Intervija ar Jāni Braunu,

Ventspils meža iecirkņa, Ziemeļkurzemes mežsaimniecības vadītāju

Kā Jūs izvēlējāties šo profesiju?

90. gadu sākumā Vecbebru tehnikumā ieguvu bitenieka izglītību. Tajā laikā Latvijā sākās politiskās un ekonomiskās izmaiņas - juku laiki, kas skāra arī bitenieka darbu. Atalgojums kļuva ļoti zems. Tā es nolēmu stāties Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Meža fakultātē. Manā ģimenē vairākas paaudzes ir saistītas ar meža nozari. Mans vectēvs bija mežsargs. Nebiju plānojis savu nākotni un karjeru saistīt tieši ar mežkopību. Kā jaunam cilvēkam negribējās uzreiz ielīst mežā, gribējās kaut ko citu.

Pēc 3. kursa biju praksē kā mežsargs A/S Latvijas valsts meži. Tā bija mana priekšrocība, jo ieguvu reālu darba pieredzi. Kad pabeidzu akadēmiju, sāku darbu A/S Latvijas valsts meži. Man paveicās, ka jau studiju laikā biju izturējis konkursu un varēju uzsākt savu darba karjeru.

Šajā amatā esmu jau 13 gadus un neesmu nožēlojis nevienu brīdi. Reizēm bijusi doma uzsākt kaut ko citu, bet gan esošajam atalgojumam, gan darba apstākļiem ir liela nozīme.

Kāds ir Jūsu darba ritms?

Pusi laika pavadu pie datora, plānojot meža kopšanu, stādīšanu, meliorācijas sistēmas uzturēšanu, ievadot dažādus mērījumu datus, otru pusi - mežā. Protams, ka darba ritms ir sezonāls. Katrā sezonā ir noteikti darba uzdevumi. Pavasarī ir darba ziņā viskarstākais un atbildīgākais laiks - notiek stādīšana. Vasarā aktuāls ir ugunsdrošības jautājums. Ugunsgrēki bieži notiek cilvēku aizmāršības vai pat ļaunprātības dēļ. Mūsu pienākums ir uzraudzīt ugunsgrēka vietas, kad tā ir nodzēstas, jo degšana uzreiz nenorimst. Naktī uguns pierimst, bet pa dienu, saulei lecot, tā atkal var atsākties. Un, kad deg, tad jāstrādā gan dienu, gan nakti.

Kādi ir Jūsu pienākumi?

Manā pārziņā ir 26 tūkstošu hektāru liela meža platība, un tā ir sadalīta par mazākām plānošanas vienībām. Ja ir nocirsta teritorija, tajā ir jāuzaudzē mežs, jāplāno, kad un kāda koka suga tur tiks stādīta, vai darīsim to mākslīgi vai ļausim tam augt pašam. Jauns mežs skaitās, kad, piemēram, priede ir 30-40 gadus veca. Sākumā nocirstajā teritorijā sagatavojam augsni, uzaram, stādām, un tad regulāri kopjam. Skatāmies, lai kokus nebojā kaitēkļi, zvēri un dažādas slimības.

Meža uzturēšanas procesā nomērām katru koku - cik tas ir resns krūšu augstumā, kāds ir diametrs un augstums.

Tad var izrēķināt, cik kubikmetru ir meža. Tas nepieciešams plānošanai, lai zinātu, cik koku nepieciešamas nocirst vai retināt, lai mežs turpinātu veselīgi augt.

Manā tiešajā pakļautībā ir viens darbinieks, kurš ir mans palīgs. Bet fiziskos darbus mežā veic vairāki cilvēki. Tiek slēgti līgumi ar uzņēmumiem, kas sniedz meža uzturēšanas pakalpojumus. Mans uzdevums ir laicīgi un precīzi plānot darbus, lai darbinieki varētu atrast konkrēto vietu mežā, lai tiktu ievērota dabas un darba aizsardzība, tāpat arī, lai darbs būtu pieņemami un laicīgi paveikts.

Darbā izmantoju datoru ar speciālām programmām. Man ir pieejama datu bāze, kurā ir visa informācija par mežu, kurā vietā kas aug, kāds ir tā vecums. Ir arī programma ar kartēm, kurā vizuāli var noorientēties pārvaldāmajā meža teritorijā. Speciāla GPS programma man ir arī automašīnā. Tur varu ievadīt dažādus mērījumus un informāciju par paveiktajiem darbiem mežā uzreiz. Šī informācija automātiski tiek sinhronizēta ar kopējo datu bāzi. Tas ir svarīgi, jo mežs ir mainīgs. Mainās sugas, to vecums, tas ir jākontrolē, jāuzrauga, jāseko līdzi izmaiņām un tās jāpiefiksē.

Mūsu ziņā ir arī brīdinājuma zīmju uzstādīšana mežā.

Vai Jūsu darbā gadās arī kļūdīties?

Ir tāds meža tips – lāns, kurā drīkst audzēt tikai priedi. Kurzemē ir daudz briežu, un, ja briedis nokož jaunaudzes priedītes, tad beigās izaug bērzi, kas paši no sevis iesējas, bet priedes ir augstvērtīgākas. Tā, protams, ir dabas kļūda, bet tā nav pieļaujama no cilvēka puses. Dabai tāpat ir labi, bet mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai augtu produktīvs mežs.

Kā cīnāties ar meža zvēriem un kaitēkļiem?

Galvenie jauno audžu postītāji ir pārnadži, mazāk stirnas un aļņi. Pret tiem izmantojam dažādus līdzekļus, piemēram, repilentu. Tas ir šķidrums, kas satur  dzīvnieku izcelsmes asinis. Ar to apmiglo jaunaudzes. Briedi asins smarža padara nervozu, un viņš dodas prom. Tiek izmantots arī līmes maisījums ar smiltīm. Pie smiltīm mutē briedim grūti pierast.

Dzīvnieku dēļ ir jāstāda vairāk koku - uz hektāru 3000 gabalus, lai, kad mežs izaug, uz hektāru būtu palikuši 500 koku.

Kopšanas procesa laikā tie tiek papildus izretināti, daļa aiziet bojā arī kaitēkļu dēļ. Galvenais mazais kaitēklis ir priežu smecernieks, kas mēdz iekārot mazās priedītes. Smecernieks ir vabole, kas nograuž mizu pie saknes un barības vielas netiek pa stumbru augšā, un augs nokalst. Zāģlapsenes nograuž skujas. Lai tās iznīcinātu, ir jānoķer brīdis, kad notiek populācijas izaugsme.

Kuru darbu Jums patīk darīt?

Man patīk pienākumi, kas saistīti ar dabas aizsardzību. Interesanti, ja var atklāt kaut ko jaunu, piemēram, kāpās atradām jūras ērgļa ligzdu. Zvanījām ornitologiem, lai noteiktu putna šķirni un izveidotu konkrētai teritorijai aizsardzības pazīmi. Mikroliegumos ir noteikts, ko drīkst darīt, cik intensīva var būt saimniekošana. Kad tas izdarīts, kartēs iezīmē teritoriju izveidotajam mikroliegumam un buferzonu. Mūsu iecirknī 60 km gar jūru ir piejūras aizsargjosla.

Gandarījumu sniedz, kad redzi rezultātu, bet mežā tas nav viegli. Mežs aug lēnām. Tagad, kad esmu nostrādājis 13 gadus, beidzot parādās jaunaudzes, kuras pats, darbu uzsākot, esmu iestādījis.

Atjaunots 2017. gada 17. februārī
Publicēts 2013. gada 10. jūnijā