Intervija ar AS "Grindeks" reaktora operatori Megiju Lauru Veckaktiņu

Kā Tu nonāci līdz šai profesijai, un kur Tu mācījies?

Pēc 9. klases absolvēšanas es izvēlējos mācīties profesionālajā vidusskolā nevis turpināt mācības vispārizglītojošā vidusskolā. Profesionālo vidusskolas diplomu ieguvu absolvējot Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžu (OMTK), apgūstot biotehnoloģiju kā biotehnologa palīgs, un nolēmu turpināt mācības turpat koledžā, iegūstot 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību biotehnoloģijā ar iegūstamo kvalifikāciju – biotehnologs. Mācoties OMTK, secināju, ka šī joma mani interesē un vēlos ar to saistīt savu karjeru. Konkrēti biotehnoloģiju iespējams apgūt Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Taču nākotnē es vēlētos kļūt par ķīmijas tehnologu – šo profesiju var apgūt Rīgas Tehniskajā universitātē. OMTK ir noslēgts sadarbības līgums ar uzņēmumu “Grindeks”, tāpēc pēc koledžas absolvēšanas nonācu praksē uzņēmumā un pēc tam arī ieguvu pastāvīgu darbu, jo sapratu, ka vēlos šeit strādāt. Šis ir darbs, kas vairāk saistīts ar ķīmijas zinātni, taču manā darbā izmantotajām iekārtām un reaktoriem ir saistība arī ar biotehnoloģijas nozari. Ieskaitot prakses laiku, uzņēmumā strādāju jau pusotru gadu.

Kādi ir Tavi darba pienākumi?

Es nodrošinu vielu vai produktu ražošanas procesus pēc sava tiešā vadītāja tehnologa norādījumiem saskaņā ar viņa sastādīto darbu sarakstu. Man ir jāstrādā tieši ar galaproduktu, jāveic procesi, kur tas tiek pēdējoreiz attīrīts un tad izkrauts jau kā aktīvā farmaceitiskā viela, kas pēc tam tiek nosūtīta turpmākajiem procesiem. Mani un manu tiešo kolēģu (operatoru, ar kuriem strādāju vienā iecirknī) uzdevumi ir telpu uzturēšana darba kārtībā, vielu iekraušana, attīrīšana, izkraušana, fasēšana, kā arī dažādi papildu procesi, kuri novērš izejvielu izšķērdēšanu un samazina ražošanas atkritumu apjomu. Šis darbs notiek trīs dažādās telpās.

Pastāsti sīkāk par šiem procesiem!

Sākumā mēs kristālisko vielu un šķīdinātāju iekraujam šķīdināšanas reaktorā, kur tās tiek karsētas, lai kristāliskā viela izšķīstu šķīdinātājā. Tālāk šķīdums tiek transportēts uz kristalizācijas reaktoru, kurā notiek dzesēšana. Dzesēšanā iepriekš izšķīdusī kristāliskā viela atkal kristalizējas. Tālāk šis vielu maisījums tiek transportēts uz D klases tīrajām telpām, kur tas tiek mazgāts, filtrēts un žāvēts. Filtrēšanā kristāli tiek atdalīti no šķīdinātāja un tie paliek filtrā. Pēc žāvēšanas kristālus izkrauj turpat tīrajās telpās un aizņem apmēram 1 stundu. Analītiķis no laboratorijas atnāk un paņem paraugus kristāliskās vielas analizēšanai. Vēlāk to fasē un pako. Tā kā no iekraušanas brīža līdz izkraušanas beigām process ilgst aptuveni 40 stundas, dažādus procesa posmus veic dažādas maiņas (operatoru komandas), kā arī procesi notiek praktiski nepārtraukti, tātad, vienam procesam ritot, paralēli tiek uzsākts nākamais. Piemēram, neilgi pēc kristālu izkraušanas no filtra, jauni kristāli, kuri peld šķīdinātājā, tiek transportēti uz filtru, lai tos atdalītu ar filtrēšanu no šķīdinātāja, mazgātu un sāktu žāvēt. Tad citas maiņas pabeigs žāvēt un izkraus un tā tālāk.

Maiņā strādājam trīs, četri darbinieki – mums ir vieni uzdevumi, kurus sadalām savā starpā, lai varam tos ātrāk paveikt. Katra maiņa pati izlemj, kā savstarpēji sadalīt uzdevumus.

Ja rodas vajadzība, operators var tikt pārcelts uz citu iecirkni. Dažādos iecirkņos jeb telpās ražo dažādus produktus. Katrā iecirknī vienlaikus ražo vienu produktu. Procesi var mainīties arī viena iecirkņa ietvaros, ja, piemēram, beidz ražot vienu un sākt ražot citu produktu. Tādā gadījumā mums jāapgūst viss, kas attiecās uz jauno vielu vai produktu un tā ražošanas procesiem.

Vai Tavā darbā pastāv riski?

Ja esi neuzmanīgs, vari sasisties vai paslīdēt. Darba drošības speciālisti šādus riskus regulāri novērš vai samazina līdz minimumam. Protams, ir arī vielas un iekārtas, ar kurām strādājot, ir jāievēro īpaša piesardzība.

Vai Tu izmanto kādu aizsargaprīkojumu?

Iekraušanā, kur ir saskare ar substanci, jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi. Arī izkraušanā, bet jau citi – kombinezons, sejas maska, cimdi, speciāli apavi, kas tiek turēti priekštelpā.

Vai Tavā darbā ir arī fiziska slodze vai viss notiek automātiski?  

Mums ir moderns iecirknis, kur daudzas darbības varam veikt, vienkārši uz vadības paneļa spiežot pogas, piemēram, lai ieslēgtu maisītāju vai citu iekārtu. Vienlaikus ir arī daudz darbību, kuras jāveic pašiem ar rokām, – tās gan ir pielāgotas, lai nebūtu fiziski ļoti grūtas.

Vai ar iekārtām iemācījies strādāt tieši uzņēmumā?

Skolā mums bija mācību priekšmets – procesi un aparāti. Tur mūs iepazīstināja ar iekārtu uzbūvi un darbības principiem. Taču tās bija nestrādājošas iekārtas, piemēram, filtrs šķērsgriezumā, lai varam izprast, kā tas strādā.

Godīgi sakot, pilnīgu priekšstatu par iekārtām es ieguvu tikai tad, kad sāku strādāt uzņēmumā “Grindeks”. Prakse mācību procesā ir ļoti, ļoti svarīga.

Kas Tevi visvairāk šajā darbā saista?

Es katru dienu šeit iemācos kaut ko jaunu. Varu domāt par procesiem, kas un kāpēc notiek, uzdot jautājumus tehnologam, lai labāk izprastu pašus ķīmiskos procesus. Man arī patīk plānot dienas darbus un paspēt tos izdarīt.

Kādas īpašības vai prasmes nepieciešamas, lai varētu strādāt šajā profesijā?

Vēlamas būtu zināšanas fizikā un ķīmijā, bet ļoti daudz iemācās, strādājot uzņēmumā. Nevajadzētu būt slinkam – it īpaši attiecībā uz mācīšanos, jo, lai šo darbu darītu labi, ir jālasa dažādi priekšraksti, kuri pieejami katrā iecirknī, kas attiecas gan uz iekārtu ekspluatāciju, gan uz ķīmiskajiem procesiem.

Kādi ir lielākie izaicinājumi Tavā darbā?

Šajā darbā jārēķinās, ka visa diena var paiet stāvot kājās, kas sākumā kādam var būt fiziski grūti. Var nākties celt arī smagumus līdz 20 kg, bet parasti to dara puiši. Mēs tiekam informēti, piemēram, kā pareizi celt smagumus, lai sev nekaitētu, tāpat mums ir pieejamas speciālas jostas mugurai, kas atvieglo smagāku priekšmetu celšanu. Tādēļ operatoriem ir vēlams iekļaut savā ikdienā sportiskas aktivitātes. Uzņēmums ir parūpējies, lai darbiniekiem bez maksas būtu pieejama sporta zāle uzņēmuma teritorijā.

Kāds varētu būt nākamais karjeras solis Tavā profesijā?

Ir jāstudē, un tad iespējams kļūt par tehnologu, kurš vada operatorus, izstrādā procesus, sastāda dienas kārtību, izplāno iecirkņa iekārtojumu un risina dažādas ikdienas problēmas.

Cik bieži šajā profesijā jāapgūst kaut kas jauns?

Kā jau minēju, mums ir diezgan apjomīgi standartu priekšraksti, kuros izklāstīta iekārtu ekspluatācija, process un darba drošība – tie ir regulāri jāpārlasa un jāatkārto. Reizi gadā visiem darbiniekiem ir jākārto eksāmens. Mums uzdod dažādus jautājumus, un mums jāprot izstāstīt par darba procesiem. Kopumā jāatzīst, ka šī ir joma, kur ļoti bieži notiek pārmaiņas, bet pārsvarā tās saistītas ar procesiem un darbībām, lai gan vairākos iecirkņos ir ieviests arī jauns aprīkojums un tehnoloģijas – tad visiem iesaistītajiem darbiniekiem jāapgūst zināšanas, kā ar tām rīkoties.

Ar kuriem kolēģiem Tev visbiežāk jāstrādā kopā?

Lielākoties tie ir pārējie operatori, kas strādā manā maiņā. Vēl sadarbojos ar analītiķi, kurš nāk ņemt galaprodukta paraugus analīzēm un, protams, manu tiešo vadītāju – tehnologu.

Kādās jomās vai profesijās vēl var strādāt ar Tavu pieredzi un zināšanām?

Būtībā visās jomās, kurām ir saistība ar ķīmiju – dažāda veida ražošanā, pārtikas tehnoloģijā, kosmētikas nozarē, biotehnoloģijā, attīrīšanā un vides apsaimniekošanā.

Kāds ir pieprasījums pēc Tavas profesijas speciālistiem?

Kā reaktora operatoru, tā arī iepriekš minēto tehnologu pavisam noteikti trūkst.

Tiem, kuriem ir interese par šo jomu, noteikti vajag nākt un izmēģināt darbu šajā profesijā vai iziet praksi uzņēmumā – tas ļoti palīdz, lai saprastu, kā viss notiek un ko tieši tu vēlies darīt.

Ja ir runa par praksi, ir iespēja izvēlēties dažādas prakses vietas – piemēram, mana draudzene, kura apguva to pašu profesiju, ko es, nonāca praksē “Grindeks” laboratorijā. Ir vērtīgi pamēģināt dažādas darba vides, lai atrastu sev vispiemērotāko.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kuri vēlētos strādāt šajā nozarē?

Vienmēr būt centīgiem un čakliem, censties sevi parādīt no labākās puses, pilnveidot sevi un nepārtraukti mācīties. Nebaidīties pieļaut kļūdas. Un mācīties fiziku un ķīmiju, jo, manuprāt, tas ir ļoti nepieciešams, lai Latvijā attīstītos ražošanas nozare un mēs kopumā labāk dzīvotu.

Publicēts 2019. gada 11. februārī