Individuālais komersants-mēbeļu restaurācijas darbnīca

Artis ieguvis profesionālo izglītību stila mēbeļu galdnieka specialitātē. Ilgu laiku viņš strādāja dažādos galdniecības uzņēmumos, pamazām sev atklāja mēbeļu restaurāciju un ar to aizrāvās. Redzot, ka visapkārt dažādās jomās tiek dibināti jauni nelieli uzņēmumi, Artis nolēma pamēģināt biznesu izveidot arī pats. Tagad savā darbnīcā viņš atjauno vecas un nolietotas mēbeles vai mēbeļu detaļas un citus koka interjera priekšmetus. Restaurēšanas darbus viņš veic pats, kā arī pieci viņa algoti darbinieki.

Kā radās doma par sava uzņēmuma veidošanu?

Bija sācies īsts jaunu nelielu uzņēmumu dibināšanas vilnis, tāpēc nospriedu – kāpēc arī man nepamēģināt? Jau kādu laiciņu loloju domu par to, ka varētu uztaisīt savu darbnīcu, kurā sniegt mēbeļu restaurēšanas pakalpojumus. Tā nu uzdrošinājos. Manuprāt, savs bizness ir arī iespēja no robota kļūt par cilvēku. Kā robots biju sācis justies, strādājot algotu darbu citos galdniecības uzņēmumos – tā tev ar laiku zūd motivācija censties vairāk, arī izaugsmes iespēju manā jomā īpaši nebija.

Kāpēc izlēmāt kļūt tieši par individuālo komersantu?

Kļūstot par individuālo komersantu, nav nepieciešams pamatkapitāls, kādu vajag, dibinot SIA. Man patīk, ka arī grāmatvedības lietas ir daudz vienkāršākas un neaizņem tik daudz pūļu un iedziļināšanās nekā lielākā uzņēmumā. Tiesa, par visu savu biznesu un tā saistībām atbildu ar savu personīgo mantu, bet tiktāl viss ir ritējis labi un lielu problēmu nav bijis.

Kas ir jūsu darbnīcas klienti? Vai to ir pietiekami, lai sanāktu bizness?

Jā, klientu ir gana. Tie pamatā ir cilvēki, kas savās mājās nevēlas eiroremontu ar tam līdzīgām masu produkcijas mēbelēm, bet novērtē vecas, pirms daudziem gadiem radītas kvalitatīvas mēbeles. Tās, iespējams, ilgu laiku stāvējušas bez pielietojuma un ir jāatjauno, lai varētu pilnvērtīgi kalpot savam īpašniekam. Tad nu ar to arī nodarbojos. Restaurējam skapjus, gultas, krēslus, galdus, arī logus, kāpnes. Pats ar restaurāciju aizrāvos pēc tam, kad reiz gadījās atjaunot kādas koka durvis. Vēlāk sāku pašmācības ceļā izglītoties par koka restaurāciju, daudz par to lasīju, meklēju informāciju internetā, arī praktizējos, uzņemoties šādus pasūtījumus. Bez zināma mākslinieka talanta gan šajā lietā nevar taču savulaik esmu gājis mākslas skolā.

Kā notiek mēbeļu restaurēšanas process?

Tas ir ļoti darbietilpīgs. Nepieciešamas zināšanas gan par pašu kokmateriālu, gan par stilu, kādā konkrētā lieta gatavota. Daudzi maldīgi domā, ka atjaunot – tas vienkārši nozīmē noņemt veco krāsu un pārkrāsot. Tā nav, tāpēc sarežģītības dēļ mēbeļu restaurēšana pieder pie ekskluzīviem pakalpojumiem. Tomēr patlaban atjaunot vecas lietas ir arī modē. Grūtāk ar klientiem gan klājās krīzes laikā – gribētāju izmantot mūsu pakalpojumus bija daudz, taču maksāt atbilstošu cenu daudzi nebija spējīgi. Arī mums līdz ar to nācās savilkt jostas.

Kas biznesa sākšanā bija grūtākais un kas – salīdzinoši viegli?

Jebkura biznesa veiksmes pamatā, manuprāt, ir neatlaidība un kvalitāte. Sākumā bija mazliet grūti uzturēt sevī to neatlaidības dzirksti, jo viss jau neiet gluži kā smērēts un kā esi iedomājies. Zināms laiks paiet, kamēr izveidojas klientu loks. Taču, kad iemācies nenokārt degunu par neveiksmēm, bet analizēt, kāpēc tās gadījušās un ko citā reizē var darīt citādi, kļūst vieglāk.

Kas, vadot savu uzņēmumu, dod lielāko gandarījumu?

Es varu augt nevis uzņēmuma ietvaros, bet augt kā uzņēmums starp citiem uzņēmumiem. To latiņu var celt arvien augstāk un augstāk. Šajā jomā ir nopietna konkurence, un ar sāncenšiem var cīnīties tikai ar tikpat labu vai labāku kvalitāti. To var izkopt bezgalīgi.

Publicēts 2013. gada 26. martā