Kā Tu izvēlējies strādāt šajā jomā?

Jau kopš piecu gadu vecuma, kad iemācījos lasīt, literatūra ir kļuvusi par neatņemamu manas dzīves sastāvdaļu. Bērnībā ļoti bieži apmeklēju pilsētas bibliotēku un piedalījos dažādās grāmatu lasīšanas akcijās. Arī skolā daudz labāk veicās tieši humanitāro zinātņu priekšmetos, tāpēc vidusskolas beigās jau biju izlēmusi, ka savu turpmāko profesionālo darbību vēlos saistīt ar kultūras nozari.

Kur mācījies un apguvi šo profesiju?

Atšķirībā no vairuma kolēģu, man nav speciālās bibliotekārās izglītības. Esmu beigusi Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāti, iegūstot maģistra grādu filoloģijā. Studēju Baltu filoloģiju. Ieguvu plašas zināšanas valodniecības, literatūrzinātnes, folkloras, teātra zinātnes un lituānistikas jautājumos. Taču būtiskākais guvums, manuprāt, bija izpratne par Latvijas un pasaules kultūras procesiem kopumā.

Paralēli studijām maģistratūrā aktīvi meklēju darbu. Tobrīd man nebija it nekādas darba pieredzes, tāpēc sūtīju savu CV vairākām iestādēm, arī tām, kurās nemaz nebija izziņots konkurss uz kādu brīvu vakanci.

Viena no tādām vietām bija Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB). Man paveicās, ka mani uzaicināja uz darba interviju un pieņēma šajā darbā. Diezgan ātri sapratu, ka esmu nonākusi īstajā vietā, jo varu darīt darbu, kas man patiešām patīk.

Sākot strādāt bibliotēkā, papildus mācījos RCB Bibliotēku dienesta piedāvātajos jauno bibliotekāru apmācību kursos. Arī tagad Bibliotēku dienests regulāri rīko dažādus seminārus, lekcijas un kursus bibliotekāru profesionālā līmeņa celšanai.

Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?

Diemžēl sabiedrībā pastāv iesīkstējis un spēcīgs stereotips, ka darbs bibliotēkā ir vienmuļš un garlaicīgs. Mūsdienās bibliotekārs nenodarbojas tikai ar grāmatu un citu informācijas resursu izsniegšanu vien. Latvijas Bibliotekāru biedrībā ir atsevišķa sekcija jaunajiem bibliotekāriem (LBB JSS), un viens no galvenajiem tās darbības mērķiem ir mainīt sabiedrības priekšstatus par bibliotekāra profesiju, parādot reāli eksistējoša, mūsdienīga bibliotekāra tēlu.

Manos darba pienākumos ietilpst gan lasītāju apkalpošana, kas ietver lasītāju reģistrēšanu, grāmatu izsniegšanu, saņemšanu un rezervēšanu, materiālu kopēšanu un skenēšanu, gan pieprasītās informācijas meklēšanu datubāzēs, kā arī komplektēšanas darbs – jauno grāmatu saņemšana, norakstīšanai paredzēto grāmatu sagatavošana un lasītāju nolietoto grāmatu aizvietošana, izmantojot RCB Repozitārija Apmaiņas fondu.

Būtisks bibliotekāra pienākums ir novadpētniecības darbs, kur tiek veikta materiālu vākšana par bibliotēkas apkārtni, tajā esošajiem kultūrvēsturiskajiem objektiem, novada cilvēkiem. Apkopojam iespējami visas publikācijas par konkrētām novadpētniecības tēmām vai personālijām un veidojam datubāzes.

Svarīgs bibliotekārā darba virziens mūsdienās ir pasākumu organizēšana bibliotēkā. Sadarbojoties ar bērnudārziem un skolām, notiek bibliotekārās stundas un lasītprasmi veicinoši pasākumi bērniem un jauniešiem. Ne visi zina, ka bibliotēkā notiek arī apmācības, piemēram, datorkursi senioriem nelielās grupās. Apmācības veic bibliotekāri. Tāpat tiek organizētas ekskursijas pa bibliotēku un pastaigas pa Vecrīgu. Grāmatu prezentācijas, tikšanās ar interesantām personībām, lasītāju interešu klubiņi, dzejas lasījumi un koncerti – gandrīz katru dienu RCB notiek kāds pasākums. Un to visu bibliotēkas apmeklētājiem Rīgas Centrālā bibliotēka piedāvā bez maksas.

Kāda ir Tava darba ikdiena?

Šobrīd strādāju RCB Pieaugušo literatūras nodaļā par galveno bibliotekāri.

Iespējams, mazākā bibliotēkā darbs nebūtu tik dinamisks, bet Rīgas lielākajā publiskajā bibliotēkā katru dienu ir ļoti daudz apmeklētāju, vidēji 600 - 800 cilvēki.

Tieši tāpēc darba diena paiet ātri, jo ir piesātināta ar dažādiem cilvēkiem un notikumiem. Rīgas Centrālās bibliotēkas darba laiks ir no 9.00 līdz 20.00 darbadienās un no 10.00 līdz 17.00 sestdienās. Darbs notiek divās maiņās, turklāt katrai dienai un katram darbiniekam tiek sastādīts atšķirīgs darba plāns. Tā ir iespējams izdarīt gan klientu apkalpošanas, gan dokumentācijas darbus, turklāt nekad neiestājas rutīna. Darbs ir dinamisks ne tikai laika plānošanas ziņā, bet arī vides maiņas dēļ, jo Rīgas Centrālajā bibliotēkā, Brīvības ielā 49/53, trijos stāvos atrodas trīs nodaļas – Mākslas un mūzikas nodaļa, Bērnu literatūras nodaļa un Pieaugušo literatūras nodaļa. Pa šiem stāviem ik dienu pārvietojas gan lasītāji, gan bibliotekāri. Reģistrācija, uzziņas un informācija, daiļliteratūra un nozaru literatūra – visi darbinieki strādā visur, lai būtu lietpratēji visās jomās. Bibliotēkā ir pieejamas ne tikai grāmatas, bet arī preses izdevumi, internets, filmas, mūzikas diski un datubāzes. Piedāvājam arī starpbibliotēku abonementa pakalpojumus jeb iespēju pasūtīt grāmatas no citām bibliotēkām. Lasītāji var arī paši rezervēt grāmatas un pagarināt lietošanas termiņu attālināti, izmantojot Rīgas Centrālās bibliotēkas elektronisko katalogu mūsu mājaslapā www.rcb.lv.

Kādām prasmēm un rakstura īpašībām jāpiemīt, lai labi veiktu šo darbu?

Bibliotekāram jābūt komunikablam, enerģiskam, pacietīgam, precīzam un pats svarīgākais – jāmīl darbs ar cilvēkiem, jo bibliotēkas apmeklētāji pārstāv visus sabiedrības slāņus. Jāmāk pielāgoties un vienmēr jābūt ieinteresētam saskarsmē ar klientiem. Vadītājs, sadalot veicamos pienākumus, ņem vērā darbinieku talantus un rakstura īpašības – vienam labāk padodas pasākumu organizēšana un vadīšana, bet citam dokumentācijas un komplektēšanas darbs.

Bibliotekāra moto ir nevis izlasīt visas grāmatas, bet gan spēt atrast atbildes uz visiem jautājumiem.

Kādi ir vislielākie izaicinājumi šajā darbā?

Vislielākais izaicinājums bibliotekāra profesijā ir saskarsme ar dažādu sociālo slāņu, raksturu un arī atšķirīgā veselības stāvoklī esošiem cilvēkiem. Jāprot ātri orientēties dažādu nozaru informācijā, jāmāk atbildēt uz visdažādākajiem jautājumiem, arī tādiem, kas nav saistīti ar bibliotēku. Man personīgi, sākot strādāt, vislielākās problēmas sagādāja krievu valoda, bet nu jau šīs prasmes ir uzlabojušās.

Protams, arī katrs rīkotais pasākums ir izaicinājums. Jādomā gan par to, kuru cilvēku aicināt uzstāties, gan par pasākuma auditoriju, gan par pašu norisi. Tas ir sava veida adrenalīns, ko citi saņem, lecot ar gumiju.

Kas šajā darbā sagādā gandarījumu?

Gandarījumu sagādā apziņa, ka ar savu darbu varu kādu iepriecināt, ka spēju atrast informāciju par noteiktu tēmu un palīdzēt skolēniem un studentiem mācību procesā, uzaicināt vientuļu pensionāru uz kādu bibliotēkas pasākumu, iemācīt senioram, kā nosūtīt e-pastu, samaksāt rēķinu vai sazināties caur Skype ar radiem tālumā. Reizēm bibliotekārs kļūst par tādu kā psihologu, jo lasītāji mēdz uzticēt savus dzīves stāstus un ikdienas problēmas.

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?

Sāku strādāt kā vecākais bibliotekārs. Pēc pusotra gada  manas spējas tika augstu novērtētas un tā rezultātā no darba devēja saņēmu paaugstinājumu – galvenā bibliotekāra amatu. Nākamais pakāpiens būtu nodaļas vadītājs, tad filiālbibliotēkas vadītājs.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu apgūt šo profesiju?

Nav konkrētu priekšmetu, kurus īpaši ieteiktu vairāk mācīties skolā, jo bibliotekāram kā informācijas sniedzējam noder pilnīgi viss. Bibliotēkā tiek meklētas atbildes uz visdažādākajiem jautājumiem, tāpēc ir svarīgi orientēties dažādās jomās. Ja ir interese par literatūru un patīk saskarsme ar cilvēkiem, tad bibliotēka ir perfekta vieta, kur abas šīs lietas mijiedarbojas.

Latvijas Bibliotekāru biedrības Jaunos Speciālistu sekcijas (LBB JSS) biedri regulāri rīko sapulces, kas ir atvērtas visiem interesentiem. Ja skolēni izrādītu interesi, mēs noteikti būtu priecīgi viņus uzņemt. Sociālajos tīklos var atrast dažādas interešu grupas, kas veltītas bibliotekāru darbam.