Intervija ar Līgu Kupferi,

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" mežsaimniecības inženieri

Kad Jūs sapratāt, ka savu darba dzīvi saistīsiet ar mežu?

Man jau bērnībā un skolas laikā patika daba. Kad mācījos vidusskolā, īsti nevarēju saprast, kur doties tālāk mācīties. Viena izvēle bija ekonomikas fakultāte un otra - meža fakultāte Jelgavā. Ļoti gribēju mācīties Jelgavā, taču dokumentus iesniedzu abās fakultātēs.

Kad apmeklēju atvērto durvju dienas Jelgavā, tad arī veicu savu īsto izvēli par labu mežsaimniecībai.

Tajā brīdi vēl precīzi nezināju, kādu darbu veikšu, bet zināju, ka darbs būs saistīts ar mežu, būšu dabā.

Pabeidzot bakalaura studijas, uzreiz nevarēju atrast darbu un nolēmu turpināt studijas maģistratūrā. Tajā laikā darba vadītāja piedāvāja darbu fakultātē projekta ietvaros un līgumdarbu Silavā uz pāris mēnešiem. Šeit strādāju jau trešo gadu.

Kāds ir Jūsu ikdienas darbs?

Mūsu darbs sastāv no divām daļām. Vispirms mēs dodamies mežā un vācam materiālus dažādiem pētījumiem, ko veikuši pasūtītāji. Pēc tam seko darbs birojā, kur apkopojam datus, analizējam un gatavojam pētījuma atskaites.

Piemēram, Latgalē veicām pētījumu par liektajiem bērziem - sniegliecēm un ledus lauzēm. Pagājušā ziemā mežā sniega daudzums radīja lielus postījumus un zari bija saliekti pat 90 grādos. A/s „Latvijas valsts meži” veica  pasūtījumu, lai izzinātu, vai pēc laika šie koki atlieksies atpakaļ. Pamatojoties uz pētījuma datiem, var aprēķināt, cik daudz bērzu būs dzīvotspējīgi un cik daudz jāizcērt. Lai izpētītu to, vairāki speciālisti ierīko parauglaukumus bojātajās mežaudzēs, uzmēra katru koku, ievāc informāciju par to, cik lieli ir bojājumi, kādā leņķī atrodas bērzi. Pēc šiem datiem izstrādājam prognozes katra bērza dzīvotspējai.

Vasarā lielāko daļu atrodamies mežā, bet ziemā esam birojā un analizējam datus, veicam aprēķinus un gatavojam atskaites. Dažkārt sanāk arī ziemā veikt mērījumus mežā.

Šobrīd birojā veicu koku pieaugumu un gadskārtu mērījumus. Tas notiek tā: ar pieauguma svārpstu izurbjam koku, urbumus apstrādājam un tad ar mikroskopu izmērām koksnes pieaugumu, tādējādi izpētām, cik gadskārtu pieaugumus konkrētais koks ir veidojis konkrētā gadā.

Darbā izmantojam visus instrumentus, ko izmanto meža nozarē, - augstummēru, dastmēru, kompasu, speciālos meža datorus.

Kādas ir šī darba „ēnas puses”?

Ir jārēķinās, ka daudz laika ir jāpavada ārpus mājas.

Nereti uzsākam darbu pie pētījuma pirmdienā un atgriežamies tikai piektdienā. Vēl jārēķinās, ka ir jābūt labai imūnsistēmai un veselībai.

Darbs ir ārā un dažādos laika apstākļos. Ir ļoti nepatīkami pamatīgi izmirkt, tāpēc vienmēr jānodrošinās, lai līdzi paņemtais apģērbs atbilstu visiem laika apstākļiem.

Kādiem ir jābūt nosacījumiem, lai sekmīgi varētu veikt šo darbu?

Svarīgi, lai patīk matemātika, jo datu analīzē jāizmanto formulas. Mums jāspēj strādāt arī ar dažādām specifiskām datorprogrammām. Jābūt vēlmei pētīt un izzināt, atklāt kaut ko jaunu. Jāpiemīt neatlaidībai, precizitātei un pacietībai, gan veicot mērījumus, gan rakstot atskaites.

Atjaunots 2017. gada 17. februārī
Publicēts 2014. gada 23. janvārī