Profesiju pasaule

Kā Tu izvēlējies strādāt šajā jomā un kā apguvi šo profesiju?

Par jūru sapņoju no bērnības. Patika skatīties filmas un raidījumus par jūru. Apsvēru visas iespējas un galu galā sapratu, ka negribu ilgstoši būt prom no mājām, tādēļ civilo jūrniecību neizvēlējos. Pēc vidusskolas stājos Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, lai kļūtu par kuģa elektromehāniķi vai tehniķi. Akadēmijā mainījās attīstības plāni un turpināt mācīties bija iespējams, tikai apgūstot stūrmaņa profesiju. Tā kā programmā ietilpa arī elektronika, mēs visi turpinājām mācības un neesam nožēlojuši. Mācību prakse sākas jau pirmajā kursā. Tad arī vari pavērtēt, vai izturēsi darbu uz kuģa jūrā. Nav tā, ka uzreiz nonāk uz kuģa. Mācību laikā piecus gadus nodienēju uz sauszemes. Paskraidīju pa poligonu, pa mežu.

Vai arī tagad nepieciešams papildus mācīties?

Treniņš un mācības ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Ar laiku zināšanas kļūst dziļākas, taču visu laiku visu laiku ir jāatkārto jau apgūtais, lai spētu pildīt uzdevumus jebkurā laikā.

Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?

Esmu dienestā Jūras spēkos navigācijas komandas komandiera amatā, pakāpe – leitnants. Mūsu kuģis „Rūsiņš” meklē un neitralizē mīnas, kas palikuša pēc Pirmā pasaules kara un Otrā pasaules kara. Pēc aplēsēm Baltijas jūrā ir apmēram 20 līdz 50 tūkstoši nesprāgušu mīnu, arī torpēdas var atrast. Protams, tās ir senas un ir maza varbūtība, ka tās uzsprāgs. Mūsu rīcībā ir detalizētas kaujas norišu kartes. Katru gadu tiek sastādīts plāns, kurus apgabalus jāpārmeklē. Tiek rīkotas arī starptautiskas mācības, kurās vairākas valstis nosūta savus kuģus uz noteiktu rajonu mīnu meklēšanai.

Esmu galvenais stūrmanis, atbildu par visām navigācijas iekārtām. Sagatavoju darbam kartes un navigācijas iekārtas. Man ir pakļauti septiņi sakarnieki, kas atbild par sakariem un dažādām rācijām, un navigācijas nodaļas cilvēki, kas palīdz ar visu uz kuģa esošo aprīkojumu. Pildot uzdevumus jūrā, strādāju ar karti un aprīkojumu. Nododu informāciju vecākajam virsniekam, kurš vada visu kuģi. Viņš saņem informāciju gan no manis par navigāciju, gan no kuģa mehāniķa par tehnisko stāvokli, gan no operāciju centra par to, vai ir kādas mīnas atrastas. Šo informāciju vecākais virsnieks apkopo un pieņem lēmumus par turpmāko rīcību.

Mīnu meklēšanā ir trīs fāzes. Krasta fāzē norit sagatavošanās, kas galvenokārt ir darbs ar cilvēkiem. Tie ir pastāvīgi treniņi, lai jūrā katrs zinātu savu vietu un spētu pildīt savus uzdevumus. Es atbildu par savu komandu, lai viņiem viss ir kārtībā un viņi būtu gatavi iziet jūrā. Pirms tam jāplāno līdzi ņemamie resursi, jāpārbauda viss aprīkojums.

Otrajā fāzē mēs no ostas ejam uz to vietu jūrā, kur notiks meklēšana. Arī šajā fāzē notiek treniņi, jo jābūt gataviem grūtākajam scenārijam. Trešā fāze ir pati mīnu meklēšana. Tas notiek lēni. Šī darba fāze prasa lielu pacietību.

Strādāju arī ar tehniku. Vienkāršas lietas varu pats noregulēt, bet ar uzturēšanu un remontu nodarbojas citi speciālisti. Daļu laika aizņem tā sauktais „papīru darbs”. Stājoties akadēmijā, es nedomāju, ka arī tas ietilps manos pienākumos. Katrai iekārtai ir tehniskās apkopes lapa, kurā pēc katras darbināšanas jāieraksta dažādas ziņas, piemēram, cik stundas iekārta ir darbināta. Darbojoties ar kartēm, jāpilda dažāda dokumentācija. Arī personāla izvērtēšana ir mans pienākums. Man jāseko līdzi, vai visi ir apmeklējuši nepieciešamos kursus un saņēmuši sertifikātus. Arī pašam jāpaaugstina savas zināšanas un arī jātrenē sava komanda.

Kāda ir Tava darba ikdiena?

Uz jūras dienas režīms ir šāds: sešas stundas strādā, sešas stundas atpūties. Un tā uz riņķi. Jāmāk atslābināties un aizmigt atpūtas laikā un laikā atmosties, lai būtu darba gatavībā. Kad esam krastā, strādājam no pusastoņiem līdz puspieciem vakarā. Daļu laika pavadām krastā – remontējam kuģi, trenējamies un gatavojamies gaidāmajiem uzdevumiem. Jūrā parasti ilgāk par desmit dienām nepavadām. Cilvēki ļoti nogurst šajā darbā. Civilajā jūrniecībā nav tik lielas slodzes, tādēļ viņi jūrā var izturēt arī ilgāku laiku.

Vētras laikā kuģis nevar meklēt mīnas. Tādēļ, ja jau iepriekš ir zināms, ka tuvojas vētra, jūrā nebraucam. Ja jau esam jūrā, meklējam vietu, kur piestāt krastā un nogaidīt vētru. Ir gadījies arī vairākas dienas pavadīt jūrā vētras apstākļos.

Kādas prasmes un rakstura īpašības ir nepieciešamas, lai labi veiktu šo darbu?

Protams, fiziskā sagatavotība nāk par labu, bet tas nav galvenais. Mums katru nedēļu ir divas sporta dienas, kuras veltām fiziskajai sagatavotībai, bet tie nav tikai fiziskie treniņi. Galvenais ir sapratne par to, ko dari, jo galvenokārt strādājam ar galvu, nevis rokām.

Mūsu darbam piemīt psiholoģiskā spriedze. Darbā jābūt spējīgam sadzīvot ar dažādiem cilvēkiem un izpildīt dotos uzdevumus. Jūrā esam 42 cilvēki uz kuģa vienlaikus, tāpēc jābūt ļoti pacietīgam. Jāprot uzklausīt. Noder arī humora izjūta.

Mūsu darbam raksturīgi, ka jāprot ātri analizēt informāciju un pieņemt lēmumus. Jūrā nedrīkst „raustīties” un „stresot”. Jābūt drošam par saviem lēmumiem. Ja jūti, ka neesi pārliecināts, jājautā padoms citiem. Jāspēj vadīt personālu un pakļauties savam komandierim.

Kādi ir vislielākie izaicinājumi šajā darbā?

Pati grūtākā ir tieši krasta rutīna. Ja kuģis ilgi neiet jūrā, ļoti grūti pēc tam savākt komandas garu. Tas ir lielākais izaicinājums.

Ja runā par jūras slimību, tad sākumā man tā bija diezgan smaga, taču es izturēju un tā pārgāja. Tas tomēr atkarīgs no katra cilvēka spējas sevi disciplinēt. Taču, jo ilgāks ir laiks, ko pavadi krastā, jo ilgāk atkal jāpierod pie jūras.

Kas šajā darbā sagādā gandarījumu?

Man patīk jūrā. Jo vairāk, jo labāk.

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?

Sākumā piešķir dienesta pakāpi - matrozis. Otrajā, trešajā kursā kļūst par dižmatrozi. Absolvējot aizsardzības akadēmiju, saņem pirmo virsnieka pakāpi - leitnants. Pats esmu tikko sācis savu karjeru, un man priekšā ir vairāki virsnieku amati, līdz kuriem vēl augt un augt.

Ja kaut kādu iemeslu dēļ cilvēks vairs nevēlas dienēt uz kuģa, ir iespējams kļūt par speciālistu citā jomā, piemēram, par ūdenslīdēju, var pāriet arī dienestā uz štābu.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu apgūt šo profesiju?

Skolā noteikti vajadzētu padziļināti apgūt matemātiku un fiziku, arī svešvalodas, īpaši angļu valodu. Jāpiesakās jaunsargos, lai iepazītu militāro jomu. Šādi iespējams saprast, vai militārā joma ir domāta tev. Pats biju iedomājies, ka šeit būs vairāk romantikas. Sanāk, protams, arī svētkos parādes formā staigāt, bet ikdienas darbs atšķiras no filmās redzētā. Šeit ir ļoti daudz jāmācās un jāstrādā.