Kā Tu izvēlējies enerģētikas nozari?

Laikam cita izvēle man neienāca prātā, jo gan tēvs, gan brālis bija elektriķi. Līdz ar to, nešauboties un galvu nelauzot, pēc 8. klases iestājos Rīgas Tehniskajā koledžā, kur ieguvu elektrotehniķa kvalifikāciju. Pēc tam studēju Rīgas Tehniskajā universitātē un ieguvu inženiera diplomu elektroapgādē. Vēlāk jau, kad apprecējos, izrādījās, ka mans sievastēvs un sievasbrālis arī ir elektriķi.

Kā veidojās Tava karjera?

Kad mācījos koledžas pēdējā kursā, kādu laiku strādāju privātā uzņēmumā elektromateriālu tirdzniecībā, studiju gados nakts maiņās strādāju par elektromontieri tekstilražošanas uzņēmumā.  Pēdējā studiju gadā AS “Latvenergo” nāca uz augstskolu iepazīstināt ar darba iespējām. Gājām arī uz uzņēmumiem, skatījos, klausījos, un man patika. Sāku kā elektrotehniķis siltumstacijā Andrejsalā. 2003.gadā sāku strādāt Inženiera amatā Rīgas TEC -2 un 2005. gadā pārgāju darbā uz modernizēto Rīgas TEC-1.

Ko dara elektroinženieris?

Galvenais inženiera mērķis ir nodrošināt, lai visas elektroiekārtas darbojas droši, lai nebūtu bojājumu un avārijas situāciju. Lai to panāktu, veicam profilaktiskās apkopes atbilstoši dažādiem standartiem, ražotāju nosacījumiem un normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar iekārtu tehnisko dokumentāciju, sastādu iekārtu remontu grafiku  uz vienu vai diviem gadiem.

Ja ražotājs nosaka, ka ik pēc gada jānomaina kāda komponente, to ieplānoju un izdaru. Ja elektrodzinējam jānomaina gultņi ik pēc 30000 darba stundām, sekojam stundām un attiecīgā termiņa beigās nomainām. Inženierim ir jāzina šīs prasības no galvas, daudz jālasa un jāstudē tehniskā dokumentācija. Ja kāda no komponentēm iekārtai salūst, tas var izraisīt ķēdes reakciju, un rezultātā var apstāties visa elektrostacija. Tehnikā ir kā ar cilvēka veselību, ja nerūpēsies par savu veselību jaunībā, vecumdienās var būt problēmas.

Elektrostacijai ir jādarbojas droši, un tā ir darbinieku liela atbildība, lai ziemā, kad laukā ir mīnus 20 vai vairāk grādi, kāda no iekārtām neapstājas kā rezultātā var tikt pārtraukta siltuma un elektrības piegāde.. 

Bet, ja tomēr notikusi kāda tehniska ķibele, man ir jānoskaidro, kur ir tā vaina, jāņem elektriskās shēmas, skrūvgrieži, mērinstrumenti (testeri) un, loģiski visu izanalizējot, jāatrod bojājuma iemesls.

Ja problēma nav liela, veicu remontu pats, nopietnākos gadījumos sazinos un piesaistu speciālus uzņēmumus, kas nodarbojos ar remontdarbiem.

Kādām ir jābūt rakstura īpašībām elektroinženiera darbā?

Ir jābūt pacietībai, zināšanām un loģiskajai domāšanai, lai saprastu, kurā elektriskajā elementā ir bojājums. Loģika un intuīcija ir labākie palīgi jebkuram inženierim. Pats daudz lasu un meklēju informāciju.  Katru dienu ir jāpapildina zināšanas.

No skolas laikiem noder zināšanas fizikā un  matemātikā, kas nepieciešamas ikvienam  inženierim.

Šajā darbā noder arī ķīmijas zināšanas. Elektrostacijā notiek dažādi tehnoloģiskie procesi - siltumtehniskie, ķīmiskie un elektriskie. Agrāk, darbā ar vecajām iekārtām, elektroinženieris bija šauri specializējies darbam ar kādu konkrētu iekārtu - transformatoru vai ģeneratoru. Tagad inženieris pārzina automātisko vadību, siltumtehniskos un ķīmiskos procesus. Daudzas elektroiekārtas darbojas ķīmijas nodaļā, kur notiek ūdens mīkstināšana, sagatavošana, fosfotēšana un citi procesi.

Pašlaik, sadarbojoties ar zviedru kolēģiem, veicam iekārtas remontu. Līdz ar to darbā nepieciešams saprast un runāt angļu valodā, jāzina gan tehniskā, gan sarunvaloda.

Kāds ir darba ritms?

Mūsu darbam ir sezonāls raksturs, jo vasarā nav apkures sezonas - tad varam veikt apkopes. Ja vasarā darbi ir kārtīgi paveikti, ziemā ir mierīgāk. Statistika pierādījusi, ka pirmie divi gadi elektrostacijās ir tie, kad parādās visi tehniskie defekti. 2005. un 2006. gadi bija ļoti smagi. Vajadzēja strādāt arī sestdienās un svētdienās. Nākamie jau rit mierīgāk. TEC-1 darbojas 11 gadus, tādējādi drīz iekārtu darbībai būs jāpievērš aizvien lielāka uzmanība, lai to darbība būtu nevainojama.

Kas Tev darbā sagādā gandarījumu?

Ja atrodu tehniskās problēmas cēloni un risinājumu. Vēl svarīgi ir, ka mums ir draudzīgs kolektīvs un ar prieku var  nākt uz darbu. Inženieri ir vairāk kā remontbrigāde, kas strādā pēc ieplānota darba grafika, līdz ar to steidzīgi lēmumi bieži nav jāpieņem. Mums ir iespēja padomāt. Tajā pašā laikā “stiept gumiju” nedrīkst. Lai arī viena procesa darbības nodrošināšanai, piemēram, ir divi sūkņi, un, ja viens iziet no ierindas, tad strādā otrs, tomēr pēc iespējas īsākā laikā tas jāsaremontē, lai abi sūkņi ir labā tehniskā stāvoklī.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem?

Uzskatu, ka jauniešiem, īpaši jau puišiem, pēc 9. klases beigšanas ir vērts iet uz kādu no tehnikumiem vai koledžām, un kopā ar vidējo izglītību iegūt profesiju. Pēc tam ir vieglāk atrast sevi darba tirgū un turpināt studijas.