Intervija ar Leldi Grantiņu - Ieviņu,

LU Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras pētnieci

Kā Jums radās interese studēt bioloģiju?

Droši vien tāpat kā daudziem, kuri nāk uz bioloģijas fakultāti.

Pie visa vainīgs ir skolas bioloģijas skolotājs, kurš mācēja mūs ieinteresēt bioloģijā.

Man patika laboratorijas vide ar daudzajām kolbiņām un krāsainiem šķidrumiem. Ar klasesbiedriem piedalījāmies bioloģijas olimpiādēs rajonā un arī valsts mērogā. Pēc 11. klases bija dilemma - kur iet tālāk mācīties? Skolotāji man ieteica studēt vācu valodu. Taču, kad pēdējā skolas gadā bija iespēja piedalīties skolēnu apmaiņas programmā Vācijā, sapratu, ka vācu valodu varēšu mācīties pati tāpat, un, ka ir jāiegūst profesija. Atnācu uz bioloģijas fakultāti. Pirmajā kursā katra katedra iepazīstina ar savu studiju specifiku un Mikrobioloģijas katedras pārstāvji mani pārliecināja par specializāciju mikrobioloģijā. Katedra ir mana darbavieta vēl aizvien.

Vai studijas ir grūtas?

Studijas pirmajos kursos ir diezgan grūtas, vēlreiz tiek mācīta augstākā matemātika, fizika, ķīmija. Tiem, kuri labi mācījušies vidusskolā, nav grūti. Pirmajā kursā ļoti noder skolā iemācītais, it sevišķi par šūnu bioloģiju un DNS.

Latvijas Universitātei ir aktīva sadarbība ar augstskolām ārzemēs un es 3. kursā devos apmaiņā uz gadu Somijā (Joensuu Universitātē). To iesaku izmēģināt visiem, jo tā ir laba iespēja salīdzināt izglītības sistēmas. Pēc tam man piedāvāja studēt maģistratūrā Upsalā un arī Vācijā, taču ģimenes dēļ paliku Latvijā.

Kā veidojās Jūsu karjera?

Pabeidzu bakalaurus un sāku strādāt Latvijas valsts mežzinātnes institūtā „Silava” par laboratorijas asistenti. Pēc tam aizgāju strādāt par mikrobiologu uz zāļu ražotāja „Grindex” injekciju ražotni. Manos pienākumos bija ražošanas procesa mikrobioloģiskā kontrole - saražotās produkcijas sterilitātes kontrole. Injekcijām ir jābūt sterilām. Veicu arī telpu sterilitātes pārbaudes. Ja tika atrastas kādas baktērijas, tad atbilstoši zāļu ražošanas noteikumu prasībām tās bija jāizpēta un jānosaka to suga.

Ļoti bieži Latvijas fabrikās mikrobiologiem nākas pildīt arī higiēnas speciālistu, pārtikas tehnologu un kvalitātes vadības speciālistu pienākumus.

Pēc šī darba pārgāju strādāt uz „Laimu”. Veicu izejvielu (riekstu, rozīņu, iebiezinātā piena u.c.) kontroli. Pārbaudīju, vai mikrobioloģiskā kvalitāte atbilst Ministru kabineta noteikumu normām. Veicu arī ražošanas procesa, pusfabrikātu un gala produktu kontroli. Darba pienākumos ietilpa arī telpu tīrības kontrole, darbinieku darba higiēnas uzraudzība. Tas nozīmē, ka jāseko, lai darbiniekiem vienmēr galvā būtu cepures, regulāri tiktu mainīti halāti, darbinieku strādātu bez rotaslietām, nagi arī nedrīkst būt lakoti utt.

Pēc pāris gadiem aizgāju prom no mikrobioloģijas un sāku nodarboties ar projektu rakstīšanu un vadīšanu, bet tad 2006. gadā iestājos doktorantūrā un tā arī paliku zinātnē. Tagad esmu iesaistīta studentu apmācības procesā, vadu kursa un bakalaura darbus, arī maģistra darbus. Strādāju ar Eiropas projektiem, lai varētu piesaistīt finanses un veikt dažādus pētījumus. Esmu bijusi iesaistīta ANO Attīstības programmas projektā, kas pētīja augsnes ilgtspējīgu izmantošanu un attiecīgo Latvijas iestāžu kapacitātes stiprināšanu, t. sk., zinātnes attīstību šajā jomā. Diemžēl tad, kad finansējums beidzās, augsnes ilgtspējīgas izmantošanas jomas attīstība Latvijā arī apstājās.

Vai darbs ar ķīmiskām vielām var būt kaitīgs?

Darba drošība ir svarīga gan sev, gan citiem. Ir jāzina kaitīgās vielas.

Darbā lietojam ļoti indīgas vielas, kas var izraisīt neatgriezeniskas sekas.

Piemēram, DNS vizualizēšanai UV gaismā laboratorijās izmanto tādu kancerogēnu vielu kā etīdija bromīds. Šī viela nedrīkst saskarties ar cilvēka ādu, jo tad tā var iekļūt organismā un saistīties ar mūsu DNS. Ikdienā nākas strādāt ar daudzām citām kairinošām, kancerogēnām un toksiskām vielām un krāsvielām. Tādēļ ir jāievēro darba drošība – darbs ar kaitīgajām gaistošajām vielām jāveic velkmes skapī un jāvalkā speciāls darba apģērbs.

Kādām ir jābūt rakstura īpašībām?

Pirmkārt, mikrobiologa darbā ir nepieciešama liela paškontrole un precizitāte.

Otrkārt, zinātniskajā darbā ir nepieciešams radošums,

t.i., spēja pašam saplānot eksperimentus, pielāgoties esošajiem apstākļiem laboratorijā, improvizēt gadījumos, kad apstākļi vai materiāli neatbilst tam, kas rakstīts citu pētījumu metodikā. Latvijā zinātniekiem ir ļoti svarīgi spēt saplānot eksperimentus tā, lai par nelieliem līdzekļiem kaut ko tomēr varētu izdarīt. Treškārt, strādājot zinātnē, ir jāpiemīt arī oratora un pedagoga dotībām, jo regulāri ir jāpiedalās konferencēs, kur jāuzstājas ar prezentācijām, kā arī jālasa lekcijas un jāapmāca studenti.

Ar kādu pētījumu šobrīd nodarbojaties?

Mūsdienās viss tiek pētīts gēnu līmenī, tādēļ ikvienā bioloģijas apakšnozarē nākas strādāt ar molekulārās bioloģijas metodēm. Mana doktora disertācijas tēma ir augsnes mikrobioloģija. Arī šajā jomā mūsdienās nevar iztikt bez molekulārajām metodēm.

Metode, vienkāršā valodā runājot, ir tāda, ka paņem piciņu augsnes un izdala DNS, kas nāk no augsnē esošajiem mikroorganismiem. Tālāk pēta konkrētus gēnus vai mikroorganismu daudzveidību. Disertācijas ietvaros esmu analizējusi dažādas augsnes – bioloģiskās un konvencionālās lauksaimniecības augsnes, veselu mežu un ar sakņu trupi inficētas augsnes, parasto apšu un hibrīdapšu augsnes. Pēdējos gados Latvijā ir izveidojušās daudzas privātas kompānijas, kas ražo slieku biohumusu jeb vermikompostu. Ražotāji vēlas saprast, kas tad ir tas labais šajā kompostā, kāda ir mikrobioloģiskā kvalitāte? Par šo tēmu manā vadībā top maģistra darbs. Vēl es strādāju ar sēnēm, kas veido polinepiesātinātās taukskābes.

Kādi ir Jūsu turpmākie plāni?

Vēlos turpināt darbu zinātnē. Man patīk darbs ar studentiem. Akadēmiskais darbs dod iespēju piedalīties starptautiskās pētniecības konferencēs. Arī darba stundu režīms nav tik ierobežots kā, piemēram, strādājot rūpniecībā, kad darbs sākas agrās stundās. 

Atjaunots 2017. gada 17. februārī
Publicēts 2013. gada 27. februārī