Intervija ar Gintu Antomu,
AS „SAF Tehnika” tirdzniecības menedžeri
Kāpēc izvēlējies kļūt par tirdzniecības menedžeri?
Vienmēr esmu vēlējies strādāt starptautiskā uzņēmumā. Manas vairāku svešvalodu zināšanas ir liela priekšrocība starptautiskajā darba tirgū, kas mani atšķir no citiem. Tā kā vienmēr esmu bijis pārliecināts, ka gribu studēt ārzemēs, pabeidzot vidusskolu, divus gadus Nīderlandē studēju ekonomiku un uzņēmējdarbību. Tas dod vispusīgu izglītību cilvēkam, kurš grib strādāt menedžmenta pozīcijās.
Kā nokļuvi uzņēmumā „SAF Tehnika”?
Pieredze ārzemēs man deva iespēju tikties ar dažādu tautību cilvēkiem, izprast starptautisko vidi, kā arī attīstīt daudzas prasmes, kas nepieciešamas darbam multikulturālā vidē. Mana priekšrocība bija svešvalodu zināšanas. Meklējot darbu starptautiskā kompānijā, pieteicos uz izsludināto tirdzniecības menedžera vakanci šajā uzņēmumā, izturēju konkursu un tā sāku strādāt. Nu jau būs trīs gadi.
Kādas svešvalodas zini?
Angļu un vācu valodu – augstākajā līmenī, krievu valodu – labā līmenī, holandiešu – vidējā līmenī un franču valodu – pamata līmenī.
Kāpēc izvēlējies studēt tieši uzņēmējdarbību, nevis tehniku vai ko citu?
Tāpēc, ka uzņēmējdarbība ir tā vide, kur iespējams labi nopelnīt. Vienīgā nelaime ir tā, ka patlaban daudzi ir menedžeri, bet bez zināšanām kādā konkrētā nozarē. Tā kā es nezināju, ar ko tieši dzīvē gribu nodarboties, izvēlējos kaut ko vispārīgu, lai varētu strādāt jebkurā jomā.
Vai nav jābūt specifiskām tehniskām zināšanām, lai pārdotu elektronikas uzņēmuma produktus?
Sākumā, protams, bija grūti, jo neesmu tehnisks cilvēks. Tirdzniecības menedžerim ir jāpārzina produkts, kuru pārdod. Tomēr ne visi tirdzniecības menedžeri ir arī attiecīgās nozares speciālisti. Ja tā būtu, tas būtu ideāli, bet reāli tā ir ļoti reti. Man vēl bija jāapgūst arī daudzas ar tirdzniecību saistītas lietas, piemēram, kā pareizi pārdot, kā vienoties ar klientu. Augstskolā jau māca teoriju, bet, kad nonāc aci pret aci ar klientu, tad saproti, kāda nozīme ir praksei. Parasti visu, kas jāzina par pārdodamo produktu, visas tehniskās lietas, var apgūt darba vietā. Tam man bija nepieciešams pusgads.
Kādos starptautiskos tirgos Tu strādā?
Sākumā man uzticēja strādāt trijās valstīs. Tās bija Vācija, Holande un Austrija. Vēlāk pārņēmu arī Centrālās Eiropas valstis, tādas kā Slovākija, Čehija un visas Balkānu valstis. Tā kā mūsu tirgus niša ir specifiska, mēs mēģinām būt visās valstīs, tomēr koncentrējamies uz dažām galvenajām: manā reģionā 75% no apgrozījuma dod Vācija, Čehija, Slovākija un Ungārija. Pārējo valstu tirgi ir tādi, kur klienti un pasūtījumi uzrodas palaikam, un tad ar tiem strādājam.
Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?
Izpētīt, pārzināt telekomunikāciju tirgu manā atbildībā esošajā teritorijā, pārzināt potenciālos klientus un konkurentus, meklēt sadarbības partnerus, uzturēt kontaktus ar esošajiem klientiem, veikt klientu aptaujas par uzņēmumam interesējošiem jautājumiem, informēt klientus par produkciju, sekot rēķinu apmaksai, izstrādāt gada budžetu pārdošanai savā reģionā.
Kādas prasmes vai īpašības ir vajadzīgas, lai strādātu par tirdzniecības menedžeri?
Galvenokārt jābūt komunikablam, jāprot uzdot jautājumus un noteikt klientu vajadzības, jāmāk sarunāties svešvalodās.
Ja Vācijā es runāju ar klientu vāciski, viņš kļūst paļāvīgāks un man ir lielāka iespēja viņu pārliecināt un pārdot viņam savu produktu.
Jāprot iziet uz kompromisiem, pietuvināt savu piedāvājumu klienta vajadzībām. Vēl svarīgas ir zināšanas par konkrētajām valstīm, kultūras atšķirībām, tautas mentalitāti. Jābūt arī labam diplomātam un savaldīgam.
Vai ir nepieciešamas vēl kādas zināšanas papildus jau apgūtajām?
Šogad Latvijas Universitātē pabeidzu maģistra programmu ar eksporta novirzienu, bet tas man tomēr dzīvē un darbā noder maz. Pašlaik nekur mācīties tālāk neplānoju, jo neredzu, kur es varētu kaut ko apgūt man nepieciešamajā jomā, bet daudz informācijas var atrast internetā.
Kas ir pievilcīgs šajā darbā un kas sniedz gandarījumu?
Tas, ka izdodas pārdot produktu. Izstrādātāji jau var izgudrot un izstrādāt brīnumu lietas, bet vajag, lai par tām cilvēkiem rodas interese un kāds tās arī nopērk. Tas ir mans galvenais uzdevums. Darba rezultātu uzreiz gan ieraudzīt nevar, jo viena produkta pārdošanas process mūsu nozarē ir ļoti ilgs, no sešiem līdz pat 18 mēnešiem.
Kā notiek produkta pārdošana starptautiskā uzņēmumā?
Sākumā gatavs produkts tiek piedāvāts klientam, notiek sarunas, vienošanās. Tad, kad klients saprot, ka produkts viņu interesē, ar viņu atkal ir jātiekas, jāpiedāvā produktu izmēģināt, kas parasti ilgst kādus divus mēnešus. Ja produkts klientu apmierina, tiek izstrādāts projekts, kuru mēs atkal saņemam pēc diviem, pieciem vai astoņiem mēnešiem. Viss šis pārdošanas process aizņem daudz laika.
Tavs darbs noteikti ir saistīts ar ārzemju komandējumiem. Vai tas nav sarežģīti?
Ar to ir jārēķinās, bet to var uzskatīt arī par pozitīvo pusi. Var gūt priekšstatu par citām valstīm, to kultūru un cilvēkiem. Gadā divus trīs mēnešus es pavadu komandējumos, iznāk, ka vienu nedēļu no četrām esmu prom. Tā ir laba pārmaiņa. Bet kādreiz tas ir apgrūtinājums. Piemēram, kārtot darījumus ģērbtam uzvalkā 40 grādu karstumā nav nemaz tik patīkami.
Kas ir grūts šajā darbā?
Grūti ir tas, ka vienmēr esmu pa vidu starp klientiem un kolēģiem, uzņēmuma vadību. Ir jāsaprot, kas ir vajadzīgs klientam un kādas ir arī uzņēmuma intereses un iespējas. Bieži mani nesaprot kolēģi, un bieži uzņēmuma viedokli nesaprot klienti. Jāprot balansēt pa vidu, atrast kompromisu. Grūti ir savaldīties, ja redzi, ka klientam nav taisnība un darījums nenotiek.
Grūti būt uzbāzīgam, lai pārdotu produktu. Jāsamierinās, ka no sazvanītiem desmit klientiem atsauksies tikai viens.
Kā Tava karjera varētu attīstīties tālāk?
Pagaidām mūsu uzņēmumā radikālas karjeras pārmaiņas neredzu – mūsu Tirdzniecības departaments sastāv no tirdzniecības vadītāja un tirdzniecības menedžeriem, kas atbild katrs par savu reģionu.
Ko Tu ieteiktu tiem, kuri gribētu izvēlēties pārdošanas speciālista profesiju?
Ja darītu visu vēlreiz, tad es noteikti sākumā apgūtu kādu nozari, iegūstot noteiktu profesiju, jo tad man būtu priekšrocības attiecībā pret citiem uzņēmējdarbības un ekonomikas programmās studējušajiem, jo labi pārzinātu attiecīgo vidi un produkciju. Bet, mācoties tikai uzņēmējdarbību, zini pa mazam gabaliņam no visa – galu galā tā īsti nezini neko. Ja man nebūtu iepriekšminēto valodu zināšanu, es neatšķirtos no citiem šādiem tirdzniecības speciālistiem. Bet, ja šādam speciālistam ir vēl kvalifikācija jomā, kurā notiek pārdošana, viņam ir būtiska priekšrocība attiecībā pret citiem.