Muzejs ir sabiedrībai pieejama pētnieciska un izglītojoša iestāde, kas vāc, saglabā, pēta, popularizē un izstāda apskatīšanai materiālās liecības, kas raksturo sabiedrību un tās vidi.

Katrs muzejs veido savu krājumu (gan materiālo, gan nemateriālo). Krājuma priekšmetus muzeji uzskaita un reģistrē. Muzejiem jānodrošina krājuma priekšmetu saglabāšana. Nepieciešamības gadījumā speciālisti veic priekšmetu konservāciju un restaurāciju. Krājumu un ar to saistīto informāciju pēta attiecīgās jomas speciālisti. Lai popularizētu muzeja krājumu, tiek veidotas ekspozīcijas un izstādes, gatavotas publikācijas, vadītas ekskursijas un izglītojošās programmas.

Muzeji atšķiras pēc to tematikas:

  • Arheoloģijas muzeji specializējas arheoloģisko materiālu izpētē un popularizēšanā;
  • Vēstures muzeji atspoguļo dažādus vēstures posmus un izskaidro to ietekmi uz mūsdienām;
  • Mākslas muzejos apskatāmas mūsdienu un senās mākslas paraugi;
  • Muzeji - memoriālās mājas stāsta par ievērojamām personībām un ir iekārtoti to dzīves vietās;
  • Jūrniecības muzeji veltīti jūrniecības vēsturei, kultūrai un arheoloģijai;
  • Militārie un kara muzeji atspoguļo konkrētās valsts militāro vēsturi;
  • Dabas vēstures muzeji ataino evolūcijas procesu, bioloģisko daudzveidību un vides problēmas;
  • Brīvdabas muzejos var apskatīt atjaunotas senas ēkas un vēsturisko sadzīvi;
  • Dzīvās vēstures muzejos tiek „izspēlēta” noteikta vēsturiskā perioda sadzīve;
  • Zinātnes muzeji apspoguļo zinātnes vēsturi un sasniegumus;
  • Specializētie muzeji var būt veltīti dažādām tēmām (piem., saules muzejs, šokolādes muzejs u.tml.).