Intervija ar Jāni Zušmani,

SIA „Komerccentrs DATI grupa” servisa daļas vadītāju

Kā izvēlējies strādāt informācijas tehnoloģiju jomā?

Skolas laikā man bija interese un vēlme nodarboties ar tehniku. Vidusskolu beidzot, jau bija konkrētāka doma par radioelektroniku vai datortehniku. Izvērtēju, ka specialitātei, kas saistīta ar datortehniku, ir lielāka perspektīva. Iestājos RTU (toreiz Rīgas Politehniskajā institūtā), Automātikas un skaitļošanas fakultātē, specialitātē „Skaitļošanas mašīnas, kompleksi, sistēmas un tīkli”.

Vai tolaik augstskolā jau bija iespēja apgūt visu nepieciešamo? Vai arī to nācās darīt vēlāk – dažādos kursos u.c.?

Pirmās datorklases parādījās, kad sāku mācīties. Otrajā kursā bija pirmās nodarbības datorklasē ar personālajiem datoriem, ar 286. procesoriem. Interese bija milzīga, neskatoties uz to, ka speciālā literatūra bija jāmeklē pašam. Datorsistēmu tehniķa profesiju esmu praktiski apguvis laika gaitā, papildinot savas zināšanas gan kursos, gan pašmācības ceļā.

Vai arī tagad nepieciešams papildus mācīties?

Jāmācās ir nepārtraukti, jo visu laiku parādās jauni tehnoloģiju produkti, piemēram, Windows ik pa 2 – 3 gadiem nāk klajā ar jaunākajām versijām. Īpaši daudz jāmācās, ja gribi pamainīt specializāciju uz vienu vai otru pusi, piemēram, specializēties aprīkojuma remonta jomā (printeri, tīkla aparatūra) vai programmatūras uzturēšanas un administrēšanas jomā. Zināšanas var iegūt gan internetā, gan kursos, kur iespējams arī praktiski veikt laboratorijas darbus. Izdevīgi ir tas, ka sertifikācijas eksāmenam var sagatavoties ne tikai apmeklējot kursus klātienē, bet patstāvīgi studējot literatūru.

Kādi ir tavi galvenie pienākumi datorsistēmu tehniķa darbā?

Mūsu uzņēmums ir ārpakalpojuma sniedzējs – datorsistēmu tehniķis apkalpo dažādus klientus, kuriem nav sava štata darbinieka, kas nodarbotos ar datorsistēmas apkopi. Ja klients sāk savu darbību un veido IT sistēmu no nulles, tad sākumā mūsu speciālisti palīdz izdomāt, kāda tehnika un programmas būs vajadzīgas. Šajā procesā var pieslēgties sistēmu arhitekts, pārdošanas un piegādes speciālisti, sistēmu administratori. Kad ir skaidra sistēmas uzbūve, tā tiek realizēta dzīvē – ar sarežģītākiem jautājumiem darbojas sistēmas administrators, savukārt datorsistēmu tehniķis veic vienkāršākus ieviešanas darbus un galvenais – sistēmas uzturēšanu un apkopi.

Klientiem, kuriem jau ir sava IT sistēma, mēs veicam auditu, iesakām uzlabojumus, un datorsistēmu tehniķa atbildībā ir realizēt un uzturēt daļu no šiem uzlabojumiem – piemēram, uzstādīt datorus, remontēt un tīrīt tos, instalēt programmas, uzstādīt papildu atmiņu, saslēgt vietējo tīklu, nomainīt lietotāju paroles, ķert vīrusus u.tml. Datorsistēmu tehniķis apmāca arī lietotājus, kad ir nomainīta vai atjaunota programmatūra, uzstādīta jauna biroja tehnika, cilvēkiem jāierāda arī, kā ērtāk un ātrāk strādāt ar lietotājprogrammām.

Kāda ir datorsistēmu tehniķa darba ikdiena?

Ir plānotie darbi un izsaukumi. Plānotie darbi var būt regulārā profilaktiskā apkope (reizi mēnesī vai trijos mēnešos) vai uzlabojumi un sistēmu maiņas. Savukārt izsaukumi rodas tad, ja klientam rodas pēkšņas problēmas. Klients zvana mūsu Palīdzības dienestam, kas pieņem problēmu pieteikumus, izvērtē to kritiskumu un nodod tālāk speciālistiem risināšanai. Ir klienti, kas par vienkāršākajiem jautājumiem zvana uzreiz datorsistēmu tehniķim, kurš tad ieplāno laiku klienta apmeklēšanai. Sākumā gan viņš vienmēr cenšas problēmu atrisināt attālināti, ar telefona palīdzību.

Ja pie klienta tomēr jādodas, tehniķim līdzi ir gan instrumenti (skrūvgriezis u.c.), gan dators tīkla problēmu pārbaudei, gan instalācijas diski un servisa programmas, lai pārbaudītu klienta datora cieto disku. Ja jāstrādā ar drukas iekārtām, jāņem līdzi arī salvetes, otiņas, putekļsūcējs tīrīšanai un citi tīrīšanas līdzekļi.

Gadās arī kuriozi – pa telefonu klients apgalvo, ka dators ir ieslēgts un gaismiņa spīd, bet, ierodoties uz vietas, izrādās, ka ieslēgts ir tikai monitors, bet sistēmbloks nav.

Vai datorsistēmu tehniķa darbs atšķiras, ja viņš strādā individuāli, nelielā IT nodaļā vai lielā IT uzņēmumā?

Šajā profesijā var strādāt arī kā pašnodarbinātais – tad gan pasūtījumus pamatā dabū caur paziņām. Lielā servisa uzņēmumā darbinieki var viens otru aizvietot, nomainīt, lai klients vienmēr laicīgi saņemtu atbalstu. Lielos uzņēmumos ir vairāk darbinieku un līdz ar to arī lielāka kompetence par dažādiem IT jautājumiem. Var būt arī tā, ka uzņēmumam ir pašam savs datorsistēmu tehniķis, lai nodrošinātu ātru atbalstu ikdienas darbam. Taču ļoti specifisku jautājumu risināšanai tiek slēgts vēl arī papildu līgums ar servisa centru. Mazos uzņēmumos datorsistēmu tehniķa pienākumus parasti veic sistēmu administrators.

Ko no tevis kā datorsistēmu tehniķa sagaida klients?

Klients vēlas, lai viss notiek un tehnika strādā, lai viņam nav jātērē savs laiks šādām lietām. Klients grib, lai viņa problēmu atrisina maksimāli ātri. Ideāli, ja datorsistēmu tehniķis novērš problēmu jau savlaicīgi, pirms klients to vispār ir pamanījis.

Kādas prasmes, īpašības nepieciešamas, lai labi veiktu šo darbu?

Ļoti būtiskas ir komunikācijas prasmes. Var teikt, ka attiecība starp tehniskajām zināšanām un komunikāciju ir apmēram 50/50. Ja tu nemācēsi klientam pareizi pasniegt un izskaidrot situāciju, problēmas būs pat lielākas nekā tad, ja tu tehniski varbūt neesi tik spējīgs, bet māki pareizi runāt ar klientu. Ar klientiem jāveido labas attiecības, jo tas palīdz risināt tehniskos jautājumus. Jābūt ekstravertam, arī apzinīgam, lai atrisinātu līdz galam problēmu, ko klients ir uzticējis. Jāspēj sadarboties komandā ar kolēģiem, citiem pakalpojumu sniedzējiem. Ne mazāk svarīga ir spēja risināt problēmas patstāvīgi. Jābūt arī analītiskai domāšanai, gatavībai nepārtraukti apgūt ko jaunu.

Nepieciešamas valodu zināšanas – gan lai kontaktētos ar klientiem, gan lai lasītu nozares literatūru, kas pārsvarā ir svešvalodā.

Kādi ir vislielākie izaicinājumi šajā darbā?

Katrā solī ne no šā, ne no tā var notikt un notiek lietas, kam nevajadzētu notikt, parādās problēmas. Izaicinājums ir ik uz soļa būt gatavam to risināšanai.

Kas šajā darbā sagādā gandarījumu?

Tas, protams, atkarīgs no cilvēka: vienam gandarījumu sniedz klienta vai vadības uzslava par paveikto darbu, otram – tas, ka viņš trīs dienas ņemas ar kādu problēmu un beigās veiksmīgi ir to atrisinājis. Mani gandarī brīži, kad izdodas ieviest un uzturēt sistēmu, kas ir komplicēta, taču atbilst plānotajam, kad izdodas atrast elegantu risinājumu.

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?

Es teiktu – visplašākās. Sākumā var strādāt par datorsistēmu tehniķi, tad, gūstot pieredzi un papildus mācoties, var kļūt par sistēmu administratoru. Tālāk var attīstīties par sistēmu arhitektu. Var augt arī vadības jomā un kļūt, piemēram, par servisa daļas vadītāju.

Datorsistēmu tehniķi var arī specializēties – piemēram, strādāt ar konkrēta ražotāja produktiem, administrēt serverus vai tīkla aparatūru, nodarboties ar drošības risinājumiem, veikt specifiskus remontdarbus. Var strādāt servisu centros, kas ir lielu ražotāju oficiālie pārstāvji, un veikt garantijas remontu viņu produktiem.

Ko tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu apgūt datorsistēmu tehniķa profesiju?

Jābūt gatavam visu laiku papildināt zināšanas un iemaņas. Ļoti bieži risinājumi jāmeklē patstāvīgi internetā, jo, pat ja esi izgājis dažādus kursus, tajos visas praktiskās situācijas no dzīves nevar apskatīt. Tāpat jāizvērtē savas rakstura īpašības – vai spēj būt gan komunikabls, gan tehniski domājošs, gan apzinīgs. Labs veids, kā pārbaudīt savu interesi, ir iesaistīties ēnu dienās – paskatīties, kā īsti šis darbs notiek. Ir vērts pieteikties arī vasaras praksē kādā uzņēmumā.

Atjaunots 2017. gada 17. februārī
Publicēts 2012. gada 14. novembrī