Kādas ir attīstības iespējas probācijas dienestā? 

Rietumeiropā probācijas dienests pastāv jau 100 gadus. Latvijā mums ir 12 gadu pieredze, tāpēc dienesta attīstība ir dinamiska, bagāta ar jaunievedumiem, kuru ieviešanā var piedalīties gandrīz katrs no dienestā strādājošajiem. Ar savu mērķtiecību un uzdrīkstēšanos ieviest darbā jaunas metodikas, piemēram, darbā ar dzimumnoziedzniekiem, esam apsteiguši igauņus. Pašlaik mums ir sadarbība ar Moldovu un Gruziju, kas jau pārņem mūsu pieredzi. Darbinieki tiek aicināti piedalīties starptautiskās konferencēs.

Pašlaik jauna lieta mūsu darbā ir brīvprātīgo piesaiste dienesta funkciju izpildei, sabiedrības iesaiste šajos procesos. Jau ilgāku laiku mums ir brīvprātīgie izlīgumu starpnieki. Brīvprātīgie saņem dienestā speciālu apmācību. Izlīgums ir laba alternatīva likumpārkāpumam, kas pēc būtības ir sava veida atbalsts konflikta risināšanai un nav paredzēts sodīšanai, bet lai vainīgais apzinātos izdarīto, uzņemtos par to atbildību un iespēju robežās risinātu likumpārkāpuma negatīvās sekas, kas radušās cietušajam. Esmu pārliecināts, ja kāds otram kaut ko ir nodarījis, risinājums strīdam var būt saruna.

Ir bijušas reizes, kad skolas ir lūgušas mūs piedalīties kā mediatoriem izlīguma sarunu procesā, lai risinātu konfliktus.  Pārsvarā šīs sarunas beidzas ar rokas paspiešanu starp puišiem, un problēma ir atrisināta.

Vai savā darbā saņemat gandarījumu?

Noteikti. Vislielākais gandarījums ir redzēt, ka cilvēks ir mainījies. Parasti jau klienti atnāk pie mums, lai izpildītu tiesneša vai prokurora lēmumu. Viņu saistības ar mums mēdz būt 12 nedēļu garumā, tiekamies, runājam, analizējam, kopīgi meklējam risinājumus, lai mazinātu vai vispār izskaustu cēloņus likumpārkāpumam. Gadās jau visādi, ka neatnāk uz tikšanos vai atnāk alkohola reibumā. Mēs neesam ārsti, bet mums ir jāiedod grūdiens, kas parāda, ka ir problēma. Ja cilvēkam sāp zobs, ir jāiet pie zobārsta, citādi viņš turpinās mocīties sāpēs! Tā arī te – mēs motivējam mainīties. Uz ielas bijušie klienti nereti pasaka paldies  aprunājas. Ir bijušas reizes, kad nepilngadīgie atzinuši, ka tikai probācijas dienestā ir varējuši atklāti izrunāties, un viņi to augstu novērtē.