Intervija ar Inesi Rasiņu, apsardzi Rīgas Centrālcietumā

Kā Jūs izvēlējāties apsarga profesiju?

Pēc izglītības esmu informātikas skolotāja. Pēc studiju pabeigšanas strādāju Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā. Tā kā mūsu novadā trūkst pedagogu, skolas vadība piedāvāja paralēli pasniegt informātiku Jelgavas cietumā. Nenobijos, tieši pretēji: nodomāju, kāpēc gan nepamēģināt kaut ko jaunu, nezināmu? Par skolotāju biju nostrādājusi jau septiņus gadus, un radās vēlme kaut ko mainīt. Tā kā biju ieguvusi darba pieredzi Jelgavas cietumā, pieteicos apsardzes amatam Ieslodzījuma vietu pārvaldes Apsardzes daļā. Sāku strādāt Iļģuciema sieviešu cietumā, bet nu jau divus mēnešus veicu apsardzes pienākumus Rīgas Centrālcietumā.

Vai, stājoties dienestā, ir jāiziet pārbaude?

Jā, vispirms ir veselības pārbaude pie psihologa, psihiatra, zobārsta, ķirurga un citiem ārstiem, tad seko fiziskās sagatavotības pārbaude – vēdera prese, piepumpēšanās, skriešana, vīriešiem arī pievilkšanās.

Ja ikdienā cilvēks kustas, brauc ar riteni vai iet ar kājām, visi normatīvi ir izpildāmi.

Taču ir gadījumi, kad pretendenti kārto pārbaudījumu piecas, sešas reizes. Tālāk māca ieroču izjaukšanu un salikšanu. Ādažu poligonā notiek apmācības šaušanā pa mērķi.

Kur apgūst apsarga darba specifiskās iemaņas?

Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā, kurā sagatavo jaunos darbiniekus un pilnveido viņu zināšanas turpmākā dienesta laikā. Tie ir piecu mēnešu sagatavošanas kursi darbam ieslodzījuma vietās, kuru laikā uzzini par likumdošanas sistēmu, ieslodzīto un apsargu pienākumiem un tiesībām. Piemēram, apsargam obligāti ir jāzina, kādās situācijās drīkst pielietot šaujamieročus.

Kādi ir apsarga pienākumi?

Apsarga pamatpienākums ir pārraudzīt teritorijas ārējo perimetru. Nodrošināt, lai nenotiek ieslodzīto bēgšana vai bēgšanas mēģinājums, lai no ārpuses pāri žogam nepārmestu mantas ieslodzītajiem, lai nebūtu ielaušanās cietuma teritorijā ar domu palīdzēt ieslodzītajam izbēgt. Mums jāziņo vadībai vai jāizziņo trauksme, ja redzam, ka ieslodzītais iziet no atļautās teritorijas. Manā darba laikā nav bijuši šādi gadījumi.

Apsargs strādā sargtorņos un caurlaides posteņos, dodas konvojā ieslodzītajam kā pavadošā persona uz tiesu vai slimnīcu.

Pienākumus apsargu starpā nedaudz sadala, piemēram, sievietes strādā vairāk sargtorņos un caurlaides posteņos, savukārt vīrieši drošības dēļ vairāk noslogoti konvojā.

Kāds ir darba ritms?

Mums ir maiņu darbs – vienu diennakti strādā, un trīs ir brīvas. Ir svarīgi darbā ierasties možam un enerģiskam, jo, kad esi postenī nepārtraukti, ir jāvēro situācijā teritorijā.

Postenī maināmies ik pēc trim stundām. Maiņas laikā nedrīkst ne grāmatu lasīt, ne telefonā spēles spēlēt, tas maiņas sākumā tiek nodots. Ir jāiztur, lai cik dažreiz ir grūti. Brīvajās stundās var paēst, pagulēt un atpūsties. Ja notiek ārkārtas situācija un ieslodzītais jāved uz slimnīcu, tad apsargu var noņemt no posteņa un ir jādodas konvojā uz slimnīcu. Slimnīcā apsargs atrodas blakus ieslodzītajam gan operācijas laikā, gan pašā palātā. Tā kā darbs nav vienmēr tik paredzams un vienmuļš, bet ir brīži, kad grūti sagaidīt maiņas beigas.

Vai ir kādas ēnas puses šajā darbā?

Darbā jārēķinās ar to, ka reizēm ir ļoti auksti - jo sargtornis nav pilnībā slēgta un apsildāma telpa.

Kādām ir jābūt rakstura īpašībām?

Noteikti ir jābūt rakstura stingrībai. Ieslodzītie ļoti pārbauda jaunos darbiniekus, lūdz ienest vai iznest kādas mantas - telefonu vai USB zibatmiņu. Viņi pārbauda mūs, cik daudz var atļauties. Tādēļ ir stingri jāievēro ētikas noteikumi. Kādreiz var virspusēji pārmīt kādu vārdu ar ieslodzīto, un viss. Vēl ir jāpiemīt arī pacietībai, izturībai, precizitātei un spējai neapjukt ārkārtas situācijās.

Jāpārzina ieslodzīto psiholoģija, lai nepakļautos manipulācijām un provokācijām.

Jābūt attīstītai psiholoģiskajai noturībai līdztekus labai fiziskajai sagatavotībai un pašaizsardzības prasmēm. Nedrīkst nākt uz darbu ar nosodošu attieksmi pret apcietinātajiem. Savs darbs ir jādara, netiesājot citus, katram var gadīties kļūdīties.

Kā Tavi draugi un paziņas uztvēra Tavu izvēli?

Dažādi. Tie, kuri mani pazīst, teica, ka no manis to var sagaidīt. Bija tādi, kuri brīnījās, vai ar mani viss ir kārtībā. Nesen satiku klasesbiedru, kurš dzīvo Anglijā un šobrīd vēlas atgriezties mājās. Uzzinot darba nosacījumus un pozitīvās puses – atalgojums, veselības apdrošināšana, maiņu darbs, – viņš saredzēja labu iespēju atgriezties Latvijā pēc iespējas ātrāk.

Atjaunots 2017. gada 16. februārī
Publicēts 2013. gada 16. decembrī