Intervija ar Juriju Kuklinu,

AS „SAF Tehnika” elektronikas montētāju

Kā Tu izvēlējies šādu profesiju un nokļuvi uzņēmumā „SAF Tehnika”?

Mācījos Rīgas Tehniskajā koledžā par elektronikas speciālistu. Šo profesiju es izvēlējos ļoti sen, jau pamatskolā man bija skaidrs, ka vēlos studēt elektroniku.

Interese radās ar pirmajiem paša eksperimentu laikā izsistajiem „korķiem”.

Uzskatu, ka šajā sfērā man ir dotības. Te es nokļuvu kā praktikants, jo, mācoties koledžā, bija jāmeklē konkrēts uzņēmums, kur iziet praksi. „SAF Tehnikā” strādāju jau vairāk nekā divus gadus.

Kāda ir šīs nozares specifika?

Elektronikas nozare ir tāda, ka nepietiks pat 10 cilvēku mūžu, lai varētu to aptvert. Ir tā, ka cilvēki vienkārši specializējas konkrētā jomā, piemēram, viens taisa barošanas blokus, cits –pastiprinātājus. Mana sfēra patlaban ir mikroviļņu tehnika, kas ir ļoti sarežģīta joma. Tur ir daudz virzienu, kuros var strādāt. Sākot no barošanas bloku izstrādes un beidzot ar augstfrekvences daļu izstrādi.

Ko nozīmē mikroviļņu tehnika?

Mikroviļņi ir elektromagnētiskie viļņi ar augstāku frekvenci nekā 300 MHz. Mēs strādājām ļoti augstās frekvencēs, no 7 līdz 38 GHz, tas ir pat krietni vairāk nekā mobilajiem telefoniem.

Kur jūsu ražotie aparāti ir izvietoti?

Tie ir domāti komunikācijai no viena punkta uz otru. Piemēram, ir divi torņi, abos uzstādīta mūsu aparatūra, un viens radio raida otram, tāpat varam plānot saziņu no ēkas uz ēku, nepieciešams tikai stabili to visu uzstādīt, varam veidot savus komunikācijas tīklus. Latvijā mūsu aparatūru izmanto SIA „Bite”, kā arī citi mobilā interneta un mobilo telefonu tīklu pakalpojumu sniedzēji. „SAF Tehnikas” aparatūra ir atrodama vairāk nekā simts pasaules valstīs, dažādās klimata joslās.  

Kāds ir elektronikas montētāja ieguldījums aparāta izveidē?

Būtībā katrs posms ir ļoti svarīgs. Mans uzdevums ir aparātu korekti salikt, saskrūvēt, saspraust pareizi vadus, lai aparāts „nenodegtu” pie pirmā tā lietošanas piegājiena, lai tur neieķertos kaut kādi „brīnumi”. Pēc tam nododu ierīci regulētājam. Tātad es atbildu par aparāta konstrukciju – gan iekšējo, gan ārējo.

Kādas prasmes vai rakstura īpašības ir nepieciešamas, lai labi veiktu šo darbu?

Šajā jomā ir jābūt spēcīgai loģikai, loģiskai sapratnei un domāšanai, kas ir tehnikas pamatā. Ir nepieciešama precizitāte, jābūt kārtīgam un veiklam. Nevar šo darbu darīt pa roku galam. Ir dažādas skrūves, kas jāpievelk ar dažādu stiprumu. Tas ir jādara ļoti uzmanīgi. Tāpēc katru jauno darbinieku rūpīgi apmācām, kā pareizi to darīt. Otrs – ir nepieciešama atbildības sajūta. Ja pieļauj kādu kļūdiņu, ir jāuzņemas atbildība par to, ko esi izdarījis. Vēl ir nepieciešama iniciatīva. Ja karjerā gribi pakāpties augstāk, vienmēr ir tādas iespējas. Piemēram, es varu kļūt par regulētāju, ja to vēlos, un varu kāpt aizvien augstāk.

Nepieciešama arī sapratne par to, ko tu īsti dari – vai vienkārši skrūvē skrūvi vai arī esi nozīmīgs posms visā produkta tapšanas procesā.

Tāpat jābūt gatavam aizvietot kolēģus vai arī apmācīt praktikantus, ja tādi ir.

Runājot par izaugsmi, vai patlaban vēlies pakāpties augstāk vai arī gribi vēl visu izprast esošajā līmenī?

Patiesībā es jau esmu virs sava amata standarta līmeņa, jo veicu arī testēšanu. Cenšos būt universālais darbinieks, jo jau no paša sākuma pieeju darbam ļoti entuziastiski un līdz ar to arī pildu dažādus papildu darbus. Man tas nesagādā problēmas.

Kas sniedz gandarījumu šajā darbā?

Man šajā darbā sagādā gandarījumu tas, ka mans darbs ir svarīgs un es kaut ko ražoju ar rokām.

Manis saliktie radio ir aizgājuši pa visu pasauli un veic savu funkciju.

Esmu gandarīts, ka strādāju uzņēmumā, kas pasaulē savā sfērā ir labi pazīstams. Man būtu grūti strādāt darbu, kurā es nejustu gandarījumu par to, ko esmu izdarījis. Ir steidzamie pasūtījumi, kuri ātri jāizpilda. Kad tos nodod, ir ļoti laba sajūta.

Vai ir bijuši kādi izaicinājumi šajā darbā?

Par kvalitāti runājot, bija viens gadījums, kad, uzstādot aparātu, tas noripoja no kalna kādu puskilometru. Viss karkass bija „lupatās”, bet pats aparāts – pilnīgi vesels, „iekšas” bija tik labi saliktas, saskrūvētas, ka tās joprojām funkcionēja. Mums ir atsūtītas pilnīgi sadauzītas „bundžas” (karkasi, kastes, radio, ciparu apstrādes daļas), pat ar lodi cauršautas, bet tās visas ir strādājušas. Mūsu aparatūrai ir jāiztur neticami apstākļi, kuros cilvēks nespētu uzturēties, piemēram, lielas temperatūras maiņas utt.

Kā Tu raksturotu savu darba dienu?

Mums ir astoņu stundu darba diena. Mūsu uzņēmumā tiek piedāvāts elastīgs darba grafiks, kas ir ļoti liels pluss. Darba diena ir atkarīga no pasūtījumu daudzuma un dažādības. Ir klienti, kas pasūta viena veida produktu – tad ir jāveic vienveidīgs darbs. Ir klienti, kas pasūta dažāda veida tīklus, un tad darbs ir daudzveidīgāks. Katram produktam ir sava pieeja, ļoti atšķirīga. Mums ir labs kolektīvs. Darbs ir interesants, jo uzdevumi mainās, nestrādājam kā roboti rūpnīcā pie konveijera.

Vai ir ieceres turpināt izglītību?

Plāni ir bijuši, bet pagaidām tas ir pārdomu līmenī, jo ir grūti savietot astoņu stundu darba dienu ar kvalitatīvām mācībām. Tiesa, ir iespējas strādāt pusslodzi.

Kas ir grūts šajā darbā?

Parasti ir grūti pašā sākumā, kad ierodies jaunā vidē, daudz kas ir neskaidrs. Bet, kad iejūties, pieslēdzies, tad ir vienkārši. Otrs grūtums – kad jāpaspēj iekļauties termiņos, ir liels stress, tad ir jāsaņemas.

Kādas šeit ir izaugsmes iespējas?

Izaugsmes iespējas ir diezgan plašas gan darbu sarežģītības ziņā, gan iegūstot jaunas kvalifikācijas. Mums visi speciālisti tiek apmācīti uz vietas. Galvenais, lai cilvēkam būtu iniciatīva un pamatzināšanas, pārējais tiek attīstīts atbilstoši viņa potenciālam. Tomēr jāsaka, ka izglītības nekad nav par daudz, tā vienmēr noderēs. Kas attiecas uz mani, tad domāju, ka pamazām virzīšos uz priekšu, jau ir bijušas sarunas par regulētāja amatu.

Ko Tu ieteiktu tiem, kuri vēlas strādāt elektronikas nozarē?

Ir jāapzinās savas spējas, ir jāsaprot, kurās jomās esi spēcīgs un kurās esi vājš. Jo ideālu cilvēku nemēdz būt. Un, kad būsi to sapratis un apsvēris, vari meklēt sev profesiju. Ieteiktu vēl arī aprunāties ar savu skolotāju, kurš var palīdzēt noteikt, vai tu spēj konstruktīvi domāt, saskatīt kopsakarības, jo tas šīs nozares profesijām ir svarīgi. Šai nozarei vienmēr būs perspektīvas.

Atjaunots 2017. gada 17. februārī
Publicēts 2012. gada 14. novembrī