Intervija ar Andreju Karpačevu,

vadošo optisko kabeļu tehniķi SIA „Citrus Solutions”

Kā nonāci līdz darbam telekomunikāciju jomā?

Esmu mācījies arodskolā par elektromontieri. Mans pirmais darbs bija elektriķis ziepju rūpnīcā, kur izgāju mācību praksi. Taču šo darbavietu likvidēja, un bija jādomā, ko darīt tālāk. Man piedāvāja darbu “Lattelekom” un tieši saistībā ar optiskajiem kabeļiem. Tā gan bija pavisam cita „opera” nekā elektriķa darbs, vienīgais kopīgais elements bija kabeļi, kaut arī pavisam citi.

Kur mācījies un apguvi tīklu tehniķa arodu?

Var teikt, ka mācījos uz vietas darbā. Darbavietā izgāju arī kursus, taču tie bija par darbu ar vara, nevis optiskās šķiedras kabeļiem. Sākumā uz Latviju brauca zviedru speciālisti un mācīja, kā strādāt ar noteiktiem optiskajiem kabeļiem. Bet vēlāk jau darba gaitā, zinot, kā jāstrādā ar vienas firmas kabeļiem, vari loģiski izdomāt, kā to darīt ar citām kabeļu markām. Ja ir kādi īpaši jauninājumi, pie mums brauc firmu pārstāvji un stāsta par to, kas mainījies viņu ražotajos kabeļos, uzmavās.

Vai papildus mācīties nepieciešams visu laiku?

Jāsaka, ka mūsu jomā tehnoloģijas nemainās tik bieži, taču mācīties nākas visu laiku. Visu var apgūt, praktiski strādājot. Ar laiku vari pats izdomāt, kā varētu darīt darbu ātrāk, labāk.

Kādi ir tavi galvenie darba pienākumi?

Nodarbojos ar optiskā kabeļa līnijas ierīkošanu un uzturēšanu. Pa optisko kabeli tiek „piegādāts” ātrgaitas internets, telefona sakari, televīzija. Sākumā klients (tie var būt gan uzņēmumi, gan ēku celtnieki, gan savrupmāju īpašnieki) pasūta pakalpojumu telekomunikāciju uzņēmumam. Tajā projektētājs izdomā, kā to realizēt. Un tad tiek dots darba uzdevums tīkla tehniķiem, kas ierīko kabeli. Mēs no centrāles ierīkojam optisko kabeļu līniju un izbūvējam atzarus līdz daudzdzīvokļu ēkām. No šāda kabeļa katru šķiedru var pieslēgt atsevišķam klientam, piemēram, konkrētam dzīvoklim, bet ar to jau nodarbojas citi meistari.

Pārsvarā lielās pilsētās sakaru kanalizācijas sistēma jau ir izbūvēta. Arī būvējot jaunus rajonus, tāda tiek ieprojektēta. Visi zina apaļos lūku vākus ar uzrakstu “Lattelecom”. Zem šīm lūkām atrodas sakaru kanalizācijas akas, kuras savā starpā ir saistītas ar caurulēm, un tām ir izvadi uz ēkām. Ja pievada konkrētai mājai nav, to būvē celtniecības brigāde. Tādā gadījumā mēs darbu pieņemam un pārbaudām, vai tas veikts atbilstoši projektam.

Kā praktiski notiek kabeļa ierīkošana?

Lai varētu pievilkt optisko kabeli, vispirms mēs pēc projektiem saprotam, kur un kādi ir pievadi ēkai, kur ir klientam tuvākās savienošanas vai atzara uzmavas. Tad kāpjam lejā sakaru kanalizācijas akā un velkam kabeli. Vispirms montējam uzmavu, tad sakrustojam un atbilstoši šķiedru shēmai ar speciālu metināšanas datoru sametinām šķiedras, lai pa tām no centrāles varētu pievadīt signālu. Klienta galā iekārtu samontējam, pēc tam ar speciālu aparatūru kabeļa trase tiek izmērīta no viena gala līdz otram, lai noteiktu, vai tā ir izmantojama, vai tajā nav bojājumu vai sakaru zudumu. Izpildīto darba uzdevumu tālāk nododam inženierim, kurš sagatavo visu dokumentāciju un nodod pasūtītājam. Tas savukārt tālāk jau var pieslēgt pakalpojumu klientam.

Kāda ir tava darba ikdiena?

Ir plānotie darbi, kas saistās ar optisko kabeļu montāžu, un tīkla uzturēšanas darbi. Parasti strādājam astoņas stundas, bet, lai nodrošinātu remontdarbus uz izsaukumiem, mums ir arī dežūru grafiks, kad strādājam no pieciem vakarā līdz astoņiem rītā.

Plānotajos kabeļu montāžas darbos mēs saņemam darba uzdevumus un tehnisko dokumentāciju, ko mums ir sagatavojusi Projektēšanas daļa, – tā ir informācija, kur atrodas kabelis, kur jāveic darbi, kā jāsadala šķiedras kabelī, ko uz kurieni savienot, lai pakalpojums darbotos u.tml. Tad dodamies uz darbu veikšanas vietu un strādājam.

Savukārt tīkla uzturēšanas darbu uzdevumus saņemam no Tīklu kontroles nodaļas, kas uzmana tīklu darbību. Ja ir noticis kāds negadījums, jādodas uz vietas skatīties, kas par vainu, jo attālināti jau to nevar uzzināt. Reizēm negadījumi rodas celtniecības, ceļu vai ūdensvada remontdarbu laikā, kad kabelis tiek pārrauts neuzmanības dēļ. Kabeļus var pārgrauzt arī dzīvnieki, tā ka uzturēšanas darbi rodas atkal un atkal. Turklāt jāstrādā pietiekami ātri, lai klientam nerodas dīkstāve.

Vai tas nozīmē, ka pārsvarā jāstrādā laukā?

Birojā strādāt nākas minimāli – tik, cik no rīta saplānojam darbus, izdrukājam projektētāja atsūtītās shēmas. Vairāk strādājam izbraukumos, objektos uz vietas. Var teikt, ka strādājam neatkarīgi no laikapstākļiem, taču jāievēro arī drošības noteikumi – piemēram, nedrīkst darboties pērkona laikā, kanalizācijas akās jāstrādā vismaz diviem darbiniekiem (viens strādā zem zemes, otrs atrodas virs zemes). Strādājot ar optisko kabeli, ir svarīgi nodrošināt vienmērīgu temperatūru. Ja gaisa temperatūra ārā ir zemāka par 15 grādiem, metināšanas darbus nevar veikt. Mums ir speciāli aprīkotas mašīnas ar instrumentiem, darbgaldiem, ģeneratoru elektrībai un gaisa temperatūras nodrošināšanai. Tā kā kanalizācijas šahtās ir ūdens, izmantojam arī tā atsūknēšanas mašīnas. Jāvalkā darba apģērbs, ķivere.

Kādas prasmes, īpašības ir nepieciešamas, lai labi veiktu šo darbu?

Nepieciešams tehnisks prāts, lai varētu saprast ēku plānus, shēmas – kabeļu kanalizācijas shēmas, zemes grunts shēmas, šķiedru shēmas. Galvenais – vajadzīga pacietība un paškontrole, jo jāstrādā ar šķiedrām, kas ir sīkas kā mati, to metināšana un arī uzmavu montēšana ir ļoti sīki, smalki darbi. Šķiedru ir viegli nepamanīt un saplēst. Tad viss vairāku stundu darbs būs jādara no jauna. Metināšanas dators palielina šķiedras attēlu, taču tāpat ir nepieciešamas ļoti precīzas roku kustības. Turklāt nedrīkst nervozēt, lai gan ir jāiekļaujas noteiktā laikā. Ir, protams, jāstrādā arī ar āmuru un urbi, nostiprinot kabeli.

Svarīgi ir prast runāt ar cilvēkiem – gan ar kolēģiem, gan klientiem. Šis nav darbs, ko var veikt ļoti intraverts cilvēks. Ar klientu jāvienojas par to, kad varēs veikt darbus, cik ilgi varēs strādāt u.tml. Bet klienti mēdz būt dažādi, jāmāk vienoties ar visiem, turklāt klātienē, nevis pa telefonu.

Kādi ir vislielākie izaicinājumi šajā darbā?

Lieli projekti jāpabeidz laicīgi, kārtīgi, lai nav pretenziju. Piemēram, ja jāstrādā ar lieliem optiskajiem kabeļiem, kas nodrošina internetu pusei Latvijas. Jāstrādā ātri un vienlaikus precīzi.

Kas šajā darbā tev sagādā gandarījumu?

Jāteic, ka piedalīšanās šādos lielos projektos arī sagādā gandarījumu. Vispār labi, precīzi paveikts darbs ir gandarījums. Patīkami ir arī strādāt tādā komandā kā mūsējā, jo bez labām savstarpējām attiecībām un atbalsta šo darbu nu nekādi nevar darīt.

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?

Var kļūt par brigādes vadītāju un organizēt visas komandas darbu. Var arī specializēties – piemēram, montēt vara kabeļus, optiskos kabeļus, nodarboties ar videonovērošanas un apsardzes risinājumu montāžu vai ugunsdrošības sistēmu montāžu. Mūsu uzņēmums piedāvā plaša spektra pakalpojumus, tādēļ tīkla tehniķi tiek iesaistīti arī šāda veida darbu veikšanā.

Ko tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu apgūt tīkla tehniķa profesiju?

Jāpārdomā, vai pietiks pacietības. Darbs nav no vieglajiem, tas prasa arī fizisku piepūli. Taču tas ir interesants un pamazām „ievelk”. Ja nu laika gaitā tomēr sagribas darīt ko citu, iegūtās tehniskās zināšanas un prasme „lasīt” tehniskos zīmējumus un shēmas var noderēt arī citās jomās.

Atjaunots 2017. gada 17. februārī
Publicēts 2013. gada 31. maijā