Intervija ar Gintu Rasu-Grāvīti,

Gaisa spēku leitnantu

Kā nokļuvāt bruņotajos spēkos?

Jāsaka, ka armija atrada mani. Kad mācījos 9. vai10. klasē, satiku radinieku, kurš bija bijis karavīrs un virsnieks, viņš man stāstīja, kā viņam gājis, par savu pieredzi. Saskatīju viņā savu etalonu, apbrīnoju viņa vitalitāti un zināšanas. Sapratu, ka armija ir lieta, kas var mainīt manu dzīvi. Skolā 7. un 8. klasē biju „četrinieku karalis”, bet, kad izvirzīju armiju par savu mērķi, bija uz ko tiekties un viss sāka mainīties. Pakāpeniski atzīmes sāka uzlaboties. Zināju, ka atzīmēm  jābūt labām, lai iestātos akadēmijā, jo konkurss ir liels. Beigās jau vidējā atzīmē bija seši un savu mazo mērķīti biju sasniedzis. Mana motivācija bija arī ģimene un draudzene. Es gribēju būt ātrāk neatkarīgs, es zināju, ka armija par mani parūpēsies, būs kur gulēt, ko ēst, nebūšu vecākiem uz kakla, būšu pats un patstāvīgs lielajā dzīvē.

Kādas bija mācības aizsardzības akadēmijā?

Pēc vidusskolas iestājos aizsardzības akadēmijā, pēc atlases kļuvu par kadeta kandidātu. Mācības akadēmijā ir grūtas, it īpaši pirmajā gadā, sākumā trīs mēnešus Kājnieku skolā Alūksnē. Tur jāiemācās paklausīt un izpildīt jebkuru pavēli, jāmācās izdzīvošanas prasmes, lauka kaujas iemaņas. Arī fiziskā slodze ir liela - jānes lielas, smagas somas. Tāpēc iesaku jau skolas gados sevi fiziski sagatavot.

Tad seko trīs mēneši Instruktoru skolā Cēsīs, kur līmenis jau ir nedaudz augstāks un dažbrīd jau jābūt līderim savā grupā, jāsāk plānot komandas darbs. Pēc tam bija mācību kursi sakaros un valodās akadēmijā. Tālāk bija četri gadi Rīgas Tehniskās universitātes Aviācijas institūtā - civilajā augstskolā, kur ieguvu profesionālā bakalaura grādu un aviācijas transporta gaisa kuģu tehniskās ekspluatācijas inženiera mehāniķa kvalifikāciju. Tad atkal atgriezāmies akadēmijā, kur bija dažādi taktikas kursi, un tad jau bija absolvēšana.

Kā nokļuvāt Gaisa spēkos?

Tajā gadā, kad iestājos, bija iespēja izvēlēties Gaisa vai Jūras spēkus. Tā kā jūrniecība man ir sveša, izvēlējos gaisu, lai gan patiesībā interesē Sauszemes spēki.

Kad absolvējām akadēmiju, amati jau bija sadalīti. Komandieri jau bija saplānojuši mūsu sadalījumu. Armijā jābūt elastīgam, jo nav tā, ka pats lemsi, kas un kur būsi. Tavā vietā tiek izplānots un nolemts. Un tev ir jāmāk pakļauties. Ir jābūt lojālam armijai, nevis kādam konkrētam darbam. Protams, ka ir iespēja plānot, censties un izrādīt sevi, un ir iespējamas karjeras izmaiņas. Es sākumā biju bortinženieris eskadriļā, helikoptera mehāniķis, tagad esmu Radara vada komandieris.

Ko dara Radara vada komandieris?

Radara vada komandieris dara to pašu, ko citi vada komandieri. Pamatdarbs ir strādāt ar savu personālu. Man vadā ir 12 karavīri: kaprāļi, seržanti. Es esmu komandieris, vadītājs, kontrolieris, menedžeris. Mani padotie ir pieauguši cilvēki, kas par mani ir vecāki, profesionāli un ar lielu armijas pieredzi. Pārsvarā viņi sākuši ar obligāto dienestu, bijuši kaujinieki, piedalījušies misijās Irākā un Afganistānā. Man ir jābūt gatavam arī tam, ka pakāpē zemāks var mani mācīt. Tā situācija ir jāizmanto un jātver jebkura jauna informācija. Nākas risināt arī karavīru problēmas, man ir jānodrošina, lai karavīrs labi jūtas mājās un pilnvērtīgi var pildīt darbu armijā. Ir jābūt labām komunikācijas prasmēm. Ir jābūt kā labam draugam, bet tai pašā laikā jāievēro distance. Vada komandierim ir jāparāda sevi kā cienījamu cilvēku, tu nedrīksti nākt ar nepareizu, iedomīgu attieksmi. Tas ir vērtīgākais, ko virsnieks var iegūt, nevis tas, kāda tev ir pakāpe vai zvaigznes, bet, ka tevi ciena un atzinīgi izsakās. Uz to es ceru.

Ir arī darbs ar papīriem – pavēļu rakstīšana, iesniegumu lasīšana, kļūdu novēršana.

Ar ko jūsu vads nodarbojas ikdienā?

Nodarbojamies ar sportu, organizējam operatoru kursus, notiek savstarpēja kolēģu apmācība. Tagad gatavojamies Baltijas valstu mācībām Rēzeknē. Tur izliksim divus radarus, novērosim gaisa telpu, kur lido lidmašīnas, radari sūta informāciju uguns vienībai, kurai liek notriekt mērķi.

Kā redzat savu nākotni?

Man ir vēlme un interese pāriet uz Sauszemes spēkiem. Gribu strādāt arī ar lielāku vadu. Nenoliedzami, sevi ir jāpierāda ar savu darbu, jo šādās reizēs notiek tevis izvērtēšana. Lēmumu pieņem NBS komandieris.

Ko vēlaties pateikt jauniešiem?

Skolas laikā saprast, ka noderēs matemātika, fizika, valodas. It sevišķi labi ir zināt franču valodu. Tad ir labas iespējas piedalīties dažādās starptautiskās apmācībās, ko organizē Francijas bruņotie spēki.

Kā ir pildīt pavēles, ja skolā esat bijis dauzoņa?

Varu teikt, ka esmu pilnībā mainījies. Kāds biju 9. klasē un kāds tagad? Agrāk biju mazais huligāns, skolā biju norakstīts, man paredzēja, ka spēšu tikai grāvjus rakt. Labi, ka radās motivācija sevi mainīt. Tas man dod arī gandarījumu, ka var visu, ja gribi. Pats saviem spēkiem mācījos un centos. Es nedaru neko minimāli, es vienmēr daru tik, cik varu, to labāko, ko varu.

Atjaunots 2017. gada 17. februārī
Publicēts 2013. gada 28. decembrī