Intervija ar Līgu Poguli,

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" dārznieci

Kā Tu izvēlējies kļūt par dārznieci?

Man jau kopš bērnības ir paticis rušināties pa zemi. Mums ģimenē vienmēr ir bijis dārziņš, palīdzēju mammai, un gribējās pašai arī kaut ko iestādīt un izaudzēt. Pēc 8. klases aizgāju uz toreizējo Jelgavas profesionāli tehnisko skolu, uz daiļdārzniekiem. Diemžēl grupa nebija pilna un to jau pēc mēneša slēdza. Ātrumā iestājos Rīgas Amatniecības vidusskolā, kur izmācījos par šuvēju. Pēc skolas pabeigšanas iestājos Bulduru Dārzkopības vidusskolā un pabeidzu daiļdārzniecības projektētājus. Tur ieguvu zināšanas un praksi rasēšanā, projektēšanā, dendroloģijā, ainavu arhitektūrā, puķkopībā, ekonomikā un padziļināti botānikā. Pirmajā mācību gadā apguvām teoriju, otrajā gadā bija praktiskais darbs kokaudzētavās un tehnikuma parkā. Es vēl nebiju pabeigusi mācības, kad lidosta „Rīga” mani uzaicināja darbā.

Kādi ir Tavi darba pienākumi?

 Pēc amata skaitos dārznieka asistents. Drīz sapratu, ka vadīšana man nepatīk. Dārznieks atbild par plānošanu un iepirkšanu, ko un kur stādīt. Es atbildu par augu stādīšanu un to kopšanu. Manos pienākumos ir ieteikt, kur un kas ir nepieciešamas. Reālajā dzīvē plānošanu veicu kopā ar galveno dārznieku.

Es esmu tā, kas zina pateikt, kur krūmiņiem būt, kur daudzgadīgās puķītes stādīt, lai paliek tīra zemīte un var to izravēt. Zinu, kurā vietā ir saule, kur ēna, kur kāda zeme.

Strīdamies par mulčas lietošanu apstādījumos, kas tagad ir modē, un problēmu, ka tāpēc dobes izravēt nevar.

Kāds ir ikdienas darba ritms?

 Dārzniekam jābūt darbā katru dienu. Lidostā mēs esam paliela brigāde, jo mums ir vajadzīgi vairāki palīgi. Strādājam divas dienas pa 12 stundām, bet divas dienas ir brīvas. Sanāk garākas darba dienas, toties ir arī vairāk brīvdienu. Katru rīta saplānojam, ko katrs darīs. Puišiem parasti ieplāno viņiem atbilstošākus pienākumus, piemēram, pļaušanu, koku galotņu griešanu un veidošanu.

Lai cilvēkus netraucētu, puķes vajag apliet un telpaugus apkopt rīta agrumā. Vasaras periodā dārzu apliešana, krūmu veidošana un ravēšana notiek rītos un vakaros. Mums teritorija ir liela, dobes ir plašas, kamēr izstaigā visu, laiks paiet. Kad viens gals pabeigts, jāsāk ar otru un tā uz riņķi.

Ziemā veicam sniega tīrīšanu, tas jāpaveic līdz astoņiem rītā.

Sanāk strādāt arī dažādos laika apstākļos, aukstumā, kad snieg vai lielā tveicē.

Kādi darbi Tev patīk?

Man patīk dārza kopšana – stādīšana un ravēšana. Kad ieraugu dobi izravētu un skaisti sakoptu, ir milzīgs gandarījums par savu darbu.

Dārza zīmēšana un plānošana uz papīra, nav tas, kas man patīk, lai gan priekš sevis varu uzmest arī kādu apstādījumu skici.

Vai darbs ir fiziski smags?

Noteikti. Fiziskā slodze ir liela – tupies, celies, liecies, nes nezāļu spaiņus, staipi lejkannu un šļūteni pāri visām dobēm.

Ravēšana ir grūta. Tā ir slodze visam ķermenim. Var sāpēt mugura, pleci, roku locītavas, jo darbā tas viss ir nodarbināts.

Brīvdienās strādāju arī savā dārzā. Cenšos pabraukāt ar riteni un iet uz vingrošanu, lai ir noslogotas arī citas ķermeņa daļas.

Kādus darbus visbiežāk sanāk darīt?

Noteikti tā ir ravēšana un dārza kopšana. Pavasarī notiek stādīšanas darbi, vasarā ravēšana, laistīšana, apzaļojuma veidošana un noziedējušo ziedu griešana. Rudenī sākam liepām vainagus veidot un krūmus apgriezt, bet uz Ziemassvētkiem dekorējam telpas, arī ārā liepiņās un priedēs ieliekam virtenes.

Kādām ir jābūt rakstura īpašībām, lai varētu strādāt šajā profesijā?

Galvenais ir pacietība. Reizēm redzi, ka nezāle ir sīka un īpaši pēc skata netraucē, bet to vienalga ir jāizravē un dobe ir jāizkaplē. Nevar gaidīt nedēļu, lai pašam būtu vieglāk. Lidostā apzaļojumiem jābūt kārtībā katru dienu. Varbūt ceļotājs Rīgā ir pirmo un pēdējo reizi. Vajag, lai paliek labs iespaids.

Vai lidostā dārznieka darbs var atšķirties no dārznieka pienākumiem citos objektos?

Noteikti, jo lidostā ir īpaša drošības kārtība. Kad jāveic darbi aiz robežkontroles, mēs arī izejam pārbaudi. Ja nesam iekšā jaunas puķes, tās īpaši izlaiž cauri. Mums ir arī speciālas caurlaides par to, ka drīkstam ienest šķēres. Mums ir arī īpaši darba tērpi un valkājam speciālai darba drošībai paredzētus apavus ar metāla purngalu. Tas tāpēc, ka pastāv risks sadurties ar lidostas darbību apkalpojošo transportu.

Dažreiz nākas saskarties ar īpašām situācijām. Nereti pasažieris, kurš izlido sasprauž puķu podos nagu šķērītes, nazīšus. Domā, ka atlidojot paņems.

Man patīk mans darbs un lidostā jūtos kā mājās.

Atjaunots 2017. gada 16. februārī
Publicēts 2014. gada 12. novembrī